[109] Piedzīvojumi esot labākais skolotājs. Īsts piedzīvojums patiešām ir labāks nekā teorētiskas zināšanas, bet daudziem ir nepareiza izpratne par to, kas ir piedzīvojums. Patiesu pieredzi iegūst no daudz un dažādiem rūpīgiem eksperimentiem, kas veikti, prātam esot brīvam no aizspriedumiem un no agrāk gūtiem uzskatiem un ieradumiem. Rezultāts īstai pieredzei ir dedzīgas ilgas mācīties, pilnveidoties un mainīt savā dzīvē visu, kas nesaskan ar dabas un morāles likumiem.
Tas, ko daudzi sauc par pieredzi, īstenībā nav nekāda pieredze; tā bieži izriet tikai no kāda ieraduma vai baudījuma, kuram pieķeras, nekā nepārdomājot un nezinot. Tā nav pārbaudīta pamatīgā izpētē, kurai par pamatu būtu principu zināšana. Uz tāda piedzīvojuma, kas nesaskan ar nemainīgajiem dabas principiem, nevar paļauties. Māņticība, kurai pamatā ir slimīgas iedomas, daudzreiz ir pretrunā ar prāta un zinātniskajiem principiem. Tas, ka kāds varētu noliegt to, ko viņi ir iemācījušies caur piedzīvojumiem, daudziem šķiet muļķīgi un pat nežēlīgi. Bet nepareiza izpratne par piedzīvojumiem rada daudz vairāk kļūdu nekā jebkas cits. Šodien ir daudz slimnieku, kuri tādi arī paliks, jo viņus nevar pārliecināt, ka uz savu pieredzi tie nevar paļauties.
Nepareizi ieradumi un tradīcijas saista vīrus un sievas kā ar dzelzs saitēm, un pārāk bieži viņi savus ieradumus attaisno ar tā saukto pieredzi. Slēpjoties aiz šī aizbildinājuma, tiek loloti visnejaukākie ieradumi. [110] Daudzi nesasniedz to fizisko, garīgo un morālo attīstību, kuru viņi varētu sasniegt, jo tie pieķeras uzskatiem, kuri nesaskan ar visvienkāršākajiem atklātajiem faktiem. Ir vīri un sievas, kuri ar nepareizu dzīvesveidu pavisam ir sabojājuši savu veselību, bet kuri savu pieredzi iesaka citiem, kaut gan tieši tā viņiem ir nolaupījusi spēku un veselību. Ja kāds viņus grib pamācīt, tie sevi aizstāv ar saviem piedzīvojumiem.
Arī ticības lietās šeit mēs sastopam vislielākās grūtības. Jūs varat ļaudīm atklāt vienkāršākos faktus, skaidrākās patiesības, kas balstītas Dieva Vārdā, bet ausis un sirdis ir aizslēgtas, un vienīgais visu noteicošais arguments ir “mani piedzīvojumi”. Daži saka: “Tas Kungs ir mani svētījis tajā, kam es ticu un ko es daru, es tādēļ nevaru būt kļūdījies.” Viņi paliek uzticīgi savam argumentam “mani piedzīvojumi” un atmet viscēlākās un svētojošākās Bībeles patiesības.
Bileāms lūdza, lai Dievs ļautu viņam nolādēt Israēlu. Viņš ļoti vēlējās šo atļauju dabūt, jo tam bija apsolīta liela alga. Bet Dievs sacīja: “Neej viņiem līdzi.” Otru reizi Bileāmu aicināja vēl ievērojamāki vēstneši un viņam solīja vēl lielāku atlīdzību. Lai gan tas Kungs viņam bija darījis zināmu savu prātu, viņš bija tik dedzīgs iegūt algu, ka lūdza Dievam to pašu otru reizi, un Dievs viņam atļāva iet. Lūk, kāds viņam bija brīnišķīgs piedzīvojums; bet kurš gan vēlētos piedzīvot līdzīgu gadījumu?
Varētu pievest vēl daudzus piemērus, kuri mums pierāda, kā ir pievilti cilvēki, kuri paļāvušies uz savu iegūto pieredzi.