[505] Bībele ir daudzpusēja grāmata. Tās plašajā stilu un tematu klāstā Bībelei ir kaut kas, ar ko ieinteresēt katru prātu un uzrunāt katru sirdi. Tās lappusēs atrodam vissenāko vēsturi, visreālākās biogrāfijas, valsts pārvaldes principus, mājsaimniecības noteikumus – principus, kuriem cilvēciskā gudrība nekad nav līdzinājusies. Tā satur visdziļāko filozofiju, vissaldāko un viscildenāko, viskvēlāko un visemocionālāko dzeju. Bībeles rakstu vērtība ir neizmērojami pārāka par jebkura cilvēciska autora radīto mākslas darbu vērtību, pat ja mēs to apskatām no šīs puses. Bet ar neizsakāmi plašāku vērienu, ar bezgalīgi lielāku vērtību šie raksti ir tad, ja aplūkojam to grandiozo centrālo domu. Ņemot vērā šo domu, katra tēma iegūst jaunu nozīmi. Visvienkāršāk izteiktajās patiesībās ir ietverti principi, kas ir tik augsti un mūžīgi kā debesis.1
Dieva Vārds ir pilns dārgu patiesības pērļu, un vecākiem vajadzētu izņemt tās no sava šķirstiņa un rādīt bērniem to patiesajā mirdzumā. (..) Dieva Vārdā jums pieder mantnīca, no kuras jūs varat iegūt lielu bagātību. Kā kristiešiem jums vajadzētu būt gataviem un nodrošinātiem katram labam darbam.2
Dievs ar Bībeles palīdzību nodrošina bagātīgu mielastu. Dodot mums priekštiesību pētīt Viņa Vārdu, Kungs mūsu priekšā ir sagatavojis bagātīgu mielastu. Baudot Viņa Vārdu, ko Viņš attēlo kā savu miesu un asinis, savu garu un dzīvību, var iegūt daudz labumu. [506] Daloties šajā vārdā, mūsu garīgie spēki pieaug. Mēs augam žēlastībā un patiesības atziņā. Izveidojas un nostiprinās pašsavaldīšanās ieradumi. Bērnības vājības – niķīgums, iedomība, savtība, neapdomīgi vārdi, kaislīga rīcība – izzūd un to vietā attīstās kristīgas vīrišķības un sievišķības rakstura īpašības.3
Skaistās Bībeles stāstu un līdzību mācības, šķīstās, vienkāršās Dieva svētā Vārda pamācības ir garīgā maize jums un jūsu bērniem.
Ak, kāds darbs ir jūsu priekšā! Vai jūs to darīsiet Dieva mīlestībā un bijībā? Vai jūs sarunāsieties ar Dievu Viņa Vārdā?4
Bībele ir taisnīguma standarts. Dieva Vārdu vajadzētu saprātīgi atklāt jaunajiem prātiem, un tam vajadzētu būt viņu taisnīguma standartam, labojot kļūdas, apgaismojot un vadot viņu domas. Tā būs daudz efektīgāks līdzeklis impulsīva rakstura savaldīšanai un vadīšanai nekā skarbi vārdi, kas izraisīs dusmas. Mācot bērnus būt atbilstošiem Bībeles standartam, jums būs vajadzīgs laiks, neatlaidība un lūgšanas. Taču to vajadzētu paveikt, ja arī dažas lietas mājās jāatstāj nepadarītas.5
Iegūtās Bībeles patiesības pacels prātu no laicīguma un bojāejas. Ja Dieva Vārdu vērtētu tā, kā to vajadzētu, gan jaunajiem, gan vecajiem būtu iekšējs taisnīgums, principu spēks, kas darītu viņus spējīgus atsist kārdinājumus.6
Israēla Svētais ir darījis mums zināmus statūtus un likumus, kuriem ir jāpārvalda visas cilvēciskās gara spējas. Šiem priekšrakstiem, kas ir pasludināti par “svētiem, taisniem un labiem,” ir jāveido rīcības standarts mājās. [507] Nav iespējams atmest tos un būt bez grēka, jo tie ir kristīgās reliģijas pamats.7
Bībele nostiprina intelektu. Ja Bībeli pētītu tā, kā vajadzētu, tad cilvēka prāts nostiprinātos. Temati, kurus aplūko Dieva Vārds, cēlā, vienkāršā valoda un viela pārdomām, kuru saņem prāts, attīsta tās spējas, kuras citādāk attīstīt nevar. Bībele atver bezgalīgu lauku iztēlei. Cilvēks, kurš pārdomās Bībeles augstās patiesības un iepazīsies ar tās tēlainību, būs daudz skaidrāks un cēlāks savās domās un jūtās nekā tad, ja viņš savu laiku pavadītu, lasot cilvēku sarakstītas grāmatas, nerunājot nemaz pat tām, kurām ir nenopietns raksturs. Jaunieši nevar sasniegt augstu attīstības līmeni, ja tie atstāj novārtā lielāko gudrības avotu – Dieva Vārdu. Iemesls, kādēļ ir tik maz cilvēku ar stabilu un stingru prātu, ir tas, ka cilvēki vairs nebīstas Dievu un kristīgas ticības pamatmācības dzīvē neizdzīvo tā, kā to vajadzētu.
Dievs vēlas, lai mēs izlietotu katru iespēju attīstīt un stiprināt intelektuālos spēkus. (..) Ja Bībeli lasītu vairāk, ja tās patiesības saprastu labāk, tad mēs būtu daudz izglītotāka un inteliģentāka tauta. Pētot tās lappuses, dvēselei tiek piešķirta enerģija.8
Bībele ir pamats mājas, sabiedrības un tautas labklājībai. Bībeles atziņu apgūšana ļoti ietekmē cilvēces uzplaukumu visā šīs zemes dzīvē. Tā atklāj pamatlikumus, kas ir tautu labklājības stūrakmens, – pamatlikumus, kas nosaka [508] sabiedrības veselīgu attīstību un droši sargā ģimeni, – pamatlikumus, bez kuriem neviens cilvēks nevar būt lietderīgs, laimīgs un godājams šinī dzīvē, ne arī cerēt sev nodrošināt nākamo, nemirstīgo dzīvi. Nav tāda stāvokļa, ne arī cilvēku piedzīvojumos tādas fāzes, kur Bībeles mācīšana neveiktu svarīgu sagatavošanas darbu.9
Rakstu zināšanas ir aizsarglīdzeklis. Timotejs no bērnības zināja Rakstus, un šīs zināšanas bija viņa aizsargs pret ļaunajiem iespaidiem, kas viņu paņēma, un pret kārdinājumiem pienākuma vietā izvēlēties izpriecas un savtīgas iekāres. Šāds aizsargs ir vajadzīgs visiem mūsu bērniem, un daļa no vecāku un Kristus vēstnešu darba vajadzētu būt uzraudzīt, lai bērni iegūtu pamatīgas Dieva Vārda zināšanas.10
Mīlestība uz Bībeli nerodas dabīgi. Jaunatne ir nezinoša un nepieredzējusi, un mīlestība uz Bībeli un tās svētajām patiesībām nenāks dabīgi. Ja nepieliks lielas pūles uzcelt ap jauniešiem barjeras, lai aizsargātu no sātana viltībām, viņi būs ļaunā kārdināšanu objekts un kļūs par viņa gūstekņiem. Jau dzīves pirmajos gados bērniem vajadzētu mācīt Dieva likuma prasības un ticību Jēzum, mūsu Pestītājam, kas šķīsta no grēka traipiem. Šo ticību vajadzētu mācīt dienu no dienas, gan ar vārdiem, gan ar paraugu.11
Sevišķi jaunieši atstāj novārtā Bībeles izpēti. Gan veci, gan jauni atstāj novārtā Bībeles izpēti. Viņi nepadara to par savu izpētes objektu, par savas dzīves likumu. Sevišķi jaunieši ir vainīgi šajā nevērībā. Daudzi no viņiem atrod laiku, lai lasītu citas grāmatas, bet grāmatu, kas norāda ceļu uz mūžīgo dzīvību, nepēta ik dienas. Tukšus stāstus lasa uzmanīgi, [509] bet Bībeli nelasa. Šī grāmata ir vadonis uz augstāku, svētāku dzīvi. Ja jauniešu iztēle nebūtu samaitāta, lasot izdomātus stāstus, tad viņi Bībeli uzskatītu par visinteresantāko grāmatu, ko jebkad ir lasījuši.
Jaunieši nesasniedz sava prāta viscēlāko attīstību, ja viņi atstāj augstāko gudrības avotu – Dieva Vārdu. Ka mēs esam Dieva pasaulē, Radītāja klātbūtnē, ka Viņš mūs ir izveidojis pēc savas līdzības, ka Viņš ir nomodā pār mums, mīl mūs un rūpējas par mums – tā ir brīnišķīga viela pārdomām un vada prātu plašos, cēlos apceres laukos. Viņš, kas atver prātu un sirdi šādu tēmu pārdomām, nekad nesamierināsies ar banāliem, sensacionāliem jautājumiem.12
Vecāku nevērība atspoguļojas bērnos. Pat pavisam mazi bērni ir ļoti vērīgi. Ja vecāki parāda, ka Dieva Vārds nav viņu vadonis un padomdevējs, ja viņi ir nevērīgi pret sniegtajām vēstīm, tad tas pats pārgalvīgais gars “man vienalga, es iešu pats savu ceļu” atspoguļosies bērnos.13
Dodiet Vārdam tā goda vietu. Kā tautai, kurai ir liela gaisma, mums ir jābūt cēlākiem savos ieradumos, savos vārdos, savā mājas dzīvē un sadraudzībā. Dodiet Vārdam tā goda vietu kā mājas vadonim. Lai tas ir padomdevējs visās grūtībās, katras rīcības standarts. Vai mani brāļi un māsas ir pārliecināti, ka ģimenes lokā nevar būt patiesas dvēseles labklājības, ja to nevada Dieva patiesība, taisnības gudrība? Mātēm un tēviem vajadzētu pielikt visas pūles, lai savu prātu novērstu no laiskā ieraduma uzskatīt kalpošanu Dievam par nastu. Patiesības spēkam mājās ir jābūt svētošanas līdzeklim.14
[510] Vecāki, rindu pēc rindas, priekšrakstu pēc priekšraksta sniedziet saviem bērniem pamācības, ko ietver Dieva svētais Vārds. Šis ir darbs, kuru jūs esat apņēmušies darīt tad, kad kristījāties. Lai nekas, kam ir pasaulīgs raksturs, neattur jūs no šī darba. Dariet visu, kas ir jūsu spēkos, lai glābtu savu bērnu dvēseles, vienalga, vai tie ir jūsu miesa un kauli, vai arī jūs esat pieņēmuši tos savā ģimenē adoptējot.15
Lai Bībele mājās ir mācību grāmata. Vecāki, ja jūs vēlaties uzaudzināt bērnus, kas kalpo Dievam un dara labu pasaulei, tad par savu mācību grāmatu dariet Bībeli. Tā atklāj sātana viltības. Tā ir grāmata ar lielu morālo celtspēju, tā norāj un labo tikumisko postu, tā atklāj un palīdz mums atšķirt patieso no nepatiesā. Lai arī kas tiek teikts mājās vai skolā, Bībelei kā galvenajai audzinātājai vajadzētu stāvēt pirmajā vietā. Kur to ievēro, tur pagodina Dievu, un tad Viņš strādā par labu jūsu bērnu atgriešanai. Šī svētā grāmata ir bagātīga patiesības un skaistuma raktuve, tādēļ vecākiem jāvaino pašiem sevi, ja savos bērnos šajā ziņā nav spējuši izraisīt spraigu interesi.16
“Stāv rakstīts” bija vienīgais ierocis, ko Kristus lietoja, kad kārdinātājs nāca pie Viņa ar savām blēdībām. Bībeles patiesības mācīšana ir liels un dižs darbs, kas ir jādara visiem vecākiem. Jaukā, laimīgā veidā atklājiet bērniem patiesību tādu, kā Dievs to ir izsacījis. Kā tēvi un mātes jūs saviem bērniem ikdienas dzīvē varat būt par mācību līdzībā, parādot pacietību, laipnību un mīlestību, ar to saistot viņus pie sevis. Neļaujiet tiem darīt pēc savas patikas, bet parādiet tiem, ka jūsu darbs ir izpildīt dzīvē Dieva Vārdu un audzināt viņus pēc Kunga principiem un pamācībām.17
[511] Pētiet čakli, sistemātiski. Pētot Rakstus ģimenes lokā, ievērojiet noteiktu sistēmu. Laidiet garām visu, kam ir laicīgs raksturs, (..) bet esiet droši, ka dvēsele ir pabarota ar dzīvības maizi. Nav iespējams novērtēt tos labos rezultātus, ko dos viena stunda vai pat pusstunda katru dienu, kas jaukā, draudzīgā veidā veltīta Dieva Vārdam. Lai Bībele pati sevi izskaidro, saliekot kopā visu, kas ir pateikts par konkrēto jautājumu dažādos laikos un dažādos apstākļos. Nepārtrauciet lasīšanas stundu apmeklētāju vai viesu dēļ. Ja viņi ierodas tās laikā, uzaiciniet piedalīties! Lieciet saprast, ka jūs uzskatāt par daudz svarīgāku iegūt Dieva Vārda atziņas nekā nodrošināt pasaules labumus un izpriecas.18