[457] Vecākiem jāmāca bērniem pašsavaldīšanās no zīdaiņa vecuma. Cik svarīgi, ka mēs mācām savus bērnus savaldīt sevi jau zīdaiņa vecumā un mācām viņiem pakļaut savu gribu mūsējai! Ja viņi tomēr slikto jau “veiksmīgi” apguvuši, nezinot visas ļaunās sekas, bērnus var pārveidot, apelējot pie viņu veselā saprāta un pār-liecinot, ka šādi ieradumi sagrauj organismu un slikti ietekmē prātu. Mums vajadzētu bērniem parādīt, ka samaitātas personas, lai kādus iedrošinājumus tās izteiktu, kliedējot pamodinātās bailes un mudinot joprojām padoties postošajam ieradumam, ir mūsu ienaidnieki un sātana aģenti.1
Saglabājiet bērnus šķīstus, nostiprinot viņu prātus. Tas ir noziegums, ja māte atļaujas palikt neziņā par savu bērnu ieradumiem. Ja viņi ir šķīsti, saglabājiet tos tādus. Stipriniet viņu jaunos prātus un sagatavojiet tos sajust riebumu pret veselību un dvēseli iznīcinošo netikumu.2
Sātans pārvalda jauniešu prātus, un mums ir jāstrādā apņēmīgi un uzticīgi, lai viņus izglābtu. Šo netikumu piekopj vēl pavisam mazi bērni, kamēr viņu cēlās miesas un dvēseles spējas ir degradējušās. Daudzus varētu izglābt, rūpīgi pamācot, kādu iespaidu netikums atstāj uz veselību. Viņi nezina, ka sagādā sev lielas ciešanas. (..)
Mātes, jūs nevarat būt pārāk uzmanīgas, pasargājot savus bērnus [458] no zemisku ieradumu apguves. Vieglāk ir ļaunumu iemācīties, nekā to pēc tam izskaust.3
Stingra modrība un sīka iztaujāšana. Ja jūsu bērni piekopj šo netikumu, viņi var atrasties briesmās ķerties pie meliem, lai jūs piekrāptu. Bet, mātes, jūs nedrīkstat tik vienkārši nomierināties un pārtraukt savus pētījumus. Jums nevajadzētu atstāt šo jautājumu mierā, kamēr neesat pilnīgi pārliecinātas. Briesmās atrodas jūsu mīļoto veselība un dvēseles, un tas padara šo jautājumu ārkārtīgi svarīgu. Stingra modrība un sīka iztaujāšana, par spīti mēģinājumiem izvairīties un noklusēt, vispārīgos vilcienos atklās patieso lietu stāvokli. Tad mātei vajadzētu uzticīgi atklāt šo jautājumu pareizajā gaismā, parādot tā graujošo ievirzi. Mēģiniet viņus pārliecināt, ka, nododoties šim grēkam, tiks iznīcināta viņu pašcieņa un rakstura cēlums, sagrūs veselība un morāle; un tā netīrais traips izdzēsīs dvēselē patieso mīlestību uz Dievu un svētuma skaistumu. Mātei nevajadzētu atstāt šo jautājumu, kamēr viņai nav pietiekami daudz pierādījumu, ka bērns ir pārtraucis piekopt netikumu.4
Izvairieties no steigas un nopēlumiem pašā sākumā. Jūs varat jautāt, kā mēs varam izglābties no ļaunumiem, kas jau pastāv? Kā mums vajadzētu sākt? Ja jums trūkst gudrības, ejiet pie Dieva. Viņš ir apsolījis dot devīgi. Lūdziet daudz un dedzīgi pēc dievišķās palīdzības. Visiem gadījumiem nederēs vieni noteikumi. Tagad ir vajadzīgs svētots spriedums. Nesteidzieties un nesatrauciet bērnus. Netuvojieties viņiem ar nopēlumu. Šāda pieeja tikai izraisīs viņos sacelšanos. Jums vajadzētu dziļi izprast, kāda nepareiza rīcība no jūsu puses ir atvērusi sātanam durvis, lai ievestu jūsu bērnus savos kārdinājumos. Ja jūs neesat viņiem paskaidrojuši, [459] kur noved veselības likumu pārkāpšana, vaina gulstas uz jums. Jūs esat atstājuši novārtā svarīgu pienākumu, un tā sekas jūs varat redzēt savu bērnu sliktajos ieradumos.5
Pamāciet nosvērti un līdzjūtīgi. Pirms jūs mācāt bērniem pašsavaldīšanos, jums vajadzētu to iemācīties pašiem. Ja jūs esat viegli aizkaitināmi un kļūstat nepacietīgi, kā gan jūs varat bērnu acīs būt saprātīgi, mācot tiem savaldīt savas tieksmes? Ar pašsavaldīšanos, dziļām līdzjūtības jūtām un žēlumu jums vajadzētu tuvoties savam maldīgajam bērnam un uzticīgi atklāt viņam, ka viņš noteikti sagraus savu organismu, ja turpinās iesākto ceļu, – ka, novājinot sevi fiziski un garīgi, arī morāle sagrūs un ka viņš grēko ne tikai pret sevi, bet arī pret Dievu.
Ja iespējams, jums vajadzētu likt viņiem saprast, ka tas ir Dievs, šķīstais un svētais Dievs, pret ko viņi grēko; ka lielais Siržu Izmeklētājs nav apmierināts ar viņu izraudzīto ceļu; ka nekas Viņam nav apslēpts. Ja jūs varat tā ietekmēt savus bērnus, ka viņi nāk pie Dievam pieņemamas nožēlas, pie dievišķām skumjām, kas rada nožēlu uz izglābšanos, darbs būs pilnīgs un pārveides darbs drošs. Viņi neizjutīs skumjas tikai tāpēc vien, ka viņu grēki ir atklāti. Viņi saskatīs savu grēcīgo ieradumu kaitīgo raksturu un atzīs tos Dieva priekšā, neko neapslēpjot, un atstās tos. Viņi izjutīs skumjas par savu nepareizo rīcību, jo ir sadusmojuši Dievu un grēkojuši pret Viņu un aptraipījuši savu miesu Viņa, Radītāja, priekšā, kas prasa, lai viņi pienestu savu miesu Dievam kā dzīvu upuri, [460] svētu un Viņam pieņemamu, kas ir viņu prātīgā kalpošana.6
Uzraugiet, ar ko biedrojas jūsu bērni. Ja mūsu bērnu prāti stingri nesakņojas Bībeles pamatprincipos, tad viņu morāli sabojā grēcīgie paraugi, kurus viņi sastop ik uz soļa.7
Kā uzticīga māte aizsargājiet tos no aptraipīšanās, biedrojoties ar jebkuru jaunu cilvēku. Glabājiet viņus kā dārgus dārgakmeņus, pasargājot no tagadējā laikmeta samaitājošās ietekmes. Ja jums apstākļi neļauj vienmēr tā pārraudzīt viņu sakarus ar jauniem biedriem, kā jūs to vēlētos, tad ļaujiet tiem apmeklēt jūsu bērnus jūsu klātbūtnē. Nekādā gadījumā neatļaujiet šiem biedriem gulēt tai pašā gultā vai pat tajā pašā istabā. Ir daudz vieglāk pasargāt no ļauna nekā pēc tam to novērst. (..)
Vecāki atļauj bērniem apmeklēt citus jaunus draugus, veidot viņiem savu paziņu loku un pat aiziet no vecāku modrajām rūpēm kādu gabalu no mājām, kur viņiem atļauj darīt to, kas tiem patīk. Sātans izmanto visas šādas izdevības un rūpējas par to bērnu prātiem, kurus māte nezinādama atstāj viņa viltīgajām lamatām.8
Svarīgs ir uzturs. Jūs nevarēsiet pamodināt savu bērnu morālās jūtas, kamēr rūpīgi neizraudzīsiet viņu uzturu. Galds, ko vecāki parasti klāj savu bērnu priekšā, viņiem ir slazds.9
Vecāki, kuri lutina savus bērnus, nemāca viņiem pašaizliedzību. Pat barība, kuru viņiem pasniedz, ir tāda, kas kairina kuņģi. Tādā kārtā cēlies uzbudinājums pāriet uz smadzenēm un pamodina kaislības. [461] Nevar par daudz atgādināt, ka tas, ko uzņemam kuņģī, ietekmē ne tikai miesu, bet galu galā arī prātu. Trekni un kairinoši ēdieni uzbudina asinis, satrauc nervu sistēmu un pārāk bieži notrulina cilvēka morālo uztveri, tā ka miesīgās dziņas pieveic sirdsapziņu un saprātu. Tam, kas ir nesātīgs uztura ziņā, ir grūti un bieži gandrīz neiespējami vingrināties pacietībā un sevis aizliegšanā. Tāpēc cik svarīgi bērniem, kuru raksturs vēl nav izveidojies, dot tikai veselīgus un nekairinošus ēdienus! Debesu Tēvs mums savā mīlestībā deva gaismu par veselības reformu, lai mūs pasargātu no ļaunuma, kas seko nesavaldītām kārībām.10
Ja kādreiz ir bijis laiks, kad uzturam vajadzētu būt visvienkāršākajam, tad tas ir tagad. Bērniem nevajadzētu pasniegt gaļu. Tās iespaids uzbudina un stiprina zemākās kaislības, un tai ir tieksme padarīt nejūtīgus morālos spēkus.11
Svarīga ir tīrība. Bieži mazgāties ir ļoti veselīgi, sevišķi vakarā pirms gulētiešanas vai no rīta ceļoties. Tikai nedaudzas minūtes ir vajadzīgas, lai bērnus novannotu un noberztu viņu ķermeņus sārtus. Tas dzen asinis uz ādu, atbrīvojot smadzenes; samazinās tieksme uz neķītriem ieradumiem. Pamāciet mazos, ka Dievam nepatīk redzēt viņu ķermeni netīru un viņu drēbes nekārtīgas un saplēstas. Stāstiet tiem, ka Viņš grib, lai tie būtu tīri gan savā iekšienē, gan ārienē, lai Viņš varētu tajos mājot.12
Tīrs, ērts apģērbs. Tīrs un kārtīgs apģērbs ir viens no līdzekļiem, kā uzturēt skaidras un patīkamas domas. Katram apģērba gabalam vajadzētu būt vienkāršam, bez liekiem rotājumiem, lai tos būtu viegli mazgāt un gludināt. Drēbēm, kuras saskaras ar miesu, vajadzētu būt sevišķi tīrām un bez nepatīkamas smakas. Bērna ķer-menim nedrīkst pieskarties nekas, kam ir kairinoša ietekme, viņu apģērbs tos nekad nedrīkst spiest. Ja šai lietai pievērstu vairāk uzmanības, tad būtu daudz mazāk sliktu ieradumu.13
Neatbrīvojiet no kustībām. Bērnu neiesaistīšanos fiziskā darbā galvenokārt aizbildina ar cenšanos tos pasargāt no pārstrādāšanās. Vecāki paši nes nastas, kuras vajadzētu nest viņu bērniem. Pārstrādāšanās ir ļaunums, bet no slinkuma sekām jābaidās vēl vairāk. Kūtrums vada uz nodošanos samaitātiem ieradumiem. Darbs neno-gurdina un neizsmeļ spēkus pat vienai piektdaļai no tiem, kas cieš no postošajiem ieradumiem, nepareizi izlietojot savus dzīvības spēkus. Ja vienkāršs, pareizi noregulēts darbs jūsu bērniem atņem spēku, tad, vecāki, esat droši, ka ir vēl kaut kas cits, neieskaitot darbu, kas novājina viņu organismu un rada pastāvīgu noguruma sajūtu. Dodiet bērniem fizisku darbu, kas vingrinātu viņu nervus un muskuļus. Nogurums, ko rada šāds darbs, mazinās viņu tieksmes nodoties netikumiskiem ieradumiem.14
Laiskums atver durvis kārdinājumiem. Mātes, dodiet saviem bērniem darbu. (..) Laiskums nav labvēlīgs ne fiziskajai, ne prāta, ne morālajai veselībai. Tas atver durvis un lūdz ienākt sātanu, kurš izmanto izdevību un iegrūž jauniešus savās lamatās. Laiskums vājina ne tikai morālos spēkus un rada kaislību impulsus, bet sātana eņģeļi iegūst savā īpašumā arī visu prāta citadeli un [463] liek sirdsapziņai padoties zemiskām kaislībām. Mums ir jāmāca saviem bērniem pacietīgi strādāt.15
Dievs neļaus nožēlojošajam iet bojā. Jums ir jāiedrošina savi
bērni, ka žēlsirdīgais Dievs pieņem patiesu sirds nožēlu un svētī viņu
pūles attīrīt sevi no visas gara un miesas netīrības. Kad sātans redz,
ka viņš zaudē kontroli pār jūsu bērnu prātiem, viņš spēcīgi viņus
kārdina un cenšas saistīt tos, lai turpinātu piekopt šo valdzinošo
netikumu. Bet ar noteiktu mērķi viņiem ir jāpretojas sātana kārdināšanām
padoties dzīvnieciskajām kaislībām, jo tas ir grēks pret Dievu. Viņiem
nevajadzētu staigāt pa aizliegto zemi, kur sātans pieprasa savu kontroli
pār tiem. Ja viņi pazemīgi lūgs Dievu pēc domu šķīstuma un pēc
attīrītas un svētotas iztēles, Viņš uzklausīs tos un atbildēs uz
lūgšanām. Dievs nav atstājis viņus, lai tie ietu bojā savos grēkos, bet
palīdz vājajiem un bezpalīdzīgajiem, ja tie ticībā paļaujas uz Viņu.16
_______________
1Aicinājums mātēm, 10. lpp.
2Turpat, 13. lpp.
3Turpat, 10., 11. lpp.
4Turpat, 13., 14. lpp.
5Turpat, 20., 21. lpp.
6Turpat, 21., 22. lpp.
7Kristīgā sātība un Bībeles higiēna, 134. lpp.
8Aicinājums mātēm, 13.,14. lpp.
9Liecības draudzei, 2. sēj., 400. lpp.
10Kristīgā sātība un Bībeles higiēna, 134. lpp.
11Liecības draudzei, 2. sēj., 352. lpp.
12Kristīgā sātība un Bībeles higiēna, 141., 142. lpp.
13Turpat, 142. lpp.
14Liecības draudzei, 2. sēj., 348., 349. lpp.
15Aicinājums mātēm, 18., 19. lpp.
16Turpat, 22., 23. lpp.