Bieži ir sastopami citi bīstami maldi. Ticēdami, ka tiks izdziedināti, Dievam atbildot uz lūgšanām, daži cilvēki baidās darīt ko tādu, ko varētu uzskatīt par ticības trūkumu. Viņiem tomēr ir jānokārto savas dzīves lietas tā, lai tie būtu gatavi brīdim, ka viņus paņems nāve. Nav jābaidās apdomāt iedrošinājuma vai pamācību vārdus, kurus šķiršanās brīdī gribētos pateikt saviem mīļajiem.
Tiem, kas tiecas pēc dziedināšanas ar lūgšanu palīdzību, jālieto visi iespējamie dziedināšanas līdzekļi. Tā nav atteikšanās no ticības, ja izmanto zāles, ko Dievs ir sagādājis sāpju remdēšanai, palīdzot dabai veselības atjaunošanā. Tā nav ticības aizliegšana, ja sadarbojas ar Dievu un rada vislabvēlīgākos apstākļus veselības uzlabošanai. Dievs mums ir devis spējas gūt atziņas par dzīvības likumiem. Mums tās ir pieejamas, tādēļ jāizmanto visas iespējas veselības atgūšanai, lietojot Kunga dotos dziednieciskos līdzekļus un rīkojoties saskaņā ar dabas likumiem. Kad esam lūguši par slimā atveseļošanos, varam rīkoties ar vēl lielāku enerģiju, pateicoties Dievam, ka ir iespējams sadarboties ar Viņu un lūgt svētības Viņa sagādāto ārstniecības līdzekļu labvēlīgai iedarbībai.
Dieva Vārds atzīst dziedniecības līdzekļu lietošanu. Israēla ķēniņš Hiskija bija slims, un kāds Dieva pravietis atnesa ziņu, ka viņš miršot. Viņš lūdza Kungu, un Kungs paklausīja savu kalpu, sūtīdams vēsti, ka viņa dzīvei tiks pievienoti piecpadsmit gadi. Viens Dieva teiktais vārds būtu varējis Hiskiju nekavējoties dziedināt, bet Viņš deva īpašu norādījumu: “Lai liek vīģu ziedi uz augoni, tad slimnieks kļūs vesels.” (Jes. 38:21)
Kāda neredzīga vīra acis Kristus reiz svaidīja ar zemi “un sacīja viņam: “Ej, mazgājies Ziloas dīķī!” Tad viņš aizgāja, mazgājās un pārnāca redzīgs.” (Jāņa 9:7) Dziedināšana varēja notikt vienīgi ar Lielā Ārsta spēku, tomēr Kristus izmantoja vienkāršos dabas līdzekļus. Viņš neizmantoja medikamentus, bet vienkāršus un dabiskus ārstniecības līdzekļus.
Pēc tam kad esam lūguši par slimā izveseļošanos, lai kāds būtu iznākums, nezaudēsim ticību Dievam. Ja mums jāpiedzīvo smags zaudējums, pieņemsim rūgto kausu, atcerēdamies, ka Tēva roka to tur pie mūsu lūpām. Ja veselība ir atgūta, nav jāaizmirst, ka dziedinātajam ir atjaunoti pienākumi pret savu Radītāju. Desmit spitālīgo dziedināšanas gadījumā tikai viens atgriezās, lai atrastu Jēzu un pateiktos Viņam. Kaut neviens no mums nebūtu līdzīgs tiem deviņiem neapdomīgajiem, kuru sirdis nebija Dieva žēlastības skartas! “Katrs labs devums un katra pilnīga dāvana nāk no augšienes zemē, no gaismas Tēva, pie kura nav ne pārmaiņu, ne pārgrozības ēnu.” (Jēk. 1:17)