Viens no ražīgākajiem slimību avotiem ir dabas likumu pārkāpšana mūsu personīgajos ieradumos. Kārtība un tīrība ir Debesu likumi. Kad tas Kungs gribēja atklāt uz Sinaja kalna savu likumu, Viņš Mozum deva stingrus norādījumus attiecībā uz to: “Tad tas Kungs sacīja uz Mozu: “Ej pie ļaudīm un liec tiem šķīstīties šodien un rīt, un lai tie mazgā savas drēbes.” (2.Moz. 19:10) To pavēlēja darīt tāpēc, lai, nākot Kunga priekšā, pie tiem nebūtu nekāda netīrība. Viņš ir kārtības Dievs un prasa kārtību un tīrību arī no savas tautas.
Israēla bērni nedrīkstēja nekādā gadījumā pieļaut pie savām drēbēm vai pie sava ķermeņa kādus netīrumus. Tos, pie kuriem bija kas netīrs, līdz vakaram izslēdza no nometnes, un, pirms tie drīkstēja atgriezties, tiem vajadzēja mazgāt sevi un savas drēbes. Viņiem arī pavēlēja aizvākt visus atkritumus tālu prom no nometnes. Un tas bija ne tikai sanitārs pasākums, bet arī reliģiozs priekšraksts. Šodien tas Kungs no savas tautas neprasa mazāk kā toreiz. Neievērojot tīrību, rodas slimības. Tās neizceļas bez iemesla. Briesmīgas epidēmijas ir plosījušās pilsētās un ciemos, kurus uzskatīja par ļoti veselīgiem, un tās ir atnesušas nāvi vai ķermeņa bojājumus. [106] Daudzos gadījumos slimības dīgļi, kas piepildīja gaisu ar indi un ko ieelpoja pārējie ģimenes locekļi un kaimiņi, nāca no to dzīvesvietām, kuri bija krituši šīm slimībām par upuri. Pārsteidzoši ir redzēt, cik daudz cilvēku nezina, kādu iespaidu uz veselību atstāj kūtrums un neapdomība.
Kad skotu garīdzniecība lordam Palmerstonam, Anglijas premjerministram, lūdza noteikt lūgšanu un gavēņa dienu, lai novērstu holēru, viņš atbildēja: “Tīriet un dezinficējiet savas ielas un mājas, veiciniet tīrību un veselību starp nabagiem un pielūkojiet, lai viņi tiktu bagātīgi apgādāti ar labu ēdienu un apģērbu, izvediet visur pareizus sanitāros pasākumus, un jums nebūs vajadzības lūgt un gavēt. Kungs arī neuzklausīs jūsu lūgšanas, kamēr šie Viņa aizsarglīdzekļi paliks neizmantoti.”
Tas nav Dievs, kas cilvēkam uzlicis tik daudz ciešanu, kuras mirstīgais tagad manto. Mūsu pašu neprātība ir atņēmusi mums lietas, kuras ir dārgas, un svētības, kurām, pareizi izlietotām, ir neatsverama vērtība, lai pasargātu veselību. Ja jūs gribat, lai jūsu mājas ir jaukas un pievilcīgas, atdzīviniet tās ar svaigu gaisu un saules spožumu. Noņemiet smagos aizkarus, atveriet logus un slēģus un baudiet bagātīgi saules gaismu, pat arī tad, ja tā balina jūsu grīdsegas.
Daudzas mājas tiek dārgi mēbelētas nevis ģimenes veselības un ērtību dēļ, bet lai apmierinātu kāri lepoties. Labākās istabas tur aizslēgtas un tumšas, lai spožā gaisma nekaitētu dārgajām istabas mēbelēm, nebalinātu paklājus vai gleznu rāmjus. Kad šajās dārgajās istabās uzņem viesus, tie drēgnajā gaisā var ātri vien saaukstēties. Arī viesu guļamistabas tā paša iemesla dēļ tur aizslēgtas. Guļamistabām vajadzētu būt plašām un tā iekārtotām, lai tajās dienu un nakti brīvi varētu ieplūst svaigs gaiss. Tie, kas ir gulējuši slikti vēdinātā istabā, atmodušies jūtas drudžaini un vārgi. Tas ir tāpēc, ka še trūka dzīvības gaisa, kā rezultātā ir jācieš visam ķermenim. [107] Tas, kurš guļ tādā gultā, kas nav bijusi svaigā gaisā un saulē, riskē ar savu veselību un dažreiz pat dzīvību. Dažas stundas dienā visām istabām vajadzētu bagātīgi saņemt svaigu gaisu un saules gaismu. Ja jūs apzināties Dieva klātbūtni un jums ir nopietna, mīlestības pilna sirds, tad vienkāršais mājoklis, kuru piepilda svaigs gaiss un saules spožums un kurā prieku ienes nesavtīga viesmīlība, kļūs jūsu ģimenei un piekusušajiem ceļiniekiem par mazām Debesīm zemes virsū.
Lielākajai daļai cilvēku būtu svētīgi, no rīta ceļoties, nomazgāt visu ķermeni ar sūkli vai roku. Tas attīrīs ādu no netīrumiem un uzturēs to miklu un mīkstu, veicinot asinsriņķošanu. Veseliem cilvēkiem nekādā ziņā nevajadzētu izvairīties no biežas mazgāšanās. Gan slimiem, gan veseliem mazgāšanās nodrošina pilnīgāku un brīvāku elpošanu. Prāts un ķermenis tiek vienādi stiprināti. Muskuļi kļūst elastīgāki, un prāts skaidrāks. Mazgāšanās nomierina nervus. Tā vietā, lai palielinātu risku saaukstēties, tā stiprina pret saaukstēšanos, jo uzlabo asinsriņķošanu. Asinis uz ādu plūst vieglāk un regulārāk.
Dārzs ar dažiem skaistiem kokiem un krūmiem pietiekošā attālumā no mājas rada priecīgu iespaidu uz ģimeni. Ja par to labi rūpējas, tas nekaitē veselībai. Bet kupli koki un krūmi, kas cieši ieslēdz māju, padara to neveselīgu, jo aizkavē brīvu gaisa cirkulāciju un aiztur saules starus. Rezultātā māja kļūst mitra, sevišķi lietainos gadalaikos. Tie, kas guļ šādās mitrās istabās, slimo ar reimatismu, neiralģiju un plaušu slimībām. Arī kritušās lapas, ja tās tūlīt neaizvāc, sāk trūdēt un saindē gaisu. Dzīvojamās mājas vajadzētu celt, cik iespējams, augstākās vietās. Ja māju ceļ tādā vietā, kur visapkārt var sakrāties ūdens, kas tur paliek stāvot, kamēr pamazām izžūst, tad šeit vienmēr būs kaitīgi izgarojumi, kas paceļas no mitrās zemes [108] un bieži izraisa kakla iekaisumus, drudzi un plaušu slimības.
Daudzi gaida, ka Dievs viņus pasargās no slimībām tāpēc, ka viņi to lūdz. Bet tā lūgšanu, kas neievēro dabas likumus, Dievs nevar paklausīt, jo viņa ticība nav darbos padarīta pilnīga. Ja mēs no savas puses darām visu, lai saglabātu veselību, tad mēs varam gaidīt labus rezultātus un lūgt Dievu. Tad Viņš paklausīs mūsu lūgšanu, lai pagodinātu savu Svēto Vārdu. Bet lai visi saprot, ka viņiem ir jādara sava daļa. Dievs nestrādās brīnumainā veidā, lai pasargātu to veselību, kuri, neievērojot veselības likumus, paši ir padarījuši sevi slimus.
Kungs man rādīja, ka sabata turētāji strādā par daudz, neatļaujoties pārmaiņas vai atpūtas periodus. Bet atpūta ir ļoti vajadzīga gan tiem, kas strādā fizisku darbu, gan arī daudz vairāk tiem, kuru darbs pamatā ir garīgs. Ne mūsu glābšanai, ne arī Dieva pagodināšanai nav vajadzīgs, lai mēs pastāvīgi nodarbinātu prātu, pat ar reliģiskām lietām nē. Ir izpriecas, kā kāršu spēle, dejošana, teātra apmeklēšana utt., kuras mēs nevaram saukt par labām, jo tās nosoda Debesis. Šādas izpriecas atver durvis lieliem ļaunumiem. Aizraujot cilvēkus, tās ieved azartā un izlaidībā. Kristiešiem visas tādas izpriecas vajadzētu atmest un tās aizstāt ar kaut ko pilnīgi nekaitīgu. Ir aktīvās atpūtas veidi, kuri ir ļoti svētīgi gan miesai, gan garam. Izglītots, izkopts prāts atradīs pietiekoši izklaides, kuras būs ne vien nekaitīgas, bet turklāt arī pamācošas. Vislielāko svētību nes atpūta svaigā gaisā un pārdomas par Dieva darbu dabā.