Ēdienu gatavošana. Daudzas sievas un mātes pavārmākslas zināšanu un prasmju trūkuma dēļ ik dienas klāj savas ģimenes galdu ar slikti sagatavotu ēdienu, kas pastāvīgi un noteikti bojā gremošanas orgānus un veido sliktas kvalitātes asinis. Rezultāts ir biežas iekaisuma slimību lēkmes un reizēm pat nāve. Daudzu dzīves ir upurētas, ēdot smagu, skābu maizi. Man stāstīja kādu gadījumu, kur kāda mājkalpotāja izcepa šādu maizi. Lai to noklusētu un no maizes atbrīvotos, viņa to izbaroja dažām lielām cūkām. Nākošajā rītā mājas saimnieks atrada cūku mirušu, un, pārmeklējot aizgaldu, silē viņš atrada smagās maizes gabalus. Viņš sāka par to interesēties, un kalpotāja atzinās, ko ir izdarījusi. Viņai ne prātā neienāca doma, kādu iespaidu šāda maize atstās uz cūku. Ja skāba, smaga, maize nogalina cūku, kas var apēst klaburčūsku un gandrīz visas pretīgās lietas, kāds tad būs tās iespaids uz šo smalko orgānu — cilvēka kuņģi?
[157] Katras kristietes reliģiskais pienākums ir iemācīties izcept labu, saldu, vieglu maizi no sijātiem kviešu miltiem. Mātēm vajadzētu turēt savas meitas jau no agras bērnības pie sevis virtuvē un mācīt tām pavārmākslu. Mātes nevar gaidīt, ka viņu meitas sapratīs mājturības noslēpumus bez audzināšanas. Viņai vajadzētu tās pacietīgi un ar mīlestību pamācīt un ar savu priecīgo sejas izteiksmi un atzinības vārdiem padarīt darbu tik patīkamu, cik vien iespējams. Neizsakiet nopēluma vārdus, ja tām vienreiz, divreiz vai trīsreiz kaut kas neizdodas! Mazdūšība jau tā dara savu darbu un kārdina viņas teikt: “Nav jēgas. Es to nevaru izdarīt.” Šis nav laiks nopēlumam. Griba kļūst vāja. Tai vajag pretimnākošu pamudinājumu, priecīgus, cerības pilnus vārdus: “Neuztraucies par pielaistajām kļūdām. Tu vēl tikai mācies, un tāpēc tev jābūt gatavai pielaist arī rupjas kļūdas. Mēģini vēlreiz. Domā līdzi, ko tu dari. Esi ļoti rūpīga, un tu noteikti gūsi panākumus.”
Daudzām mātēm neizdodas saprast, cik svarīgas ir zināšanas šajā nozarē, un viņas labāk izdara visu pašas, nekā uzņemas grūtības un rūpes, pamācot savus bērnus un paciešot viņu kļūdas un neveiksmes. Un kad viņu meitas izdara kādu kļūdu, tās sūta viņas prom un saka: “Nav jēgas. Tu nevari izdarīt šo vai to. Tu mani apgrūtini un traucē vairāk nekā palīdzi.” Tā mācekļu pirmās pūles tiek noraidītas, un neveiksme tā nogalina viņu interesi un aizrautību mācīties, ka viņas baidās mēģināt vēlreiz un labāk ada, šuj, tīra māju vai dara jebko citu, tikai ne gatavo ēdienu. Šeit lielā mērā ir vainojama māte. Viņai vajadzēja pacietīgi savu meitu pamācīt, lai darot tā varētu apgūt šo prasmi.
Mums var būt daudz un dažādi labi, veselīgi ēdieni, kas ir arī pagatavoti veselīgi un tā, lai tie garšotu visiem. Ir ļoti svarīgi zināt, kā gatavot. Slikti pagatavots ēdiens rada slimības un sliktas rakstura īpašības. [158] Organisms kļūst dezorganizēts, un Debesu lietas vairs nav saprotamas. Labā ēdienu pagatavošanā ir vairāk reliģijas, nekā jūs varat iedomāties. Dažreiz, esot prom no mājām, es zināju, ka maize uz galda, tāpat kā lielākā daļa citu ēdienu, kaitēs manai veselībai; bet es biju spiesta ēst, lai uzturētu dzīvību. Debesu skatījumā šāds ēdiens ir grēks.
Piens un cukurs. Ir kaitīgi lielos daudzumos ēst kopā pienu un cukuru. Tas piesārņo organismu. Dzīvnieki, no kuriem iegūst pienu, ne vienmēr ir veseli. Ja mēs varētu zināt, ka dzīvnieki ir pilnīgi veseli, es ieteiktu, lai cilvēki ēd drīzāk gaļas ēdienus nekā lielos daudzumos pienu kopā ar cukuru. Tie neizdarītu tik lielu ļaunumu kā piens un cukurs.
Gribu atsaukties uz kādu gadījumu Mičigānā. Tas ir par kādu vīrieti, kuram bija labs fiziskais izskats. Es agrāk biju runājusi ar viņu par viņa dzīvesveidu, un mani atsauca pie viņa slimības gadījumā. “Man nepatīk tavs acu skatiens,” es teicu. Viņš ēda ļoti daudz cukura. Es jautāju, kāpēc viņš tā dara. Viņš sacīja, ka ir atmetis gaļu un nezina neko citu, kas labāk to aizvietotu kā cukurs. Viņa uzturs viņu neapmierināja. Šis vīrietis cieta tāpēc, ka viņa sieva nemācēja gatavot. Šajā svarīgajā izglītības nozarē viņa bija nepilnīga, un tā rezultātā slikti pagatavotais ēdiens neatbilda organisma prasībām. Pārmērīgi tika lietots cukurs, un tas padarīja slimu visu sistēmu. Cik vien labi varēju, pastāstīju viņiem, kā rīkoties, un drīz vien slimais vīrietis sāka atveseļoties. Bet viņš pārsteidzīgi pārbaudīja savus spēkus, ieēdot nelielu daudzumu nepareizas kvalitātes ēdienu, un atkal saslima. Šoreiz vairs nebija iespējams viņam palīdzēt. Šķiet, viņš bija kļuvis par dzīvu mironi. Drīz viņš nomira kā slikti pagatavotu ēdienu upuris.
[159] Mājsaimniecības pienākumi studentiem. Lai arī cik labas sekmes studentiem būtu, dzenoties pēc grāmatu zināšanām, viņu raksturs joprojām nav attīstīts, ja tiem nav pieredzes ikdienas dzīves praktiskajos pienākumos.
Apģērbs. Mēs kā tauta neticam, ka mūsu pienākums ir iziet no pasaules, lai būtu arī ārpus tās modes. Vai tad, ja mums ir kārtīgs, tīrs, vienkāršs, ērts ģērbšanās stils un citi izvēlas to pieņemt, mums vajadzētu to mainīt, lai būtu atšķirīgi? Nē, mums vajadzētu būt atšķirīgiem apģērbā ne jau atšķirības pēc: mūs par to nicinās. Kristieši ir pasaules gaisma un zemes sāls. Viņu apģērbam vajadzētu būt kārtīgam un vienkāršam, viņu sarunām šķīstām un debešķīgām un viņu uzvedībai nevainīgai.
Pienākums, no kura izvairās. Tie, kuri ir saņēmuši gaismu par vienkāršu ēšanu un ģērbšanos paklausībā morāles un fiziskajiem likumiem un joprojām novēršas no šīs gaismas, kas parāda viņu pienākumu, izvairīsies no pienākumiem arī citās sfērās. Ja viņi notrulina savu sirdsapziņu, novēršoties no krusta, kas tiem ir jāuzņem, lai būtu saskaņā ar dabas likumiem, tad, lai izvairītos no pārmetumiem, viņi pārkāps arī desmit baušļus. Šeit atklājas noteikta nevēlēšanās paciest krustu un negoda nicināšana.
Sievietes tiesības. Tiek prātots par sievietes tiesībām un viņu pienākumu attiecībā uz vēlēšanām; bet daudzām sievietēm nav bijusi tāda disciplīna, kas darītu viņas spējīgas saprast svarīgu jautājumu nozīmi. Viņas ir dzīvojušas modes un pašapmierinātības dzīvi. Sievietes, kuras varētu attīstīt augstu intelektu, kuras varētu izveidot cēlu raksturu, ir tikai tradīciju vergi. Tām trūkst domu plašuma un intelektuālas kultūras. Viņas var saprotami runāt par pēdējiem modes stiliem vai par nākamo ballīti, [160] bet nav sagatavotas gudri rīkoties politikas sfērā. Viņas vairāk ir apstākļu radījumi.
Kustības. Gaiss ir brīva Debesu svētība. Tas spēcina visu organismu. Atņemot tīru gaisu, organisms kļūst slims, stings un vājināts.
Ārsti slimniekiem bieži iesaka apmeklēt svešas zemes, iet uz minerālūdeņu avotiem vai šķērsot okeānu, lai atgūtu veselību; bet, ja tie ēstu sātīgi un priecīgā garā nodotos veselīgām kustībām, tad deviņos gadījumos no desmit viņi atgūtu veselību un ietaupītu laiku un naudu. Kustības, svaigs gaiss un saules gaisma — svētības, kuras Debesis dāvā katram cilvēkam, — daudzos gadījumos atgrieztu novārgušajiem slimniekiem dzīvību un spēku.
Daudzi ir cietuši no stipras garīgas pārslodzes, kuru nenomainīja fiziskas kustības. Rezultāts ir viņu spēka zudums, un tie tiecas izvairīties no atbildībām. Viņiem ir vajadzīga aktīvāka nodarbošanās. Šāds stāvoklis neattiecas tikai uz sirmām galvām. Arī jauni cilvēki ir iekrituši tajā un ir garīgi novājināti.
Stingri sātīgi ieradumi, apvienoti ar muskuļu un prāta vingrināšanu, saglabās garīgo un fizisko enerģiju un piešķirs izturības spēku gan sludinātājiem, gan izdevējiem, gan visiem citiem, kam ir sēdošs darbs.
Sludinātāji, skolotāji un studenti nekļūst tik gudri attiecībā uz fizisku kustību nepieciešamību svaigā gaisā, cik vajadzētu. Viņi izturas nevērīgi pret šo pienākumu, pret pienākumu, kas ir visbūtiskākais, lai pasargātu veselību. Viņi savu prātu nodarbina studijās un tomēr ēd tik daudz, cik strādājošs cilvēks. [161] Šādu ieradumu rezultātā daudzi kļūst tukli, jo organisms ir piesārņots. Citi paliek tievi un vāji, jo viņu dzīvības spēki novārdzināti, izvadot barības pārpalikumus. Aknas ir apgrūtinātas, nevarēdamas attīrīt asinis, un rezultātā rodas slimība. Ja apvienotu fiziskas kustības un garīgu piepūli, tad asinis riņķotu ātrāk, sirdsdarbība būtu pilnīgāka, netīrumi tiktu izvadīti un katrā ķermeņa daļā ieplūstu jauna dzīvība un enerģija.
Ja sludinātāju, skolotāju un studentu prāts pastāvīgi ir nodarbināts tikai ar studijām un ķermenis paliek bezdarbībā, tad tiek noslogoti emociju nervi, bet kustību nervi ir bez darba. Ja viss darba smagums gulstas tikai uz garīgajiem orgāniem, tie ir pārslogoti un novājināti, kamēr muskuļi nodarbinātības trūkuma dēļ zaudē savu spēku. Trūkst tieksmes nodarbināt muskuļus fiziskā darbā; šāda piepūle šķiet apnicīga.
Mēs esam iesaistījušies svētā darbā. Apustulis Pāvils pārliecina savus brāļus: “Tā kā mums ir tādi apsolījumi, mani mīļie, tad šķīstīsimies no visiem miesas un gara traipiem un tapsim pilnīgi svēti Dieva bijībā.” (2.Kor. 7:1) Mūsu pienākums pret Dievu ir uzturēt savu garu šķīstu, kā Svētā Gara templi. Ja mēs sirdis un prātus veltam, lai kalpotu Dievam, paklausot visiem viņa baušļiem, mīlot Viņu no visas sirds, ar visu spēku un prātu un savu tuvāko kā sevi pašu, tad mēs tiksim atrasti uzticīgi visām Debesu prasībām.
Mēs tagad esam Dieva darbnīcā. Daudzi no mums ir neaptēsti akmeņi no akmeņlauztuvēm. Bet, kad Dieva patiesība nāk mums palīgā, tiek atņemta katra nepilnība, un mēs esam sagatavoti, lai spīdētu kā dzīvi akmeņi Debesu templī, kur būsim ne tikai svēto eņģeļu, bet arī paša Debesu Ķēniņa sabiedrībā.
[162] Apziņa darīt pareizi ir labākās zāles slimam ķermenim un prātam. Dieva īpašās svētības to saņēmējam sagādā veselību un spēku. Cilvēks, kura sirdī valda miers un apmierinātība ar Dievu, ir ceļā uz veselību. Apzināties, ka Kunga acs ir pār mums, ka Viņa ausis dzird mūsu lūgšanas, patiešām ir gandarījums. Zināt, ka mums ir Draugs, kas nekad nekļūdās un kam mēs varam uzticēt visus savas dvēseles noslēpumus, ir vārdos neizsakāma priekštiesība. Tie, kuru morālās spējas ir nomākusi slimība, nevar pareizi atspoguļot kristieša dzīvi vai svētuma jaukumu. Viņi pārāk bieži ir fanātisma ugunīs vai aukstas vienaldzības un flegmātiskas nomāktības ūdeņos. Kristus vārdi ir vērtīgāki par visu ārstu pieredzi visā Universā: “Bet dzenieties papriekš pēc Dieva valstības un Viņa taisnības, tad jums visas šīs lietas taps piemestas.” (Mat. 6:33)