[146] Lai sasniegtu rakstura pilnību, mums jāsaprot, kā Kristus vērtēja cilvēci. Iesākumā cilvēks bija apveltīts ar augstu stāvokli, bet viņš krita, apmierinot ēstkāri. Neskatoties uz lielo bezdibeni, kas tāpēc ir izveidojies starp Dievu un cilvēku, Kristus mīlēja bezcerīgo grēcinieku un nāca, lai pāri šim bezdibenim uzceltu tiltu un savienotu dievišķo spēku ar cilvēcisko nespēku, lai Viņa spēkā un žēlastībā cilvēks pats varētu cīnīties pret sātana kārdināšanām, tās pārvarēt un pastāvēt Dieva dotajā vīrišķībā kā uzvarētājs pār samaitātu iekāri un zemiskām tieksmēm. Dāvida pēdējie vārdi Sālamanam, kad viņam kā jaunam cilvēkam vajadzēja sēsties Israēla ķēniņa tronī, bija: “Esi stiprs un parādi sevi kā vīru.” Vājajam un kārdinātajam es saku to pašu: “Parādi sevi kā vīru.” Es jums norādu uz Golgātas krustu. Jēzus Kristus vārdā es jums pavēlu: “Uzlūkojiet Viņu un dzīvojiet.” Neiznīciniet paši sevi. Ar Dieva svētību jums ir iespējams uzvarēt kārības un zemās kaislības.
Dievs ir radījis cilvēku spējīgu pastāvīgi pieaugt visā, kas attiecas uz augstu garīgo un morālo stāvokli. Neviens cits Dieva rokas radījums uz šādu attīstību nav spējīgs. Cilvēks var sasniegt izcilību sevis savaldīšanā un iegūt tādu stāvokli, kas viņu paceļ pāri kārību verdzībai un miesas kaislībām, lai viņš varētu stāvēt Dieva priekšā kā tāds, kura vārds ir rakstīts Debesu grāmatās.
Lai patiesības gaisma apgaismo cilvēka prātu, lai Dieva mīlestība ieplūst viņa sirdī, un mēs pat nespējam iedomāties, kas viņš var kļūt un ko Dievs caur viņu var darīt. Kaut gan viņš ir kritušā Ādama dēls, caur Kristus nopelnu viņš var kļūt nemirstības mantinieks, viņa domas var tikt paceltas un padarītas cildenas, viņa sirds — apskaidrota, un viņa dzīve — derīga Debesīm.
[147] Apdomājiet, ak, apdomājiet saprātīga kristīga cilvēka pārākumu par nabaga grēku vergu! Ievērojiet starpību starp tādu cilvēku, kuru grēks ir padarījis aklu, kurš ir pats savu ļauno kaislību upuris, grēkos nogrimis, un tādu, kuru ir pārveidojusi Dieva Vārda patiesība, kurš, uzlūkojot Jēzu un ticot Viņam, ir padarīts cildens dievišķās dabas līdzdalībnieks!
Aplūkojiet tāda cilvēka stāvokli, kurš ir nodevies nesātībai! Viņa raksturs ir vājš, miesīgs un degradējies. Tās ir viņa ļaunā ceļa sekas. Viņš ir staigājis pa paša sirds ceļu, vadoties pēc paša domām. Viņa nožēlojamais mājoklis ir elle, kuru viņš pats ir radījis. “Jo, ko cilvēks sēj, to viņš arī pļaus.” (Gal. 6:7) Vai tādi cilvēki jūs valdzina? Vai jūs gribētu nogrimt nezināšanā un netikumos un kļūt tikpat apreibināti kā viņi? Vai šo zemo radījumu ieradumiem un praktiskajai dzīvei, kuros tik tikko var saskatīt Dieva līdzības pēdas, ir jābūt jūsu priekšzīmei? Vai ar šo viņu kritušā stāvokļa ainu nepietiek, lai jūs izvairītos jau no pirmā soļa tai pašā virzienā? Vai jūs vēlaties, lai jūs kopā ar šiem cilvēkiem izslēdz no Debesīm?
Ļaujiet man teikt tam, kas cīnās, lai uzvarētu: Dievs tavā priekšā ir licis stipru cerību, ka tu vari iegūt mūžīgo dzīvību. Nezaudē nevienu izdevību, lai kļūtu par cilvēku. Kad tu skaties uz sevi un aptver kārdināšanu spēku, tu jūties morāli tik nespēcīgs, ka tev jāsaka: “Es nespēju pretoties.” Bet es tev saku, tu vari pretoties, tev jāpretojas kārdināšanām. Lai gan dažreiz tu esi uzvarēts, lai gan tavu ceļu ir iezīmējis morāls kritiens, tam tā nav jābūt vienmēr. Jēzus ir tavs palīgs. Viņa spēkā tu vari uzvarēt apburošo iekāres varu. Sauc palīgā gribas spēku!
Griba ir valdošais spēks cilvēka dabā. Ja gribu pareizi vada, tad viss ķermenis klausa tās balsij. Griba nav garša vai tieksme, bet tā ir izvēle, noteicošā vara, ķēnišķīgs spēks, [148] kas strādā cilvēka bērnos, lai vai nu paklausītu Dievam, vai arī lai nepaklausītu.
Kamēr jūs nesapratīsiet, kāds gribai patiesībā ir spēks, jūs atradīsieties pastāvīgās briesmās. Jūs varat visam ticēt un visu apsolīt, bet visa jūsu ticība un solījumi ir veltīgi, ja jūsu griba nenostājas taisnības pusē. Ja jūs ticības cīņā cīnīsieties ar gribas spēku, tad nav šaubu, ka jūs uzvarēsiet.
Jūsu daļa ir nostādīt savu gribu Kristus pusē. Tiklīdz jūs nododat savu gribu Viņam, Viņš iegūst jūs savā īpašumā un strādā jūsos, lai jūs gribētu un darītu Viņa prātu. Jūsu daba tiek nodota Viņa Gara varā. Pat jūsu domas ir pakļautas Viņam. Ja jūs nevarat kontrolēt savas dziņas un emocijas tā, kā gribētos, jūs varat kontrolēt gribu, un jūsu dzīvē notiks pilnīga pārmaiņa. Ja jūs atdodat savu gribu Kristum, tad jūsu dzīve ar Kristu ir apslēpta Dievā. Tā ir savienota ar spēku, kurš ir pārāks par visiem ķēniņiem un varām. Jums ir spēks no Dieva, kas jūs cieši tur pie Viņa spēka; jums ir iespējams sākt jaunu dzīvi, pat ticības dzīvi.
Jūs nekad nevarēsiet padarīt sevi cēlākus, ja jūsu griba nebūs nostādīta Dieva pusē, sadarbībā ar Dieva Garu. Neturiet sevī jūtas un domas, ka jūs nespējat, bet sakiet: “Es varu, es gribu.” Un Dievs ir apsolījis savu Svēto Garu, lai palīdzētu jums katrā apņēmīgā piepūlē.
Katrs var piedzīvot, ka ir spēks, kas strādā kopā ar mūsu pūlēm, lai uzvarētu. Kāpēc cilvēki negrib iegūt šo sagādāto palīdzību, lai kļūtu cildeni un paaugstināti? Kāpēc viņi sevi pazemo, apmierinot sabojātu ēstkāri? Kāpēc viņi neceļas Kristus spēkā un neuzvar Viņa vārdā? Jēzus dzirdēs pat mūsu visvājāko lūgšanu. Viņš jūt līdzi katras dvēseles vājumam.
Viņā, kurš ir spējīgs glābt, atrodama palīdzība katrai dvēselei. Es jums norādu uz Jēzu Kristu, grēcinieku Pestītāju, kurš vienīgais var dot jums spēku uzvarēt visās lietās.
[149] Debesis mums ir vairāk vērtas nekā jebkas cits. Šajā svarīgajā lietā mums nevajadzētu riskēt ne ar ko. Mēs neko nedrīkstam likt uz spēles. Mums jāzina, ka mūsu soļus vada Kungs. Lai Dievs mums palīdz lielajā uzvaras darbā! Tiem, kas uzvar, Viņš ir sagatavojis kroņus. Taisnajiem Viņš ir sagādājis baltas drēbes. Tiem, kuri meklē nemirstību, godu un slavu, Viņš ir sagatavojis mūžīgu valstību. Katrs, kurš ieies Dieva pilsētā, ieies tajā kā uzvarētājs. Viņš neieies tajā kā notiesāts noziedznieks, bet kā Dieva Dēls. Un katrs, kas ieies Jaunajā Jeruzalemē, tiks apsveikts ar vārdiem: “Nāciet šurp jūs, Mana Tēva svētītie, iemantojiet Valstību, kas jums ir sataisīta no pasaules iesākuma.” (Mat. 25:34)
Es labprāt gribētu sacīt vārdus, kas palīdzētu katrai trīcošais dvēselei ticībā satvert vareno Palīgu, lai tā varētu attīstīt raksturu, kuru Dievam patiktu uzlūkot. Debesis var mūs ielūgt un dāvāt savas vislielākās svētības, mums var būt visas spējas, lai attīstītu pilnīgu raksturu, bet viss tas būs veltīgi, ja mēs negribēsim palīdzēt paši sev. Mums vajadzētu pielietot Dieva dotos spēkus, citādi mēs grimsim dziļāk un dziļāk un būsim nederīgi labajam gan laicīgajā dzīvē, gan mūžībā.
Par Dieva dēlu var kļūt pat tas, kurš ir vājš un grēcīgu tieksmju dēļ panīcis. Viņa spēkos ir pastāvīgi darīt labu citiem un palīdzēt tiem uzvarēt kārdināšanās. Tā darot, viņš iegūs svētības pats sev. Viņš var būt šajā pasaulē spoža un mirdzoša gaisma un beidzot dzirdēt no Godības Ķēniņa svētības vārdus: “Labi, tu godīgais un uzticīgais kalps.”