[150] Veselība ir bagātība. Tā no visiem laicīgajiem īpašumiem ir visdārgākā. Veselības spēks bieži tiek zaudēts, dzenoties pēc pārpilnības, izglītības un goda. Taču neviens no šiem labumiem nevar nodrošināt laimi, ja nav veselības. Nepareizi izlietot veselību, kuru Dievs mums ir devis, ir briesmīgs grēks; šāda nepareiza rīcība novājina mūsu dzīvi un dara par zaudētājiem, pat ja mēs ar šādiem līdzekļiem iegūstam izglītību.
Sātana spēks. Man rādīja cilvēces tagadējo novājināto stāvokli. Katra paaudze ir kļuvusi arvien vājāka, un visdažādākās slimības ir mocījušas cilvēces cilti. Tūkstošiem nabaga mirstīgo ar deformētiem, slimiem ķermeņiem, sagrautiem nerviem un aptumšotiem prātiem velk savu nožēlojamo esamību. Sātana vara pār cilvēci palielinās. Ja Kungs drīz nenāktu un nedarītu galu viņa nežēlīgajam darbam, zeme ilgi paliktu neapdzīvota.
Man rādīja, ka sātana spēks sevišķi tiek pielietots pret Dieva tautu. Es redzēju daudzus šaubās un bezcerībā. Ķermeņa vājums negatīvi ietekmē prātu. Viltīgs un spēcīgs ienaidnieks seko mūsu soļiem un pieliek savu spēku un izveicību, cenšoties novest mūs no pareizā ceļa. Pārāk bieži Dieva tauta nestāv sardzē un tāpēc nezina viņa plānus. Viņš strādā ar tādiem līdzekļiem, kas viņu pašu apslēpj, un bieži sasniedz savu mērķi.
Ēstkāre. Likteņlēmējs ir izvedis Dieva tautu no pasaules izšķērdīgajiem ieradumiem, prom no ēstkāres un kaislību apmierināšanas, lai tā ieņemtu savu pozīciju uz pašaizliedzības un sātības platformas. Ļaudis, kurus vada Dievs, būs īpaši. [151] Tie nebūs līdzīgi pasaulei. Ja tie sekos Dieva norādījumiem, tad piepildīs Viņa nodomus un viņu griba piekritīs Viņa gribai. Kristus grib mājot sirdī. Dieva templis būs svēts. Jūsu miesa, saka apustulis, ir Svētā Gara templis. Dievs neprasa saviem bērniem aizliegt sevi, bojājot fiziskos spēkus. Viņš prasa tiem paklausīt dabas likumiem, lai pasargātu fizisko veselību. Viņš parāda šo dabas taku, un tā ir pietiekoši plata katram kristietim. Ar dāsnu roku Dievs mūsu uzturam un priekam ir devis daudz un dažādas dabas veltes. Bet, lai mums būtu dabīga apetīte, kas saglabā veselību un pagarina mūžu, viņš ierobežo ēstkāri. Viņš saka: Sargieties! Apvaldiet, aizliedziet nedabīgu ēstkāri. Ja mēs sabojājam savu apetīti, tad pārkāpjam savas esamības likumus un uzņemamies atbildību par nepareizu ķermeņa izlietošanu un slimību izraisīšanu.
Dievs bagātīgi ir gādājis par savu radījumu uzturu un laimi; ja Viņa likumi nekad nebūtu pārkāpti, ja visi rīkotos saskaņā ar dievišķo gribu, tad ciešanu un pieaugošā ļaunuma vietā valdītu veselība, miers un laime.
Daži neizprot vajadzību ēst un dzert Dievam par godu. Samaitātas ēstkāres apmierināšana iespaido viņus visās dzīves sfērās. Tas ir redzams ģimenē, draudzē, lūgšanu sanāksmēs un bērnu audzināšanā. Tas ir viņu dzīves posts. Tas neļauj tiem saprast patiesības šim pēdējam laikam.
Es redzēju, ka Dievs neprasa nevienam būt tik ļoti taupīgam, ka tas novājinātu vai sabojātu Dieva templi. Šajā pasaulē ir pienākumi un prasības, kas dara draudzi pazemīgu un izraisa dvēseles sāpes. Lai radītu pazemību, nav vajadzīgs izdomāt krustus un pienākumus, [152] kas sagādā miesai ciešanas. Dieva Vārds tā nemāca.
Mūsu priekšā ir bēdu laiks, un tad bargs trūkums spiedīs Dieva tautu aizliegt sevi un ēst tikai tik daudz, lai uzturētu dzīvību; bet Dievs to šim laikam sagatavos. Tajā baiļpilnajā stundā viņu vajadzība būs Dieva spēja dot spēku un uzturēt savus ļaudis. Bet tagad Dievs prasa, lai tie strādā ar savām rokām, darot labu, sakrāj no tā, ko Viņš tiem ir devis, un lai tie dara savu daļu patiesības atbalstīšanā. Tas ir pienākums visiem tiem, kurus Dievs nav īpaši aicinājis kalpot ar vārdu un mācību, atklājot citiem dzīvības un glābšanas ceļu.
Gan tiem, kas strādā ar savām rokām, gan tiem, kas kalpo ar vārdu un mācību, jārūpējas par to, lai uzturētu savus fiziskos spēkus; jo sātans un viņa ļaunie eņģeļi karo pret tiem, cenšoties mazināt viņu spēkus. Kad vien ir iespējams, tiem vajadzētu atpūtināt gan miesu, gan prātu un lietot barojošu uzturu, jo drīz tie būs spiesti izlietot visus savus spēkus. Es redzēju, ka Dievu nemaz nepagodina tas, ka kāds no viņa ļaudīm rada pats sev bēdu laiku. Tieši mūsu priekšā ir bēdu laiks, bet Viņš mūs šim briesmīgajam konfliktam sagatavos.
Nepareiza ēstkāre karo pret dvēseli. Tā pastāvīgi kavē garīgo attīstību. Sirdsapziņa runā uz tiem, kuri padodas šiem zemākajiem impulsiem; un, kad tiek izteiktas tiešas patiesības, tie ir gatavi apvainoties. Viņi notiesā paši sevi un domā, ka šie jautājumi ir speciāli izmeklēti, lai viņus norātu. Viņi jūtas sāpināti un aizvainoti un atturas no draudzes sapulcēm. Tad viņu sirdsapziņa nav tik satraukta. Tā viņi drīz vien zaudē interesi par sanāksmēm un mīlestību uz patiesību. Ja šie cilvēki sitīs krustā miesas kārības, patiesības bultas tos neskars. [153] Bet, kamēr viņi nododas iekāres tieksmēm, tā parādot mīlestību saviem elkiem, tie padara sevi par mērķi patiesības bultām. Ja vispār tiek runāta patiesība, tad tai viņus jāievaino.
Daži domā, ka viņi nevar pieņemt veselības reformu, jo, atsakoties no tējas, tabakas un gaļas ēdieniem, tikšot sagrauta viņu veselība. Šādas domas ierosina sātans. Šīs kaitīgās stimulējošās vielas noteikti novājinās organismu un padarīs to uzņēmīgu pret akūtām slimībām; jo tās bojā smalki veidoto dabas mehānismu un nojauc aizsargmūrus, kurus tas ir uzcēlis pret slimībām un pret priekšlaicīgu novecošanu.
Dažiem liekas, ka viņiem būtu vajadzīgs kāds, kas pasaka, cik daudz ēst. Tā tam nevajadzētu būt. Mums ir jārīkojas, vadoties no morālā un reliģiskā viedokļa. Mums ir jātiek kārdinātiem lietās, jo mūsu priekšā ir neiznīcīgs kronis, Debesu bagātības.
Es vēlos teikt saviem brāļiem un māsām, ka man gan būtu morāla drosme, lai pildītu savu pienākumu un valdītu pār sevi. Es negribētu to uzlikt kādam citam. Jūs ēdat par daudz un tad to nožēlojat; un tā jūs pastāvīgi domājat par to, ko ēdat un ko dzerat. Ēdiet tikai to, kas nāk par labu, un ejiet tik uz priekšu, jūtoties neaptraipīti Debesu skata priekšā, un jums nebūs sirdsapziņas pārmetumu.
Mēs ticam, ka kārdināšanas netiks pilnīgi atņemtas ne no bērniem, ne pieaugušajiem. Mūs visus gaida cīņa, un mums ir jāieņem pozīcijas, lai pretotos sātana kārdināšanām.
Daži ir ņirgājušies par veselības reformu un teikuši, kas tas viss nav vajadzīgs, ka tās ir rūpes, kas tiecas novērst prātus no tagadējās patiesības. Viņi apgalvo, ka šis jautājums ir novests galējībās. Šādi cilvēki nezina, ko viņi runā. Kā gan vīri un sievas, kuri apliecina dievbijību, [154] var domāt par patiesību un saprast Dieva prasības, ja ir slimi no matu galiem līdz papēžiem un ja viņu fiziskā, garīgā un morālā enerģija ir novājināta, apmierinot samaitātu ēstkāri un pārmērīgi daudz strādājot? Ja viņu morālās un intelektuālās spējas ir aptumšotas, tie nevar izprast ne salīdzināšanas vērtību, ne Dieva darba cēlo raksturu, ne arī gūt iepriecinājumu, pētot Dieva Vārdu. Kā nervozs kuņģa slimnieks var būt vienmēr gatavs lēnprātīgi un ar bijību atbildēt katram, kas viņam jautā par viņa cerības iemeslu? Cik ātri šāds cilvēks apmulst, kļūst uzbudināts, caur savu slimīgo iztēli sāk skatīties uz lietām pavisam nepareizā gaismā un lēnprātības un nosvērtības trūkuma dēļ, kas raksturoja Kristus dzīvi, apkauno savu ticības apliecību, strīdoties ar nesaprātīgiem cilvēkiem!
Mēs kā ļaudis ar visu savu veselības reformas apliecību ēdam par daudz. Nepareizas ēstkāres apmierināšana ir lielākais cēlonis fiziskam un garīgam vājumam un lielā mērā ir par pamatu visur redzamajam nespēkam.
Ēstkāres pārvaldošais spēks pazudinās tūkstošus, kuriem, ja tie uzvarētu šajā jautājumā, būtu morāls spēks gūt uzvaru arī pār jebkuru citu kārdināšanu. Bet tie, kuri vergo ēstkārei, cietīs neveiksmi, pilnveidojot savu kristieša raksturu. Vairāk nekā sešus gadu tūkstošus ilgie, nepārtrauktie cilvēku pārkāpumi ir atnesuši savus augļus — slimības, ciešanas un nāvi. Tuvojoties laika noslēgumam, sātana kārdināšanas apmierināt samaitātu ēstkāri būs vēl spēcīgākas, un tām būs vēl grūtāk pretoties.
Ir nedaudz tādu, kas ir pietiekoši pamodušies, lai saprastu, cik ļoti uztura ieradumi iespaido veselību, raksturu, derīgumu šajā pasaulē un mūžīgo likteni. Es redzēju, ka tiem, [155] kas ir saņēmuši gaismu no Debesīm un aptvēruši svētības, staigājot tajā, ir pienākums izrādīt lielāku interesi par tiem, kuri joprojām cieš zināšanu trūkuma dēļ. Sabata turētājiem, kuri gaida Glābēja drīzo atnākšanu, vajadzētu izrādīt vislielāko interesi šajā lielajā reformas darbā. Vīriem un sievām jātiek apmācītiem, un sludinātājiem un draudzes locekļiem vajadzētu sajust, ka uz viņiem guļ darba nasta iztirzāt šo jautājumu un censties izglītot citus.
Katrai ģimenei, kas apliecina ticību tagadējai patiesībai, ir pienākums iegūt zināšanas higiēnas jautājumos.
Ēstkāre un kaislības uzvar tūkstošus, kas sevi apliecina par Kristus sekotājiem. Pastāvīgā saskarē ar grēku viņu saprāts ir tā notrulināts, ka ļaunais tiem šķiet drīzāk pievilcīgs nekā pretīgs. Visu lietu gals ir tuvu. Dievs vairs ilgāk necietīs noziegumus un cilvēku bērnu netaisnību. Viņu grēki sniedzas līdz Debesīm, un Dievs uz to drīz atbildēs ar drausmīgām mocībām, kas nāks pār zemi. Tie dzers Viņa dusmu kausu, ar žēlastību neatšķaidītu.
Nepareiza apiešanās ar kuņģi, apmierinot nepareizu ēstkāri, ir auglīgs avots lielākajai daļai draudzes pārbaudījumu. Tie, kuri ēd un strādā nesātīgi un nesaprātīgi, arī runā un rīkojas nesaprātīgi. Lai būtu nesātīgs, nav obligāti jālieto alkoholiskie dzērieni. Nesātīgas ēšanas grēks — ēdot pārāk bieži, par daudz un treknu, neveselīgu barību — sagrauj gremošanas orgānu veselīgo darbību, iespaido smadzenes un sagroza spriedumu, kavējot racionālu, nosvērtu, veselīgu domāšanu un darbību. Lai Dieva tauta būtu Viņam patīkamā stāvoklī un varētu Viņu pagodināt ar savu miesu un garu, kas pieder Viņam, tai nopietni un dedzīgi jāaizliedz ēstkāre un jāvingrinās sātība visās lietās. [156] Tad tie var saprast patiesību visā tās skaistumā un skaidrībā, izvest to savā dzīvē un nedot mūsu ticības ienaidniekiem nevienu iemeslu, lai nopeltu patiesību. Dievs prasa visiem, kas tic patiesībai, pielikt īpašas, neatlaidīgas pūles, lai viņu fiziskā veselība būtu iespējami vislabākajā stāvoklī, jo mūsu priekšā ir nopietns un svarīgs darbs. Šajā darbā būs nepieciešama miesas un prāta veselība. Tā veselīgai reliģiskai pieredzei, kristieša dzīves izaugsmei un pieaugšanai svētumā ir tikpat svarīga kā roka vai kāja cilvēka ķermenim. Dievs aicina savus ļaudis šķīstīt sevi “no visiem miesas un gara traipiem, kļūstot svēti Dieva bijībā” (2.Kor. 7:1). Visi, kuri ir vienaldzīgi un atrunājas no šī darba, gaidot, ka Kungs viņu labā darīs to, ko Viņš liek darīt tiem pašiem, tiks atzīti par nederīgiem, bet zemes lēnprātīgie, kas turējuši Viņa tiesas, Dieva dusmu dienā tiks pasargāti.