[471] Mūsu dienas ir sevišķi bīstams laiks bērniem. Mēs dzīvojam laikmetā, kas ir sevišķi nelabvēlīgs bērniem. Varena ļaužu straume traucas lejup pretī iznīcībai, un, lai šai straumei turētos pretī un neļautu sevi aizraut līdzi uz leju, ir vajadzīgs vairāk nekā bērnības piedzīvojumi un bērna spēks. Jaunieši vispār šķiet esam sātana gūstekņi, un viņš un viņa eņģeļi vada tos uz drošu bojāeju. Sātans un viņa pulki karo pret Dieva valdību, un visus, kas grib savu sirdi pakļaut Dievam un paklausīt Viņa prasībām, viņš centīsies samulsināt un pārvarēt ar savām kārdināšanām, lai tie kļūtu mazdūšīgi un atteiktos no cīņas.1
Nekad agrāk nav bijusi vajadzība pēc ciešākas savienības ar Dievu kā tagad. Vienas no lielākajām briesmām, kas ir apstājušas Dieva ļaudis, vienmēr ir bijusi saskaņa ar pasaulīgajiem principiem un tradīcijām. Sevišķi jaunieši atrodas pastāvīgās briesmās. Tēviem un mātēm vajadzētu būt viņu sargiem pret sātana vilināju-miem. Kamēr viņš cenšas sagraut viņu bērnus, lai vecāki neglaimo sev, ka nekādu sevišķu briesmu nav. Lai viņi nevelta savas domas un rūpes šīs pasaules lietām, atstājot novārtā savu bērnu augstākās, mūžīgās intereses.2
Vispārīgi skatoties, vecāki ir vienaldzīgi. Ir bēdīgi, ka vecāki kļūst auksti savā garīgajā dzīvē, un tāpēc, ka tiem trūkst godbijības un tie neziedojas Dievam, viņi nesaprot augsto atbildību, [472] kas liek tiem pacietīgi un pamatīgi mācīt savus bērnus iet tā Kunga ceļus.3
Vispārīgi skatoties, vecāki dara visu iespējamo, lai viņu bērni nebūtu gatavi dzīves realitātei un priekšā stāvošajām grūtībām, kad viņus aicinās izšķirties par labo vai ļauno un kad pār tiem nāks spēcīgas kārdināšanas. Tur, kur tiem vajadzēja būt stipriem, tie būs vāji. Viņi būs nestabili principos un pienākumos, un cilvēce cietīs no viņu vājuma.4
Vissvarīgākais darbs ir atstāts novārtā. Viens liels iemesls, kāpēc mūsdienu pasaulē ir tik daudz ļaunuma, ir tas, ka vecāki ir nodarbinājuši savus prātus ar visu ko citu, tikai ne ar vissvarīgāko darbu – pienākumu pacietīgi un laipni mācīt saviem bērniem tā Kunga ceļus.5
Mātes var iegūt dažādas zināšanas, bet, ja tām nav zināšanu par Kristu kā personīgo Glābēju, viņas nav ieguvušas tieši vissvarīgākās zināšanas. Ja Kristus ir mājās, ja mātes ir Viņu padarījušas par savu padomdevēju, viņas jau no pašas bērnības audzinās savus bērnus patiesas reliģijas principos.6
Sātanam ļauj valdīt. Tāpēc, ka vīri un sievas neklausa Dievam, bet izvēlas savu ceļu un vadās no savas samaitātās iztēles, sātanam ģimenēs tiek ļauts pacelt savu ellišķīgo karogu un iedarboties ar savu spēku caur zīdaiņiem, bērniem un jauniešiem. Viņa balss un griba izpaužas bērnu nepakļāvīgajos untumos un izkropļotajā raksturā, un viņu personā nelabais gūst noteicošu spēku savu ieceru īstenošanai. Divu apkauno nepareizās tieksmes, kas atklāj necieņu pret Viņu un kas spiež paklausīt [473] sātana priekšlikumiem. Vecāku grēka mērs, atļaujot tādā veidā sātanam gūt virsroku, ir neaptverams.7
Daudzi vecāki ar savu audzināšanu, ar savu negudro izdabāšanu garšai un ēstkārei, kā arī lutināšanu padara sevi atbildīgus par savu bērnu ļaunajiem ceļiem un rīcību. Sātans var kontrolēt visu būtni, pamudinot to nepaklausīt Dieva likumiem. Vecāki nepavēl savam namam pēc sevis, kā to darīja Ābrahāms. Un kādas ir se-kas? Bērni un jaunieši atrodas zem sacelšanās karoga. Viņi netiek vadīti, bet ir pamudināti sekot paši savai gribai. Bērnu vienīgā cerība ir tad, ja tiem māca aizliegt savam es un neizpatikt tam.8
Nedisciplinētiem bērniem priekšā stāv smaga cīņa. Bērniem, kas uzauguši bez disciplīnas, jāmācās ir viss, ja viņi izvēlas kļūt par Kristus sekotājiem. Audzināšana bērnībā ir ietekmējusi visu viņu reliģisko dzīvi. Bieži parādās tā pati ietiepība un stūrgalvība; trūkst pašaizliedzības, saņemot pārmetumus, atklājas tā pati neiecietība, tā pati pašmīlība un nelabprātība meklēt citu padomu vai arī ļaut sevi ietekmēt citu spriedumam, tas pats kūtrums, izvairīšanās no nastām un atbildības. Tas viss ir redzams viņu attiecībās ar draudzi. To visu ir iespējams uzvarēt; bet cik gan smaga ir cīņa! Cik nopietna sadursme! Cik grūti ir iziet pilnīgas audzināšanas kursu, kas ir nepieciešams, lai aizsniegtu kristīga rakstura augstumu! Bet, ja viņi beidzot uzvarēs, tad pirms pārvēršanas tiem parādīs, cik tuvu viņi ir bijuši pilnīgas bojāejas bezdibenim, tāpēc ka jaunībā nav pareizi audzināti un bērnībā nav iemācījušies padoties.9
[474] Stiprināt pret samaitājošām ietekmēm. Vecāki, jūs esat uzņēmušies atbildību, laižot pasaulē bērnus bez viņu piekrišanas, un jūs esat atbildīgi par savu bērnu dzīvēm un dvēselēm. Pasaule viņus pievelk, cenšoties savaldzināt un pievilināt. Jūs varat viņus audzināt tā, lai pasaules samaitājošā ietekme tiem nekaitētu. Jūs varat mācīt tiem nest dzīves atbildības un izprast pienākumus pret Dievu, patiesību un pienākumu, kā arī sekas, kādas viņu rīcība atstās uz nākamo mūžīgo dzīvi.10
Mūsdienu jaunieši nezina sātana viltības. Tāpēc vecākiem vajadzētu šajos bīstamajos laikos būt nomodā, neatlaidīgi un čakli strādājot, lai atsistu jau pirmo ienaidnieka tuvošanos. Viņiem vajadzētu pamācīt savus bērnus, sēžot mājās vai ejot pa ceļu, mostoties un guļoties.11
Bērni taisnības takās ir jāvada ar pastāvīgu modrību. Sātans sāk savu darbu pie tiem jau agrā bērnībā un rada tādas ilgas, kādas Dievs ir aizliedzis. Bērnu drošība lielā mērā ir atkarīga no vecāku modrības, vērības un rūpēm par tiem.12
Vecākiem nevajadzētu pieļaut, ka jel kas atturētu viņus pastāvīgi sniegt bērniem to, kas ir nepieciešams, lai viņi saprastu, ko nozīmē pilnīgi paklausīt un uzticēties Kungam.13
Vecāki, pamostieties no sava nāvei līdzīgā miega! Savu vecāku vienaldzības dēļ daudzi bērni domā, ka tie nerūpējas par viņu dvēselēm. Tam tā nav jābūt. Tiem, kam ir bērni, vajadzētu tā pārzināt viņu mājas un ārpus mājas darīšanas, ka nekas nevarētu nostāties starp viņiem un bērniem [475] un mazināt vecāku ietekmi, norādot tiem uz Kristu. Jums vajadzētu saviem bērniem mācīt mīlēt Jēzu, lai viņi būtu šķīsti savās sirdīs, uzvedībā un sarunās (..)
Kungs strādās pie bērnu sirdīm, ja vecāki sāks sadarboties ar dievišķajiem spēkiem, bet Viņš neuzņemsies izdarīt to, kas ir norādīts kā vecāku darba daļa. Vecāki, jums ir jāpamostas no sava nāvei līdzīgā miega!14
Mājas reliģija ir mūsu lielā cerība. Vecāki guļ. Viņu bērni dodas iznīcībā viņu acu priekšā, un Kungs vēlas, lai Viņa vēstneši ar priekšrakstiem un paraugu atklāj ļaudīm, cik nepieciešama ir mājas reliģija. Pieprasiet aplūkot šo jautājumu jūsu draudzēs! Iespiediet ikviena sirdsapziņā pārliecību par šiem svinīgajiem pienākumiem, kas tik ilgi ir atstāti novārtā! Tas salauzīs farizejiskuma garu un pretestību patiesībai vairāk, nekā jebkas cits. Reliģija mājās ir mūsu vienīgā cerība, un tā paver spožas izredzes visai ģimenei pārrunāt Dieva patiesību.15
Sātana spēku var salauzt. Vecākiem ir daudz nopietnāks uzdevums nekā viņi iedomājas. Bērni ir mantojuši grēku. Grēks ir atšķīris viņus no Dieva. Jēzus atdeva savu dzīvību, lai varētu savienot pārrautās saites ar Dievu. No pirmā Ādama cilvēki ir saņēmuši tikai vainu un nāves spriedumu. Bet Kristus ierodas un uzvar tajās lietās, kur Ādams krita, cilvēka labā izturot katru pārbaudījumu. (..)
Kristus pilnīgais paraugs un Dieva žēlastība cilvēkam ir doti, lai viņš spētu izaudzināt savus dēlus un meitas par Dieva dēliem un meitām. Tas notiek, rindiņu pēc rindiņas, priekšrakstu pēc priekšraksta mācot, kā nodot sirdi [476] un gribu Kristum, lai salauztu sātana varu.16
Tēvi un mātes, lūdziet pilnīgā ticības pārliecībā kopā ar saviem dēliem un meitām. Lai viņi no jūsu lūpām nedzird nevienu nepacietīgu vārdu. Ja tas ir nepieciešams, no sirds atzīstieties saviem bērniem, ka esat ļāvuši viņiem iet pa iedomības ceļu, sadusmojot Kungu, kurš neatturēja savu Dēlu doties uz pazudušo pasauli, lai visi varētu saņemt apžēlošanu un grēku piedošanu. (..)
Tēvi un mātes, jūs, kas esat dažādos veidos izdabājuši saviem bērniem viņiem par sliktu, Dievs vēlas, lai jūs izpirktu laiku. Ņemiet to vērā šodien, kamēr vēl skan aicinājums.17
Vecākiem ir viscēlākais misijas lauks. Lai jūsu dzīves darbs ir veidot savu bērnu raksturus saskaņā ar dievišķo Paraugu. Ja viņiem kādreiz būs iekšējs greznojums, klusa un lēna gara rota, tad tas būs tāpēc, ka jūs neatlaidīgi esat mācījuši viņus mīlēt Dieva Vārda mācības un pāri šīs pasaules piekrišanai meklēt Jēzus atzinību.18
Kā Dieva strādniekiem mums savs darbs ir jāsāk ar vistuvākajiem. Mums ir jāsāk savās mājās. Nav svarīgāka misijas lauka par šo.19
Mūsu mājās ir vajadzīgs misijas dedzīgums, lai mēs varētu nest dzīvības Vārdu savu ģimenes locekļu priekšā un vadītu viņus ilgoties pēc mājām Dieva valstībā.20
Bērnu vadīšana un pamācīšana ir viscēlākais misijas darbs, ko vīrietis vai sieviete var uzņemties.21
Vecāki kā podnieki, kas veido dzīvo mālu. Cik nopietni un neatlaidīgi mākslinieks strādā, lai pilnīgi attēlotu uz audekla savu modeli! Cik čakli tēlnieks tēš un kaļ akmeni, lai veidojums pēc iespējas vairāk atgādinātu oriģinālu! Tā arī vecākiem [477] vajadzētu strādāt, lai veidotu, pulētu un tīrītu savus bērnus pēc parauga, kas viņiem ir dots Jēzū Kristū. Kā pacietīgs mākslinieks studē un strādā, un zīmē plānus, lai viņa darba auglis būtu pēc iespējas pilnīgāks, tā vecākiem vajadzētu uzskatīt par labi pavadītu to laiku, kad viņi ir bijuši aizņemti, mācot bērnus derīgai dzīvei un sagatavojot viņus mūžīgajai valstībai. Mākslinieka darbs salīdzinājumā ar vecāku darbu ir niecīgs un mazsvarīgs. Viens darbojas ar nedzīvu materiālu, izveidojot skaistas formas, bet otrs strādā ar cilvēkiem, kuru dzīves var izveidot vai nu labas, vai ļaunas, kas būs cilvēcei vai nu par svētību, vai lāstu. Tie vai nu aizies tumsā, vai arī dzīvos mūžīgi nākotnes bezgrēcīgajā pasaulē.22