[102] Kungs man rādīja, ka tie, kuri vienmēr sūdzas un acīmredzami ir vāji, nemaz nav tik sliktā stāvoklī, kā viņi iedomājas. Dažiem no viņiem ir stipra griba, kura, ja to pareizi vadītu, varētu kontrolēt iztēli un būtu varens līdzeklis, lai pretotos slimībai. Bet pārāk bieži griba ir nepareizajā pusē un stūrgalvīgi atsakās pakļauties prātam. Šāda griba visu ir izšķīrusi: slimie paliek slimi un vēlas, lai viņiem parāda tādu uzmanību kā pret slimiem, neatkarīgi no citu sprieduma. Tūkstoši ap mums ir slimi un mirst, kaut gan varētu būt veseli un dzīvot, ja tik vien gribētu. Bet viņus pārvalda iedomu spēks. Tie baidās, ka no fiziska darba viņiem paliks sliktāk, lai gan tieši šī pārmaiņa viņiem ir tik nepieciešama. Tiem vajadzētu vingrināt gribasspēku un pacelties pāri grūtībām, iesaistoties saviem spēkiem piemērotā derīgā darbā un aizmirstot, ka viņiem sāp mugura, sāni, plaušas vai galva.
Lai slimajiem dzīvē ir augsts mērķis, kas viņus padara derīgus gan savās ģimenēs, gan sabiedrībā! Neļaujiet tiem pieprasīt, lai visas ģimenes uzmanība būtu pievērsta viņiem, ne arī pārtikt galvenokārt no citu līdzjūtības! Lai viņi dara savu daļu, parādot mīlestību un līdzjūtību nelaimīgajiem un atceroties, ka katram ir savas bēdas un pārbaudījumi! Šādi svētījot citus, viņi paši piedzīvos bagātīgas svētības.
Tie, kuri, cik iespējams, dara labu citiem un praktiski parāda savu ieinteresētību citu problēmās, atvieglo ne vien šīs dzīves grūtības, bet tai pašā laikā lielā mērā uzlabo savu miesas un gara veselību. Labu darot, svētības gūst gan devējs, gan saņēmējs. Ja jūs aizmirstat sevi citu labā, tad iegūstat uzvaru pār savu vājumu. Prieks darīt labu atdzīvina prātu un atstāj iespaidu uz visu ķermeni. [103] Ja tu apģērb kailos un “nabagos, kas bez pajumtes, uzņem savā namā”, un “kad tu savu maizi lauz izsalkušajam”, “tad tava gaisma atmirdzēs kā rīta blāzma, tava atdzimšana notiks ātrāk”. (Jes. 58:7,8)