Slimnieku kopējiem jāizprot, cik svarīga ir rūpīga veselības likumu ievērošana. Nekur citur tā nav tik būtiska kā slimnieka istabā. Slimnieku kopēju uzticamība šķietamos sīkumos ir ļoti nozīmīga. Nopietnu slimību gadījumos neliela nevērība, sīka neuzmanība pret pacienta īpašajām vajadzībām vai bailēm, kā arī uztraukuma vai īgnuma izrādīšana, pat līdzcietības trūkums var būt izšķirošs faktors cīņā starp dzīvību un nāvi, pat nāves cēlonis pacientam, kas citādi būtu varējis atlabt.
Tas ir dabiski, ka, ļaujot domām un jūtām izpausties vārdos, mēs tiekam stiprināti. Tāpat kā vārdi izsaka domas, arī domas seko vārdiem. Vairāk runājot par ticību, vairāk priecājoties par mums piederošajām svētībām — Dieva lielo žēlastību un mīlestību —, mēs kļūtu ticīgāki un priecīgāki. Neviena mēle nespēj izteikt, neviens mirstīgs prāts aptvert svētības, kas nāk no Dieva labestības un mīlestības atzīšanas. Jau virs zemes tad ir iespējams tāds prieks kā nekad neizžūstošs ūdens avots, jo tas straumēm izplūst no Dieva troņa.
Jo pacientu vairāk saistīs jaukā daba, jo mazāk par viņu vajadzēs rūpēties. Jo priecīgāka būs viņa apkārtne, jo cerīgāks viņš būs. Ieslēgts mājā, kaut eleganti iekārtotā, viņš kļūs arvien kaprīzāks un nomāktāks. Ap viņu jābūt brīnišķīgajai dabai; aizvediet viņu tur, kur var redzēt puķes augam un dzirdēt putnus dziedam, un viņa sirdsdomas sāks viļņot līdzi spārnoto draugu balsīm! Ķermenis un prāts tiks atvieglināti. Modīsies gara spirgtums, atdzīvosies iztēle, un prāts spēs novērtēt Dieva Vārda skaistumu.
“Ikviena guļas vieta, kurā tas ir gulējis, ir nešķīsta, un ikviens rīks, ko tas ir lietojis, ir nešķīsts. Un, kas viņa guļas vietu ir aizskāris, tas lai mazgā savas drēbes un pats lai mazgājas ūdenī un lai ir nešķīsts līdz vakaram. Un tas, kas lietojis rīkus, kas bijuši saslimušā cilvēka rīcībā, lai mazgā savas drēbes un lai pats mazgājas ūdenī un viņš lai ir nešķīsts līdz vakaram. Un, kas aizskar tāda slimnieka miesu, tas lai mazgā savas drēbes un lai pats mazgājas ūdenī un lai ir nešķīsts līdz vakaram. (..) Un ikviens, kas aizskāris kaut ko, kas atradās zem viņa, tam ir jābūt nešķīstam līdz vakaram, un, kas to ir nesis, tam jāmazgā savas drēbes un pašam ir jāmazgājas ūdenī un būs būt nešķīstam līdz vakaram. Un ikviens, kas aizskāris (..) saslimušo un nav noskalojis savas rokas ar ūdeni, tam savas drēbes ir jāmazgā, un pašam jāmazgājas ūdenī un būs būt nešķīstam līdz vakaram. Un māla trauki, ko tas aizskar, (..) ir jāsadauza, bet koka trauki ir jāizskalo bagātīgi ar ūdeni.” (3. Moz. 15:4-12)
Veselības principi prasa atteikties no visa, kas rada kuņģa iekaisumus un vājina organismu, tādēļ jāatceras, ka noplicināts uzturs mazina mūsu dzīvības spēkus. Šī iemesla dēļ rodas grūti dziedināmas slimības. Organisms netiek pietiekami spēcināts, rodas gremošanas traucējumi un vispārējs vājums. Šāda uztura lietotāji ne vienmēr spiesti tā darīt nabadzības dēļ, bet tādu izvēlas savas nezināšanas vai nolaidības dēļ, vai arī, lai it kā īstenotu nepareizi izprastās reformas.
Medicīnas māsas darba efektivitāti galvenokārt nosaka viņas fiziskā izturība. Jo labāka tās veselība, jo vieglāk būs izturēt slimnieka kopšanas spriedzi un sekmīgāk izpildīt savus pienākumus. Slimo aprūpētājiem sevišķa vērība jāvelta uzturam, higiēnai, svaigam gaisam un vingrinājumiem. Nepieciešama arī īpaša ģimenes locekļu uzmanība, lai aprūpētājiem būtu spēks paveikt smago darbu un tie izsargātos no slimībām. Ja pacienta stāvoklis ir tik nopietns, ka prasa aprūpi nakti un dienu, šo darbu vajadzētu sadalīt vismaz starp divām māsām tā, lai katrai būtu iespēja kādu laiku atpūsties un pabūt brīvā dabā. Īpaši svarīgi tas ir gadījumos, kad grūti nodrošināt slimnieka istabā pietiekami daudz svaiga gaisa. Ja cilvēki neapzinās, cik būtiski svarīgs ir svaigs gaiss, bieži vien ventilācija ir nepietiekama, un kā pacienta, tā arī kopēja dzīvības ir pakļautas briesmām.
Ja tiek ievērota vajadzīgā piesardzība, neviena infekcijas slimība neapdraud citus. Ar pareizu rīcību, ievērojot tīrību un rūpīgu vēdināšanu, slimnieka istaba jāuztur brīva no kaitīgajiem infekcijas ierosinātājiem. Šādos apstākļos pacients ātri atveseļosies, un vairumā gadījumu ne kopēji, ne ģimenes locekļi ar šo slimību nesaslims.
Saules gaisma, vēdināšana un temperatūra
Lai pacientam sagādātu vislabvēlīgākos atveseļošanās apstākļus, telpai, kurā tas atrodas, jābūt lielai, gaišai un saulainai, ar pilnīgas ventilācijas iespēju. Istabu, kas vislabāk atbilst šīm prasībām, mājā jāizrauga par slimnieka istabu. Daudzām ēkām nav speciālu iekārtu pareizai vēdināšanai, un to nodrošināt ir ļoti grūti, taču jādara viss iespējamais, lai slimnieka istabu nodrošinātu ar svaigu gaisu visu diennakti.
Cik vien iespējams, slimnieka istabā jāuztur vienmērīga temperatūra. Ik pa brīdim jāieskatās termometrā. Kopēji, kuriem naktī bieži jāmostas, lai rūpētos par pacientu, pēc izjūtas nespēj objektīvi noteikt patieso temperatūru telpā.
Uzturs
Svarīgs kopēja pienākums ir rūpēties par pacienta uzturu. Nav pieļaujams, ka slimnieks cieš vai pārmērīgi novājē ēdiena trūkuma dēļ, vai arī novājinātie gremošanas orgāni tiek pārpūlēti ar tā pārbagātību. Ēdienus jācenšas pagatavot un pasniegt tā, lai tie būtu garšīgi, bet vajadzīga gudrība, lai tie gan kvalitātes, gan kvantitātes ziņā būtu piemēroti tieši slimnieka vajadzībām. Atveseļošanās periodā, kad ēstgriba pieaug, pirms gremošanas orgāni atguvuši spēkus, kļūdas diētā var nodarīt pacientam pāri.
Kopēju pienākumi
Māsām un visiem, kas ieiet slimnieka istabā, jābūt možiem, mierīgiem un pašsavaldīgiem. Jāizvairās no jebkādas steigas, uztraukuma vai sajukuma. Durvis jāatver un jāaizver uzmanīgi, visā namā jāievēro klusums. Ja slimniekam ir drudzis, sevišķas rūpes nepieciešamas, kad sākas krīze un drudzis mazinās. Tad vajadzīga nepārtraukta uzraudzība. Pieredzes trūkums, aizmāršība un pārsteidzība ir bijusi nāves iemesls daudziem, kuri būtu izdzīvojuši, ja tiktu pareizi kopti.
Slimnieku apmeklējums
Pārprasta laipnība un nepareiza pieklājības izpratne liek apmeklēt slimniekus visai bieži. Smagi slimos nevajadzētu apmeklēt. Ar apmeklētāju uzņemšanu saistītais satraukums nogurdina slimnieku laikā, kad tam visvairāk vajadzīgs klusums un netraucēts miers.
Slimniekam, kas atveseļojas, vai hroniski slimam cilvēkam parasti ir prieks, ja viņu laipni atceras, bet kāda līdzjūtības vēstulīte vai neliela uzmanības dāvaniņa būs svētīgāka par personisku apmeklējumu, turklāt nenodarīs nekādu ļaunumu.
Slimnieku kopšana ārstniecības iestādēs
Sanatorijās un slimnīcās, kur māsas nepārtraukti rūpējas par daudziem slimniekiem, viņām vienmēr jābūt laipnām un možām, katram viņu vārdam un rīcībai jāpauž apdomīga uzmanība. Šajās iestādēs pats svarīgākais ir māsu gudrais un teicamais darbs. Viņām vienmēr jāatceras, ka, pildīdamas savus ikdienas pienākumus, tās kalpo Kungam Kristum.
Slimajam nepieciešams dzirdēt gudrus vārdus. Māsām jāpēta Bībele ik dienas, lai spētu runāt par to, kas cietēju iepriecinās un būs tam par svētību. Dieva eņģeļi atrodas telpās, kur šiem cietējiem tiek palīdzēts, tādēļ apkalpojošajam personālam jārada gaiša atmosfēra. Ārstiem un māsām jātur prātā Kristus pamatprincipi. Šo cilvēku dzīvē jābūt redzamām Viņa īpašībām. Tad, lai ko viņi teiktu vai darītu, tie pievērsīs slimnieka domas Pestītājam.
Kristīga medicīnas māsa, ar mīlestību kopjot sasirgušos, spēs pievērst to domas Kristum, dvēseles un fiziskā ķermeņa dziedinātājam. Dienu no dienas sacītais nepaliks bez ietekmes. Vecākās māsas nedrīkst zaudēt nevienu labvēlīgu izdevību slimnieku uzmanības pievēršanai Kristum. Viņām vienmēr jābūt gatavām saistīt garīgo dziedināšanu ar fizisko.
Māsām vissirsnīgākajā un laipnākajā veidā jāpamāca sirdzējs, kas vēlas izārstēties, lai tas izbeidz pārkāpt Dieva likumus, pārtrauc grēka dzīvi. Dievs nevar svētīt to, kas turpina sev sagādāt slimības un ciešanas, apzinīgi pārkāpjot Debesu likumus. Kristus ar Svētā Gara starpniecību nāk kā dziedinošs spēks tiem, kas beidz darīt ļaunu un mācās darīt labu.
Tie, kas nemīl Dievu, pastāvīgi darbosies pret dvēseles un fiziskās veselības interesēm, bet tie, kas atskārst, cik svarīga ir paklausība Dievam šajā ļaunajā pasaulē, labprātīgi šķirsies no visiem nepareizajiem ieradumiem. Pateicība un mīlestība pildīs viņu sirdis. Tie apzināsies, ka Kristus ir viņu draugs. Daudzos gadījumos apziņa par šādu draugu sirgstošajiem atveseļošanās laikā nozīmē daudz vairāk nekā vislabākās zāles, bet kalpošanā ir būtiski abi veidi. Tiem jāiet roku rokā — Dieva Vārdam un pareizai ārstēšanai.