Jēzus vēlējās izlabot pasaulē valdošo un maldīgo cilvēka vērtēšanas principu. Viņš nostājās līdzās mazturīgajiem, lai atņemtu nabadzībai pasaules iededzināto kauna zīmi. Aplaimojot nabagus — Dieva Valstības mantiniekus, Viņš no tās uz visiem laikiem ir noņēmis nicinājuma negodu. Viņš norādīja mums ceļu, pa kuru gāja pats, sacīdams: “Ja kāds grib Man sekot, tad tāds lai aizliedz sevi, ik dienas ņem uz sevi savu krustu un staigā Man pakaļ.” (23. pants)
Kristīgajiem darbiniekiem jāiet pie cilvēkiem un jāizglīto tie ne tādēļ, lai tie kļūtu lepni, bet gan tādēļ, lai tie pilnveidotu raksturu. Māciet tiem, ka Kristus darbošanās bija pašaizliedzīga. Palīdziet tiem mācīties Viņa upurēšanās mācību. Māciet tos sargāties no savu iegribu apmierināšanas, kas aicina piemēroties modei. Dzīve ir pārāk vērtīga, pilna svinīgu, svētu atbildību, lai to izniekotu par patiku sev.
Dzīves vislabākās lietas
Daudzi vīri un sievas tikai nule sākuši saprast dzīves patieso jēgu. Viņus vēl vilina mirdzums un ārišķība. Viņi tiecas pēc pasaulīga pārākuma, tam upurējot dzīves patiesos mērķus. Dzīves vislabākās lietas — vienkāršību, godīgumu, patiesīgumu, skaidrību, taisnīgumu — nevar nopirkt vai pārdot. Tās ir pieejamas gan mācītam, gan neskolotam, arī vienkāršam strādniekam un godājamam valstsvīram. Ikvienam Dievs ir sagādājis prieku, ko vienādi var baudīt gan bagātais, gan trūcīgais — prieku, ko var gūt, attīstot cēlas domas un nesavtīgu rīcību, prieku, kas rodas, sakot laipnus vārdus un darot labus darbus. Cilvēki, kas tā rīkojas, izstaro Kristus gaismu, padarot skaidrākas daudzo ēnu aptumšotās dzīves.
Palīdzot trūcīgajiem laicīgās lietās, nepazaudējiet no redzesloka viņu garīgās vajadzības. Lai jūsu pašu dzīve liecina par Pestītāja uzturošo spēku, lai jūsu raksturs atklāj tos augstos principus, ko spēj sasniegt visi. Māciet Evaņģēliju vienkārši, uzskatāmi. Visam, ar ko jūs nodarbojaties, jābūt mācībai rakstura veidošanā.
Dzīves ikdienišķajā ritējumā visvājākie un nepazīstamākie var sadarboties ar Dievu un baudīt Viņa klātesamības mieru un spēcinošo žēlastību. Viņiem nav jānogurdina sevi ar nemierīgām bažām un nevajadzīgām rūpēm. Viņiem dienu no dienas jāturpina strādāt, uzticīgi veicot darbu, ko noteikusi Dieva providence, un Viņš gādās par viņiem. Viņš saka: “Nezūdieties nemaz, bet jūsu lūgumi lai nāk zināmi Dieva priekšā ar pateicību ikvienā pielūgšanā un lūgšanā. Un Dieva miers, kas ir augstāks par visu saprašanu, pasargās jūsu sirdis un jūsu domas Kristū Jēzū.” (Filip. 4:6,7)
Kunga rūpes aptver visus Viņa radījumus. Viņš mīl ikvienu no tiem un nešķiro, izņemot to, ka Viņam ir vissirsnīgākā līdzjūtība pret visiem, kam jānes vissmagākās dzīves nastas. Dieva bērniem jāsastopas ar pārbaudījumiem un grūtībām, bet savs liktenis jāpieņem ar prieku, atceroties, ka par visu, ko pasaule nenovērtē, Dievs pats piešķirs viņiem vislabākās veltes.
Kad nonākam grūtībās, Viņš parāda savu spēku un gudrību, atbildēdams uz mūsu pazemīgajām lūgšanām. Uzticieties Viņam kā lūgšanu uzklausītājam un lūgšanu atbildētājam Dievam. Viņš sevi atklās kā Palīgu jebkurā kritiskā brīdī. Viņš, kas ir radījis cilvēku un devis tam brīnišķīgas fiziskās, prāta un garīgās spējas, neatņems to, kas nepieciešams Viņa dotās dzīvības uzturēšanai. Viņš, kas devis mums savu Vārdu — dzīvības koka lapas — neatņems mums izpratni, kā sagādāt iztiku Viņa trūcīgajiem bērniem.
Kā gudrību var iegūt tas, kas tur arklu un dzen vēršus? Meklējot to kā sudrabu un tiecoties pēc tās kā apslēptas mantas. “Tā viņam Dievs ir ierādījis, ka tas tā ir pareizi, un viņu pamācījis.” (Jes. 28:26) “Arī tas nāk no tā Kunga Cebaota, — brīnišķs Viņš padomā un liels gudrībā!” (29. pants)
Viņš, kas mācīja Ādamu un Ievu, kā kopt dārzu Ēdenē, vēlas pamācīt cilvēkus arī šodien. Tā ir gudrība arājam un sējējam. Dievs dāvā sekmes tiem, kas uzticas un paklausa Viņam. Viņi var droši virzīties uz priekšu, paļaujoties uz Viņu savu vajadzību apmierināšanā saskaņā ar Viņa neizmērojamo laipnību.
Viņš, kas lielo pūli paēdināja ar piecām maizēm un divām zivīm, arī šodien mums spēj piešķirt mūsu darba augļus. Viņš, kas Galilejas zvejniekiem teica: “Izmetiet savus tīklus” un, viņiem paklausot, piepildīja tos, līdz tie sāka plīst, vēlas, lai Viņa ļaudis šajā piemērā saskatītu pierādījumu tam, ko Viņš darīs viņu labā šodien. Dievs, kas Israēla bērniem tuksnesī deva mannu no debesīm, vēl ir dzīvs un valda. Viņš vadīs savus ļaudis un dos tiem prasmi un izpratni darbā, kuram viņi ir aicināti. Viņš piešķirs gudrību tiem, kas cenšas veikt savus pienākumus apzinīgi un gudri. Dievam, kam pieder šī pasaule, ir bagāti līdzekļi, un Viņš svētīs ikvienu, kas centīsies aplaimot citus.
Mums ticībā jāraugās uz Debesīm. Mums nav jābūt izmisušiem kādas neveiksmes dēļ, mēs nedrīkstam kļūt mazdūšīgi, ja kas kavējas. Mums jādarbojas ar prieku, cerībā un pateicībā ticot, ka zeme savā klēpī glabā lielas bagātības uzticīga strādnieka klētij, krājumus, kas vērtīgāki par sudrabu vai zeltu. Kalni un pakalni mainās, zeme noveco kā drāna, bet nekad nebeigsies Dieva svētības pār galdu, kuru Viņš uzklāj saviem ļaudīm tuksnesī.