[141] “Kāpēc jūs zūdāties apģērba dēļ?” “Vai dzīvība nav labāka nekā barība? Un vai miesa nav labāka nekā drēbes? (Mat.6:28,25)
Mātei nevajadzētu tērēt savu laiku un spēku, lai greznotu savu bērnu apģērbu; viņa to arī nekad nedarīs, ja saprot savu atbildību Dieva priekšā. Nav vajadzīgs apģērbus rotāt un pušķot. Tā iztērētais laiks ir dārgs, un to vajadzētu lietot, lai veidotu raksturu, attīstītu prātu, ieaudzinātu pareizus principus un lai mācītu bērniem skaidrību, vienkāršību un patiesumu.
Ēdienam vajadzētu būt vienkāršam, lai tā pagatavošana neaizņemtu visu mātes laiku. Taisnība, ka ir jārūpējas, lai galdu klātu ar spēcinošiem ēdieniem, kas sagatavoti veselīgi un pievilcīgi. Nedomājiet, ka kaut kas, ko pavirši samet kopā un pasniedz kā ēdienu, bērniem jau ir pietiekoši labs. Bet mazāk laika vajadzētu veltīt, sagatavojot neveselīgus ēdienus, lai izpatiktu garšai, un vairāk laika — lai audzinātu un mācītu bērnus. Lai spēki, kurus jūs tagad upurējat nevajadzīgām domām par to, ko ēdīsiet vai ko dzersiet, un ar ko sevi apģērbsiet, tiek izlietoti, lai uzturētu bērnus tīrus un viņu drēbes kārtīgas. Nepārprotiet mani šajā jautājumā. Es nesaku, ka jums tie būtu jātur kā lelles mājās. Ar tīrām smiltīm un sausu zemi rotaļāties nav nekas slikts, bet viņu pašu ķermeņa izgarojumi ir tie, kas padara netīru, un tādēļ ir jāmaina apģērbs un jāmazgā ķermenis.
Bieži mazgāties ir ļoti veselīgi, sevišķi vakarā pirms gulētiešanas vai no rīta ceļoties. Tikai nedaudzas minūtes ir vajadzīgas, lai bērnus novannotu un noberztu viņu ķermeņus sārtus. [142] Tas dzen asinis uz ādu, atbrīvojot smadzenes; samazinās tieksme uz neķītriem ieradumiem. Pamāciet mazos, ka Dievam nepatīk redzēt viņu ķermeni netīru un viņu drēbes nekārtīgas un saplēstas. Stāstiet tiem, ka Viņš grib, lai tie būtu tīri gan savā iekšienē, gan ārienē, lai Viņš varētu tajos mājot.
Tīrs un kārtīgs apģērbs ir viens no līdzekļiem, kā uzturēt domas skaidras un patīkamas. Katram apģērba gabalam vajadzētu būt vienkāršam, bez liekiem rotājumiem, lai tos būtu viegli mazgāt un gludināt. Drēbēm, kuras saskaras ar miesu, vajadzētu būt sevišķi tīrām un bez nepatīkamas smakas. Bērna ķermenim nedrīkst pieskarties nekas, kam ir kairinoša ietekme, viņu apģērbs tos nekad nedrīkst spiest. Ja šai lietai pievērstu vairāk uzmanības, tad būtu daudz mazāk sliktu ieradumu.
Esmu bieži redzējusi bērnu gultas tādā stāvoklī, ka smirdīgā, indīgā smaka, kas no tām nepārtraukti izgaro, man bija nepanesama. Turiet visu, ko tik ierauga bērna acs un kas saskaras ar viņa ķermeni, dienu un nakti tīru un veselīgu. Tas būs viens no līdzekļiem, lai mācītu viņiem izvēlēties tīro un skaidro.
Lai jūsu bērnu guļamistaba ir kārtīga, ja arī tajā nav dārgu mēbeļu. Sāciet agri mācīt bērnus rūpēties par savām drēbēm. Lai viņiem ir zināma vieta, kur nolikt savas lietas, māciet viņiem tās kārtīgi salocīt un nolikt vietā. Ja jūs nevarat iegādāties pat lētu kumodi, paņemiet kasti, iemontējiet tajā plauktus un apklājiet ar kādu gaišu, priecīgu drānu. Lai iemācītu tīrību un kārtību, jums būs tam jāatvēl noteikts laiks katru dienu, bet jūsu bērna vēlākos gados tas atmaksāsies un beidzot jums aiztaupīs daudz pūļu un laika.
Ja vecāki vēlas, lai bērniem būtu skaidras sirdis, tad viņiem jārūpējas par tīru apkārtni, tādu, kādu atbalsta Dievs. Mājoklis ir jāuztur tīrs un šķīsts. Netīri, nolaisti kakti mājās radīs netīrus, nolaistus kaktus sirdī. [143] Mātes, jūs esat savu bērnu audzinātājas un varat izdarīt lielu darbu, ja agri sāksiet tiem iedvest skaidras domas, uzturot viņu istabas pievilcīgas, tīras un patīkamas. Ja bērniem ir sava istaba un ja viņiem māca to turēt tīru un patīkamu, tad viņiem būs īpašnieka jūtas — viņi jutīs, ka vecāku namā tiem ir arī pašiem savas mājas, un tie gūs gandarījumu, uzturot to glītu un tīru. Mātei pēc vajadzības viņu darbs jāpārbauda, jāizsaka ierosinājumi un norādījumi. Tas ir mātes darbs, un neviens nedrīkst nostāties starp viņu un bērnu.
Ja ierodas viesi, kā tas bieži notiek, tad viņiem nevajadzētu aizņemt visu mātes laiku un uzmanību; bērnu laicīgajai un garīgajai labklājībai vajadzētu būt pirmajā vietā. Laiku nevajadzētu izšķiest, gatavojot treknas kūkas, tortes un neveselīgus gardumus. Tie ir papildus izdevumi, kurus ne katrs var atļauties. Bet lielākais ļaunums ir priekšzīmē. Sargājiet ģimenes vienkāršību. Nemēģiniet atstāt iespaidu, ka dzīvojat tādos apstākļos, kas ir pāri par jūsu līdzekļiem. Nemēģiniet būt tas, kas jūs neesat, ne savos ēdienos, ne uzvedībā. Lai gan jums vajadzētu būt laipniem pret saviem viesiem un ļaut tiem justies kā mājās, jums vajadzētu vienmēr atcerēties, ka jūs esat skolotāji mazajiem, kurus jums devis Dievs. Viņi jūs novēro, un nekādai jūsu darbībai nevajadzētu viņus novest uz nepareiza ceļa. Esiet pret jūsu apmeklētājiem tādi paši, kādi pret savu ģimeni katru dienu, — patīkami, apdomīgi, laipni. Tādā veidā audzinātāji var kļūt par priekšzīmi uz labiem darbiem. Tie apliecinās, ka ir kaut kas būtiskāks nekā domas par to, ko ēdīsim un dzersim, vai ar ko ģērbsimies.
Lai mātes apģērbs ir vienkāršs un tīrs. Tā viņa var pasargāt savu cieņu un iespaidu. Ja mātes mājās valkā nekārtīgu apģērbu, [144] tad bērni iet to pašu nevīžības ceļu. Daudzas mātes domā, ka mājā viss ir pietiekoši labs, kaut arī aptraipīts un novalkāts. Bet tā viņas ātri zaudēs savu iespaidu ģimenē. Bērni salīdzina mātes apģērbu ar citām, kuras ģērbjas kārtīgi, un to cieņa pret viņu zūd. Mātes, padariet sevi, cik iespējams, pievilcīgas nevis ar sarežģītiem rotājumiem, bet ar tīru, jums piemērotu apģērbu! Tādā veidā jūs pastāvīgi mācāt savus bērnus būt tīriem un kārtīgiem. Mātes augstākajai vērtībai vajadzētu būt bērnu mīlestībai un cieņai pret viņu. Pie viņas visam vajadzētu būt tīram un kārtīgam, un bērnu prātos viņai vajadzētu saistīties ar šķīstību. Pat pavisam maziem bērniem ir piemērotības izjūta, priekšstats par lietu atbilstību; un kā lai viņiem rodas vēlēšanās pēc svētuma un skaidrības, ja tie katru dienu redz nekārtīgas istabas un nevīžīgus apģērbus? Kā var ielūgt šādos mājokļos Debesu viesus, kuru mājas ir tur, kur viss ir šķīsts un svēts?
Dieva Vārds saka: “Jeb vai jūs nezināt, ka jūsu miesa ir Svētā Gara mājoklis, kas ir jūsos un ko jūs esat saņēmuši no Dieva, un ka jūs nepiederat sev pašiem? Jo jūs esat dārgi atpirkti. Tad nu pagodiniet Dievu ar savu miesu!” (1.Kor. 6:19,20)
Vecāku pienākums pret Dievu ir ierīkot savu apkārtni atbilstoši patiesībai, kuru viņi apliecina. Tad viņi spēs savus bērnus pareizi pamācīt, un tie mācīsies saistīt mājas virs zemes ar mājām Debesīs. Tik tālu, cik iespējams, ģimenei šeit vajadzētu būt Debesu ģimenes attēlam. Tad kārdināšanas padoties tam, kas ir rupjš un zemisks, zaudēs daudz no sava spēka. Bērniem jāmāca, ka viņi šeit ir tikai pārbaudāmie, un jāaudzina, lai tie reiz kļūtu par iemītniekiem Debesu dzīvokļos, kurus Kristus sagatavo tiem, kas Viņu mīl un tur Viņa baušļus. Šis ir vecāku augstākais pienākums.
[145] Ar sevišķu apziņu vecākiem vajadzētu sevi uzskatīt par Dieva sabiedrotajiem, pamācīt savus bērnus, kā to darīja Ābrahāms, lai viņi ietu tā Kunga ceļus. Viņiem vajag čakli pētīt Svētos Rakstus, lai zinātu, kurš ir Tā Kunga ceļš, kas viņiem jāmāca savai saimei. Pravietis Miha saka: “Tev, cilvēk, ir sacīts, kas ir labs un ko tas Kungs no tevis prasa, proti — darīt taisnību, mīlēt žēlastību un pazemīgi staigāt sava Dieva priekšā!” (Mih. 6:8) Lai varētu būt par skolotājiem, vecākiem ir jābūt skolēniem, lai vienmēr saņemtu gaismu no Dieva praviešiem un šo dārgo gaismu vārdos un priekšzīmē ieviestu savu bērnu audzināšanā. Māciet tiem, ka ēšanā, dzeršanā un apģērbā vajadzētu valdīt principiem. Jau no zīdaiņu vecuma māciet tiem, ka Dieva likumi ir mājas standarts un ka tam ir jāpaklausa katrā dzīves situācijā; ka morālo likumu pārkāpšana ir visur, kur apzināti pārkāpj fiziskos dabas likumus.
Kristīga cilvēka dzīve ir nepārtraukta pašaizliedzība un pašsavaldīšanās. Tas bērniem jāmāca jau kā zīdaiņiem. Māciet viņiem, ka tiem jābūt sātīgiem un skaidriem savās domās, sirdī un darbos; ka viņi pieder Dievam, jo ir dārgi atpirkti ar Viņa mīļotā Dēla dārgajām asinīm.