Ja vecāki paši iegūtu zināšanas par dabas likumiem un tās praktiski pielietotu, tad stāvoklis būtu labāks. Māciet savus bērnus domāt no cēloņa uz sekām. Rādiet tiem, ka tad, ja viņi pārkāpj savas dzīvības likumus, viņiem par to būs jāmaksā sods ciešanās.
Ja jūs neredzat rezultātus tik ātri, cik gribētos, nepagurstiet, bet pacietīgi pamāciet viņus un neatlaidieties, kamēr ir sasniegta uzvara. Turpiniet pamācīt viņus, ka tiem pašiem jārūpējas par savu ķermeni un kā to darīt. Vienaldzība pret fizisko veselību noved arī pie vienaldzības morāles ziņā.
Neaizmirstiet saviem bērniem iemācīt, kā pagatavot veselīgu ēdienu. Mācot fizioloģiju un pareizu pavārmākslu, jūs ievadāt viņus vislietderīgākajās audzināšanas nozarēs un ieaudzināt principus, kas ir nepieciešami reliģiskajā audzināšanā.
Visas pamācības, par kurām es šeit rakstīju, ir nepieciešamas. Pareizi pielietotas, tās būs kā aizsargs, kas pasargās mūsu bērnus no ļaunuma, kas pārpludina šo pasauli. Mēs gribam, lai pie mūsu galda valdītu sātība. Mēs gribam mājas, kurās labprāt uzņem Dieva doto gaismu un svaigo Debesu gaisu. Mēs gribam, lai mūsu mājas atstātu priecīgu un laimīgu iespaidu. Mums bērnos jāattīsta lietderīgi ieradumi un jāpamāca viņus Debesu lietās. Lai to izdarītu, tas kaut ko maksā. Tas maksā lūgšanas un asaras, un pacietību, daudzreiz atkārtotu pamācību. Dažreiz mūsu prāts apstājas, un mēs nezinām, ko darīt; [72] bet mēs varam savus bērnus pienest Kungam lūgšanās, lūdzot, lai Viņš attur tos no ļauna: “Tagad, Kungs, padari Tu savu darbu, mīkstini un pakļauj sev mūsu bērnu sirdis.” Viņš mūs paklausīs. Viņš uzklausa rūpju nospiestas mātes lūgšanas un redz viņas asaras. Kad Kristus dzīvoja virs zemes, norūpējušās mātes pienesa Viņam savus mazos; viņas ticēja, ja Viņš uzliks tiem savas rokas, tad viņām būs lielāka drosme pareizi audzināt bērnus. Pestītājs zināja, kādēļ mātes pienesa Viņam savus bērnus. Viņš norāja savus mācekļus, kuri tās atturēja, un sacīja: “Laidiet bērniņus pie Manis, neliedzat tiem, jo tādiem pieder Dieva valstība.” (Marka 10:14) Jēzus mīl bērnus, un Viņš modri vēro, kā vecāki dara savu darbu.
Netaisnība pārņem pasauli, un, lai mūsu bērni tiktu izglābti, ir jāpieliek nopietnas, neatlaidīgas pūles. Kristus sacīja: “Un viņu labā Es pats svētījos nāvē, lai arī viņi būtu patiesībā svētīti.” (Jāņa 17:19) Viņš gribēja, lai Viņa mācekļi tiktu svētīti, un Viņš pats kļuva tiem par priekšzīmi, lai tie varētu sekot Viņam. Kas būtu, ja tēvi un mātes darītu tāpat, sakot: “Es gribu, lai maniem bērniem ir stingri principi, un es šajā ziņā ar savu dzīvi rādīšu viņiem piemēru!” Lai mātei neviens upuris nav par lielu, lai glābtu savu ģimeni! Pieminiet, ka Jēzus par jūsu atpestīšanu nodeva savu dzīvību! Jūs šajā svētītajā darbā baudīsiet Viņa līdzjūtību un palīdzību un darbosieties kopā ar Dievu.
Lai arī kur mēs kļūdītos, būsim pilnīgi savu bērnu audzināšanā! Ja viņi atstāj vecāku namu skaidri un tikumīgi, ja viņi aizpilda kaut vismazāko un viszemāko vietu Dieva lielajā plānā pasaules labā, tad mūsu dzīves darbs nekad netiks uzskatīts par kļūdu.