[73] Daudziem saistošākais dzīves jautājums, kas attaisno jebkuras pūles un izdevumus, ir dzīvot pēc pēdējās modes. Uz modes altāra upurē veselību, audzināšanu un ērtības. Pat pie galda mode un ārišķības atstāj savu kaitīgo iespaidu. Veselīgi pagatavots ēdiens ir kļuvis par sekundāru jautājumu. Liela ēdienu dažādība prasa laiku, naudu un darbu, nenesot nekāda labuma. Varbūt mode prasa, lai vienā ēdienreizē būtu seši ēdieni, bet šāds ieradums grauj veselību. Tā ir paraža, kuru saprātīgiem vīriem un sievām vajadzētu gan vārdos, gan darbos nosodīt. Pievērsiet kaut nedaudz uzmanības tam, kāda ir jūsu ēdiena gatavotāja dzīve! “Vai dzīvība nav labāka nekā barība? Un vai miesa nav labāka nekā drēbes?” (Mat. 6:25)
Mājas pienākumi šodien aizņem gandrīz visu namamātes laiku. Visas saimes veselība būtu labāka, ja ēdienus sagatavotu vienkāršāk. Uz šī altāra katru gadu upurē tūkstošiem dzīvību — dzīves, kuras turpinātos, ja nebūtu šo bezgalīgo, pašradīto pienākumu. Daudzas mātes ātri sabrūk kapā, bet, ja viņu ieradumi būtu vienkārši, tās varētu dzīvot ilgāk un būt par svētību ģimenei, draudzei un pasaulei.
Visas šīs tradīcijas, ar kurām ir apkrauta mūsdienu sabiedrība, izgudro sātans, un daudzi modes piekritēji nezina neko labāku, kā savu dārgo pārbaudes laiku izlietot gandrīz veltīgās pūlēs ievērot vienmēr mainīgos modes likumus. Ko viņi tiesas dienā atbildēs Dievam, kam ir pamatotas tiesības uz viņu laiku, stiprumu un spēku?
Visur dzird jautājumu: “Kur lai ņem labu saimnieci, kas prot gatavot?” Patiešām, labu saimnieču un virēju trūkums kļūst satraucošs. [74] Ja tas tā turpināsies, tad mēs drīz būsim pilnīgi zaudējuši labus mājsaimniecības palīgus.
Bet kāpēc meitenes bīstas no mājturības pienākumiem? Tādēļ, ka šāds darbs tiek uzskatīts par pazemojošu. Mājsaimnieces nesaņem pienācīgu cieņu. Esmu redzējusi ļaudis, kuri agrāk bija trūcīgi, bet vēlāk kļuva bagāti. Viņu saprāts likās pazudis līdz ar nabadzību, un visās lietās bija redzama paviršība. Šuvējas, burtlices, korektores, grāmatvedes vai skolotājas uzskata sevi par pārāk aristokrātiskām, lai draudzētos ar virēju.
Šādas idejas ir sastopamas visās sabiedrības šķirās. Attieksme pret virēju liek tai izjust, ka šī nodarbošanās piešķir zemāku stāvokli sabiedrībā un ka viņa nav līdzvērtīga citiem ģimenes locekļiem. Vai tad jūs vēl esat pārsteigti, ka inteliģentas meitenes meklē citu nodarbošanos? Vai jūs vēl brīnāties, ka ir tik maz izglītotu pavāru?
Virēja izpilda svarīgu vietu mājturībā. Viņa gatavo ēdienu kuņģim, lai veidotu smadzenes, kaulus un muskuļus. No viņas prasmes un intelekta lielā mērā atkarīga visu ģimenes locekļu veselība. Mājas pienākumiem nekad netiks piegriezta pienācīgā vērība, ja netiks cienīti tie, kuri tos uzticīgi pilda.
Sevis mīlestība, kalpošana sev un sevis dievināšana ir uzlikušas uz sievietes pleciem jūgu, kuru ir grūti izturēt. Viņas ir apgrūtinātas ar smagām nastām. Šis nogurdinošais darbs modes labā tiek atalgots ar ciešanām un nomāktību. Kristus, lūkojoties nākotnē, redzēja pasaules stāvokli mūsu dienās un šiem pārslogotajiem izteica svētīgo aicinājumu: “Nāciet šurp pie Manis visi, kas esat bēdīgi un grūtsirdīgi, Es jūs gribu atvieglināt. Ņemiet uz sevi Manu jūgu un mācaties no Manis, jo Es esmu lēnprātīgs un no sirds pazemīgs; tad jūs atradīsiet atvieglojumu savām dvēselēm.” (Mat. 11:28,29)