[55] Daudzi Septītās dienas adventistu uzskati lielā mērā atšķiras no vispārpieņemtajiem sabiedrības uzskatiem. Tiem, kuri aizstāv nepopulāro patiesību, īpaši vajadzētu censties, lai viņu dzīve saskanētu ar to. Viņiem nevajadzētu pūlēties ieraudzīt, cik atšķirīgi tie var kļūt no citiem, bet gan, cik iespējams, tiem tuvoties, lai palīdzētu iegūt stāvokli, kuru paši augstu vērtē. Tā tie cildinātu patiesību, kuru aizstāv.
Tiem, kuri aizstāv veselības reformu, ar savu uzturu vajadzētu atklāt veselīga dzīvesveida priekšrocības vislabākajā gaismā. Viņiem veselīga dzīvesveida principus vajadzētu atklāt tā, lai tie piesaistītu godīgus cilvēkus.
Ir daudzi, kuri atstumj jebkuru reformu, lai arī cik saprātīgu, ja tā ierobežo viņu ēstkāri. Viņi ņem vērā garšu, bet ne saprātu un veselības likumus. Visi tie, kuri atstāj sen iemīto paradumu teku un aizstāv reformu, no šādiem cilvēkiem piedzīvos pretestību un, lai arī cik prātīgi tie rīkotos, tiks pieskaitīti ekstrēmistiem.
Bet nevienam pretestības vai apsmiekla dēļ nevajadzētu no šīs reformas atkāpties vai uzskatīt to par mazsvarīgu. Tas, kas ir piepildīts ar garu, kāds bija Daniēlam, nebūs aprobežots vai iedomīgs, bet stingri un nopietni aizstāvēs patiesību. Satiekoties ar saviem brāļiem vai citiem cilvēkiem, viņš nenovirzīsies no saviem principiem, bet, līdzīgi savam Pestītājam, parādīs cēlu pacietību. Ja veselības reformas atbalstītāji aiziet galējībās, tad nav jāvaino ļaudis, kas pret to sajūt nepatiku. [56] Tādā veidā pārāk bieži mūsu ticības apliecība manto sliktu slavu, un daudzos gadījumos tos, kas šādu pārspīlēšanu ir redzējuši paši savām acīm, vēlāk nav iespējams pārliecināt par reformas lietderību. Tādi ekstrēmisti nedaudz mēnešos padara vairāk ļauna, nekā var izlabot visā viņu dzīves laikā. Viņi dara darbu, par kuru priecājas sātans.
Man rādīja divas ļaužu grupas: tos, kas nedzīvo pēc gaismas, ko Dievs tiem devis, un tos, kas ir pārāk stingri, pasludinot savas vienpusīgās reformas idejas un uzspiežot tās citiem. Tie stūrgalvīgi turas pie saviem reiz pieņemtajiem uzskatiem.
Pirmā ļaužu grupa bija pieņēmusi veselības reformu tādēļ, ka kāds cits to bija pieņēmis. Viņi paši nebija skaidri sapratuši tās principus. Daudzi, kas apliecina ticību patiesībai, ir pieņēmuši to tāpēc, ka kāds cits to ir izdarījis, bet paši savu ticību pamatot nevar. Tādēļ tie ir tik nestabili. Tā vietā, lai pārbaudītu savus motīvus, tā vietā, lai iegūtu praktiskas zināšanas, kas būtu viņu rīcības pamatā, tā vietā, lai raktu dziļāk un celtu uz pareiza pamata, tie staigā citu cilvēku lukturīšu gaismā un reiz noteikti pievilsies.
Otrai grupai ir nepareizi uzskati par veselības reformu. Viņu uzturs ir pārāk trūcīgs. Tie pārtiek no sliktas kvalitātes ēdiena, kas pagatavots gremošanas sistēmai nederīgā veidā. Ir svarīgi ēdienus sagatavot rūpīgi, lai tie labi būtu patīkami nesamaitātai garšai.
Tāpēc vien, ka mēs principa pēc atmetam visas lietas, kas kairina kuņģi un izposta veselību, mums nekad nevajadzētu domāt, ka nav svarīgi, ko mēs ēdam. Es neiesaku nabadzīgu barību. Daudzi, kuriem nepieciešams veselīgs ēdiens un kuri iekšējas pārliecības dēļ ēd to, kas viņiem liekas veselīgs, maldās, [57] domādami, ka nabadzīgs, pavirši sagatavots ēdiens, kas sastāv galvenokārt no biezputrām, ir tas, ko sauc par veselības reformu. Daudzi lieto putras, pievienojot pienu un daudz cukura, un domā, ka ievēro veselības reformu. Piens savienojumā ar cukuru izsauc kuņģī rūgšanu, kas ir kaitīga. Neierobežota cukura lietošana jebkurā gadījumā piesārņo organismu un bieži vien ir par cēloni slimībām. Daži domā, ka viņiem jāēd tikai zināma daudzuma un kvalitātes barība, un tādēļ tie ierobežo sevi, lietojot tikai divus vai trīs ēdienu veidus. Bet tādēļ, ka tie ēd par maz un nepilnvērtīgus ēdienus, viņi nesaņem pietiekoši barības vielu.
Pie veselības reformas pieder veselais saprāts. Visi cilvēki nevar ēst vienu un to pašu. Kas vienam ir veselīgs un ļoti labi garšo, otram var kaitēt. Daži nevar lietot pienu, turpretī citi pārtiek no tā. Žāvētas pupas un zirņi daudziem ir veselīgi, turpretī citi tos nevar sagremot. Dažiem kuņģis ir tik vājš, ka nevar lietot rupja maluma miltus. Tāpēc ir neiespējami izdot negrozāmu likumu, lai noteiktu katram vajadzīgo ēdienu.
Veselības reformai ļoti kaitīgi ir bijuši aprobežoti uzskati un pārspīlējumi sīkās lietās. Gatavojot ēdienu, var tā taupīt, ka veselīga ēdiena vietā iznāk ļoti trūcīgs. Kādas būs sekas? Nepilnvērtīgas asinis. Esmu redzējusi daudzus grūti ārstējamus slimību gadījumus, kuru iemesls bija nepilnvērtīgs uzturs. Cietušās personas nebija spiestas lietot nepilnvērtīgu barību trūkuma dēļ, tās to darīja, lai izvestu savus nepareizos uzskatus par veselības reformu. Dienu no dienas katrā ēdienreizē bez pārmaiņas gatavoja vienus un tos pašus ēdienus, līdz tā sekas bija kuņģa slimības un vispārīgs vājums.
Daudzi, kas pieņēmuši veselības reformu, sūdzas, ka šāds dzīves veids viņiem kaitējot. [58] Bet pēc tam, kad es biju ēdusi pie viņu galda, es sapratu, ka te nav vainojama veselības reforma, bet slikti pagatavotie ēdieni.
Jūs, vīri un sievas, kurus Dievs ir apdāvinājis ar inteliģenci, mācieties gatavot ēdienus! Es nekļūdos, sakot “vīri”, jo viņiem, tāpat kā sievām, jāprot gatavot veselīgus ēdienus. Bieži vien viņi darba vajadzībās nonāk tur, kur nevar dabūt veselīgu barību. Viņiem varbūt dienas un pat nedēļas būs jāuzkavējas ģimenēs, kuras šai ziņā ir neprašas. Un tad, ja viņi šīs lietas prot, tad var padarīt daudz laba.
Pārbaudiet savus uztura ieradumus. Izpētiet tos no cēloņiem līdz sekām, bet nekad neatstājiet nepareizu liecību par veselības reformu, zināšanu trūkuma dēļ ejot pa pilnīgi pretēju ceļu. Neizkropļojiet savu ķermeni un neizturieties nevērīgi pret to, un nepadariet to tādā veidā nederīgu kalpošanai Dievam, kas ir tā pienākums. Es zinu, ka daži no mūsu spējīgākajiem darbiniekiem ir miruši šādas nolaidības dēļ. Namamātes pirmais pienākums ir apgādāt ķermeni ar gardiem un spēcinošiem ēdieniem. Daudz labāk atteikties no dārgām drēbēm un mēbelēm, nekā skopoties, iegādājoties nepieciešamo ēšanai.
Lielākai daļai cilvēku ir labāka veselība, ja viņi ēd tikai divas nevis trīs reizes dienā. Citiem apstākļu dēļ ir jāēd vakariņas, bet tām vajadzētu būt ļoti vieglām. Lai neviens nedomā, ka viņš ir par mērauklu visiem, ka visiem ir jādara tieši tā, kā viņš.
Nekad nenolaupiet kuņģim to, ko prasa tā veselība, un nekad nesabojājiet to, uzkraujot nastu, kuru tas nespēj nest. Vingrinieties sevis savaldīšanā. Savaldiet ēstkāri; ļaujiet, lai to pārvalda prāts. Nedomājiet, ka tad, ja jūs apciemo viesi, galds būtu jāapkrauj ar neveselīgiem ēdieniem. Ar jūsu ģimenes veselību un iespaidu uz bērniem jārēķinās tāpat kā ar viesu paradumiem un viņu garšu.
[59] Daži, kas ievēro veselības reformu, nepārtraukti baiļojas, vai viņu ēdiens, lai cik vienkāršs un veselīgs tas arī nebūtu, tiem nekaitēs. Tādiem es saku: nedomājiet, ka jūsu ēdiens jums kaitēs. Ja jūs esat ēduši pēc savas labākās izpratnes un ja esat lūguši, lai Kungs šo ēdienu svētī, tad ticiet, ka Viņš ir dzirdējis jūsu lūgšanu, un esiet mierīgi.
Veselības reforma ir ļoti svarīga, un mēs nedrīkstam to nononiecināt ar saviem šaurajiem ieskatiem un nepareizo pielietošanu. Mums jābūt uzticīgiem savai pārliecībai par patiesību. Daniēlu svētīja, jo viņš bija nelokāms, darot to, ko uzskatīja par pareizu. Arī mēs tiksim svētīti, ja no visas sirds centīsimies pagodināt Dievu.