Mēs jau tagad ciešam mūsu tēvu nepareizo ieradumu dēļ, un tomēr cik daudzi izvēlas vēl ļaunāku ceļu nekā tie! Milzīgā ātrumā opijs, tēja, kafija, tabaka un alkoholiskie dzērieni iznīcina vēl pāri palikušo cilvēku dzīvības spēku. Katru gadu tiek iztukšotas miljoniem mucu reibinošo dzērienu un miljoniem dolāru izdoti tabakai. Kaislību vergi nolaupa saviem bērniem uzturu, apģērbu un izglītību, savus ienākumus izšķiežot grēcīgu iegribu apmierināšanai. Tik ilgi, kamēr vēl pastāv šie ļaunumi, sabiedrība nevar būt vesela.
Lai apmierinātu kāri pēc reibinošiem dzērieniem, cilvēks, kurš radīts pēc Dieva līdzības, brīvprātīgi liek pie savām lūpām dzērienu, kas viņu pazemo zemāk par dzīvnieku. Apziņa tiek paralizēta, prāts notrulināts, dzīvnieciskās kaislības uzmodinātas, un tad seko visdrausmīgākā rakstura noziegumi. Kā degvīna vai tabakas lietotājs var nodot tam Kungam nedalītu sirdi? Tas nav iespējams. Viņš arī nevar savu tuvāko mīlēt kā sevi pašu. Viņa iecienītie ieradumi paņem visu tā mīlestību. Lai apmierinātu kāri pēc reibinošiem dzērieniem, viņš pārdod saprātu un pašsavaldīšanos. [37] Viņš liek pie lūpām dzērienu, kas notrulina smadzenes, paralizē intelektu un padara viņu par kaunu un lāstu viņa ģimenei un par biedēkli apkārtējiem. Ja cilvēki kļūtu visās lietās sātīgi, ja viņi neaiztiktu un nebaudītu ne kafiju, ne tēju, ne tabaku, ne vīnu, ne opiju, nedz kādus citus reibinošus dzērienus, saprāts paturētu vadības grožus un kontrolētu tieksmes un kaislības.
Caur ēstkāri sātans kontrolē prātu un visu būtni. Tūkstoši, kuri vēl varētu būt dzīvi, ir sabrukuši kapā kā fiziski, garīgi un morāli vraki, jo viņi ir upurējuši visus savus spēkus iekāres apmierināšanai un tā sevi miesīgi, garīgi un tikumiski izpostījuši. Šai paaudzei ir daudz lielāka vajadzība nekā jebkad agrāk saukt palīgā gribas spēku, stiprinātu caur Dieva žēlastību, lai stātos pretī sātana kārdināšanām un lai pretotos samaitātas garšas vismazākajai kārībai. Bet tagadējai paaudzei ir mazāk pašsavaldīšanās spēka nekā iepriekšējām. Tie, kuri ir lietojuši kairinošus līdzekļus, savu samaitāto baudkāri un kaislības nodevuši arī saviem bērniem, un tāpēc, lai spētu pretoties nesātībai visās tās formās, tagad ir vajadzīgs lielāks morālais spēks. Vienīgais pilnīgi drošais ceļš ir stāvēt nelokāmi, ievērojot stingru sātību visās lietās un nekad neuzdrošināties novirzīties uz briesmu takas.
Tēviem un mātēm vajadzētu saprast nopietnos pienākumus, kas viņiem uzlikti šajā laikā. Mēs audzinām bērnus, kurus pārvaldīs vai nu sātana vai Kristus spēks. Mūsu vienīgā drošība pret nesātības varu ir atturēties no vīna, alus un citiem reibinošiem dzērieniem. Mums jāmāca bērni, ka, lai būtu vīrišķīgi, šīs lietas ir jāatstāj. Dievs mums ir rādījis, ko sevī ietver patiesa vīrišķība. Tas, kas uzvar, tiks godāts, un viņa vārdu neizdzēsīs no Dzīvības grāmatas.
Kad tas Kungs gribēja izraudzīt Simsonu par Savas tautas atbrīvotāju, Viņš pavēlēja tā mātei ievērot pareizu dzīvesveidu pirms bērna dzimšanas. [38] Un jau no paša iesākuma šis aizliegums bija uzlikts arī bērnam, jo viņam no pašas dzimšanas bija jābūt tam Kungam svētītam kā nazīrietim.
Tā Kunga eņģelis parādījās Manuas sievai un pasludināja, ka viņai būs dēls. Un šai sakarā viņš tai deva svarīgu pamācību: “Tādēļ esi piesardzīga un nedzer vīnu, nedz reibinošus dzērienus un neēd neko tādu, kas ir nešķīsts.” (Soģu 13:4)
Manuam apsolīto bērnu Dievs bija izredzējis svarīgam darbam, un viņa uzdevums bija rūpīgi uzraudzīt mātes un bērna ieradumus, lai nodrošinātu šim darbam nepieciešamās īpašības. “Viņai nebūs dzert ne vīnu, ne stiprus reibinošus dzērienus,” sacīja eņģelis Manuam par viņa sievu, “un viņai nebūs neko tādu ēst, kas ir nešķīsts; visu, ko es esmu viņai pavēlējis, to lai viņa ievēro.” (Soģu 13:14) Mātes ieradumi bērnu ietekmē vai nu uz labu, vai uz ļaunu. Ja māte vēl bērnam labu, tad viņai pašai sevi jāsavalda, jābūt sātīgai un pašaizliedzīgai.
Jaunajā Derībā mēs atrodam ne mazāk iespaidīgu piemēru par sātīgas dzīves ieradumu svarīgumu.
Jānis Kristītājs bija reformators. Viņam bija uzdots liels darbs tā laika ļaužu labā. Lai šim darbam sagatavotos, viņa dzīvei, iesākot no piedzimšanas, vajadzēja būt sātīgai. Eņģelis Gabriēls tika sūtīts no Debesīm mācīt Jāņa vecākiem veselības reformas principus. “Vīnu un stipru dzērienu viņš nedzers,” sacīja Debesu sūtnis, “un Svētais Gars viņu piepildīs jau no mātes miesām.” (Lūk. 1:15)
Jānis atstāja savus draugus un atsacījās no dzīves greznības, aiziedams dzīvot tuksnesī un pārtiekot vienīgi no augu barības. Viņa vienkāršais apģērbs — no kamieļa spalvas austs apsegs — bija pārmetums tā laika paaudzes izšķērdībai un lepnumam, sevišķi jūdu priesteriem. Arī viņa barība, kura sastāvēja no Amerikas baltās akācijas augļiem un zemes kameņu medus, bija pārmetums tajā laikā valdošajai rijībai.
[39] Par Jāņa Kristītāja darbu bija pravietojis pravietis Maleahija: “Redzi, es sūtīšu jums pravieti Ēliju, iekams nāks Tā Kunga lielā un šausmu pilnā diena. Viņam būs jāpiegriež tēvu sirdis bērniem un bērnu sirdis saviem tēviem, lai Man nebūtu jānāk un nebūtu jāapkrauj visa zeme ar Savu lāstu smagumu.” (Mal. 4:23,24) Jānis Kristītājs darbojās Ēlijas garā un spēkā, lai sataisītu Kungam ceļu un atgrieztu ļaudis pie pareizās gudrības. Viņš bija priekšzīme tiem, kas dzīvo pēdējās dienās, kuriem Dievs uzticējis svētas patiesības, lai nestu tās ļaudīm un sagatavotu ceļu tā Kunga otrai atnākšanai. Un tos pašus atturības pamatlikumus, kurus ievēroja Jānis, vajadzētu dzīvē izpildīt arī tiem, kuri ir aicināti pēdējās dienās brīdināt pasauli par Cilvēka Dēla nākšanu.
Dievs ir radījis cilvēku pēc savas līdzības, un Viņš gaida, ka cilvēks savus spēkus, kas doti, lai pagodinātu Radītāju, saglabās nevājinātus. Vai tad mums nevajadzētu paklausīt Viņa brīdinājumam un censties savus dzīvības spēkus saglabāt vislabākajā stāvoklī, lai kalpotu Viņam? Pat vislabākais, ko mēs varam dot Dievam, ir tik ļoti niecīgs.
Kāpēc šodien pasaulē ir tik daudz posta? Vai tas ir tāpēc, ka Dievs labprāt noskatās, kā Viņa radījumi cieš? Ak, nē! Tas ir tāpēc, ka cilvēki sava amorālā dzīvesveida dēļ ir kļuvuši vāji. Mēs sūdzamies par Ādama grēku un domājam, ka mūsu pirmie vecāki, padodoties kārdināšanām, ir parādījuši lielu nespēku; bet, ja Ādama pārkāpums būtu vienīgais ļaunums, ko sastopam, tad pasaules stāvoklis būtu daudz labāks, nekā tas ir. Kopš Ādama dienām cilvēks ir kritis arvien dziļāk.
Reibinošu dzērienu lietošana pasaulē izraisa lielu ļaunumu. Kaut gan dzērājiem arvien teikts, ka viņi saīsina savu dzīvi, tie tomēr paliek tajos pašos grēkos. Kāpēc nevarētu pārtraukt pārkāpt Dieva likumus? Kāpēc necensties saglabāt savu veselību? Dievs to no mums prasa. Ja ticīgie ar uzmodinātas sirdsapziņas palīdzību savaldītu savas kārības un kaislības un uzskatītu par savu pienākumu pret Dievu un līdzcilvēkiem paklausīt likumiem, kuri pārvalda viņu dzīvību un veselību, tad viņiem būtu fizisks un garīgs spēks. [40] Tad viņiem būtu morāls spēks karot pret sātanu, un Tā vārdā, kas uzvarēja viņu labā, viņi varētu būt vairāk nekā uzvarētāji sevis pašu labā.
Visapkārt mēs sastopam samaitātu kārību upurus, un ko jūs viņu labā domājat darīt? Vai negribat ar savu priekšzīmi palīdzēt viņiem likt kājas uz pareizā ceļa? Vai jūs varat redzēt kārdināšanas, kādas uzmācas jaunatnei, un necensties to brīdināt un glābt? Kurš nostāsies Kunga pusē? Kurš palīdzēs apturēt šo netikumības, posta un ļaunuma straumi, kas piepilda pasauli? Mēs lūdzam piegriezt jūsu vērību uzvaras darbam. Tikai tiem, kas tur Dieva baušļus, būs tiesības pieiet pie dzīvības koka.
Pārvarēt kāri pēc narkotiskām un kairinošām vielām nav viegli. Bet Jēzus Kristus vārdā šo lielo uzvaru var iegūt. Viņa mīlestība uz kritušo cilvēci bija tik liela, ka Viņš pienesa bezgalīgi lielu upuri, lai aizsniegtu cilvēkus viņu postā un beidzot caur savu dievišķo spēku tos paceltu pie sava troņa. Bet tā ir cilvēka paša izvēle, vai viņš atļauj Kristum viņa labā darīt to, ko Viņš ir spējīgs izdarīt pilnīgi.
Dievs nevar cilvēku izglābt no sātana rokas pret viņa gribu. Mums jāpieliek visi cilvēciskie spēki, lai par katru cenu uzvarētu. Mums jāsadarbojas ar Kristu. Tad caur uzvaru, kuru var iegūt visspēcīgā Jēzus vārdā, mēs varam kļūt Dieva mantinieki un Kristus godības līdzdalībnieki. Neviens dzērājs nevar mantot Dieva valstību; bet “tam, kas uzvar, Es došu sēdēt pie Manis uz Mana goda krēsla, tā, kā Es esmu uzvarējis un sēdu pie Mana Tēva uz Viņa goda krēsla.” (Atkl. 3:21)