[449] Ir atklāti daudzi gadījumi. Man rādīja daudzus gadījumus, un, redzot šo cilvēku iekšējo dzīvi, mana dvēsele pagura un tai rieba to cilvēcisko būtņu satrunējusī sirds, kas sevi uzskata par dievbijīgiem un runā par pārcelšanos uz Debesīm. Es bieži sev esmu jautājusi: Kam lai es uzticos? Kas ir brīvs no netaisnības?1
Mani ir pārņēmušas šausmas, jo Kungs man atkārtoti atklāj to ģimeņu stāvokli, kas apliecina ticību mūsu laika patiesībai. Jauniešu, pat bērnu izvirtība ir gandrīz neticama. Vecāki nezina, ka slepenā netikumība izposta un sakropļo Dieva līdzību viņu bērnos. Viņu vidū valda sodomiešiem raksturīgie grēki. Un atbildība gulstas uz vecākiem, jo tie nav savus bērnus mācījuši mīlēt Dievu un Viņam paklausīt. Vecāki nav tos ne savaldījuši, ne čakli mācījuši Kunga ceļu. Tēvs un māte ļāva viņiem nākt un iet, kad vien viņi vēlas, un vēl draudzēties ar bērniem no pasaules. Pasaulīgā ietekme, kas iznīcina vecāku pamācības un viņu autoritāti, galvenokārt atrodama tā saucamajā “labajā sabiedrībā”. Ar savu apģērbu, ārējo izskatu un izpriecām viņi ap sevi rada Kristum naidīgu vidi.
Mūsu vienīgā drošība – stāvēt kā Dieva īpašiem ļaudīm! Mums ne par sprīdi nevajag padoties šī izvirtušā gadsimta ieražām un modei, bet gan jāpaliek morāli neatkarīgiem, neielaižoties nekādā kompromisā ar pasaules samaitājošajiem un elkus dievinošajiem ieradumiem.2
Nezinošus ir jāinformē. Nav svarīgi, cik augsta ir personas ticības apliecība. Tie, kas ir labprātīgi [450] apmierināt miesas iekāri, nevar būt kristieši. Kā Kristus kalpiem viņu darbiem, pārdomām un izpriecām vajadzētu būt pavisam citām – cēlām. Daudzi nezina šo ieradumu grēcīgumu un drošās sekas. Tādi ir jāinformē.3
Kāds, kurš prasīja, lai lūdz pēc viņa dziedināšanas. Es kopā ar savu vīru reiz apmeklēju kādu sapulci, kur mūs aicināja parādīt līdzjūtību kādam brālim, kas stipri cieta no plaušu tuberkulozes. Viņš bija bāls un ļoti novājējis. Viņš gribēja, lai Dieva ļaudis par viņu lūdz. Viņš teica, ka viņa ģimene slimo un ka viņš jau ir pazaudējis bērnu. Tas izjusti runāja par savu smago zaudējumu. Viņš sacīja, ka jau labu laiku gaidot brāli un māsu Vaitus. Viņš teica, ka kļūšot vesels, ja tie lūgšot par viņu. Sapulcei noslēdzoties, brāļi pievērsa mūsu uzmanību šim gadījumam. Viņi sacīja, ka draudze šai ģimenei palīdzot, ka šī vīra sieva esot slima un bērns nomiris. Brāļi bija sapulcējušies viņa mājās un kopīgi lūguši par šo nelaimīgo ģimeni. Mēs bijām ļoti noguruši, jo uz mums gūlās darba smagums sapulcē, un vēlējāmies, lai mūs no šī uzdevuma atbrīvo. Es biju apņēmusies nepiedalīties lūgšanās ne par vienu, ja Kunga Gars man nedos īpašus norādījumus. (..)
Vakarā mēs zemojāmies lūgšanā, un viņa gadījumu nesām Kunga priekšā. Mēs lūdzām, lai uzzinātu Dieva prātu par viņu. Viss, ko mēs vēlējāmies, – lai tiktu pagodināts Dievs. Vai Kungs vēlējās, lai mēs lūdzam par šo bēdu piemeklēto vīru? Šo nastu mēs atstājām Kungam un devāmies pie miera. Sapnī man skaidri parādīja šī vīra gadījumu. Es redzēju viņa dzīves gaitu jau no bērnības, un Kungs atklāja arī to – ja mēs par šo cilvēku lūgtu, tad Viņš mūs [451] neklausītu, jo tā sirdī mājoja netaisnība. Nākamajā rītā šis cilvēks atnāca pie mums, lai mēs par viņu lūgtu. Mēs aicinājām viņu savrup un teicām, ka mums ir žēl, bet esam spiesti viņa lūgumu atraidīt. Es viņam atstāstīju savu sapni, kuru tas atzina par pareizu. Viņš jau no zēna gadiem bija nodevies iznīcinošajam ieradumam un bija to turpinājis arī laulības dzīves laikā, tomēr teica, ka mēģināšot to pārtraukt. (..)
Šim vīram vajadzēja uzvarēt sevī iesakņojušos ieradumu. Viņš bija vidējos gados. Viņa tikumības pamatlikumi bija tik vāji, ka, saduroties ar vēlēšanos padoties ilgi piekoptajiem ieradumiem, tie tika pārspēti. (..)
Te bija cilvēks, kas ikdienā sev darīja pāri un tomēr uzdrīkstējās meklēt Dieva tuvumu un lūgt pēc lielāka spēka, kuru pats zemiski bija izšķiedis un kuru, ja tas viņam tiktu dots, viņš atkal aprītu savās kārībās. Cik ļoti iecietīgs ir Dievs! Ja Viņš rīkotos ar cilvēku atbilstoši tā samaitātajiem ceļiem, kas tad varētu dzīvot Viņa skata priekšā? Kas notiktu, ja mēs nebūtu bijuši tik piesardzīgi un būtu nesuši šī vīra lietu Dieva priekšā, kamēr viņš nodevās netaisnībai; vai Kungs būtu klausījis? Vai Viņš būtu atbildējis? “Jo Tu neesi tāds Dievs, kam bezdievība patīk; kas ir ļauns, tas pie Tevis nepaliek. Trakotāji nepastāvēs priekš Tavām acīm;” “Ja es netaisnību atrastu savā sirdī, tad Kungs mani nebūtu klausījis.” Ps. 5:4,5 (..)
Šis nav vienīgais gadījums. Pat laulības attiecības nespēja šo cilvēku pasargāt no jaunības samaitātajiem ieradumiem. Es vēlētos, kaut būtu spiesta atzīt, ka šādi gadījumi kā tikko atstāstītais ir retums; bet es zinu, ka tādu ir daudz.4
Pašnāvnieks. N. kungs apliecināja, ka ir ziedojies Kristus sekotājs
[452] Viņa gadījumu Dievs man parādīja atklāsmē. Es redzēju, ka viņš ir piekrāpis pats sevi. Viņš nebija kopā ar Dievu. Viņš piekopa masturbāciju, kamēr bija kļuvis par cilvēces vraku. Man rādīja, ka šis netikums Dieva acīs ir pretīgs. (..)
Viņš tik ilgi bija piekopis šo ieradumu, ka, šķiet, bija zaudējis paškontroli. Viņš pēc dabas bija gudrs cilvēks ar īpašām spējām. Bet cik ļoti visi viņa miesas un prāta spēki bija nodoti sātana pakļautībā un izlietoti uz viņa altāra!
Šis vīrs bija aizgājis tik tālu, ka, šķiet, viņš bija atstājis Dievu. Viņš varētu aiziet uz mežu un pavadīt dienas un naktis lūdzot un gavējot, lai varētu uzvarēt savu lielo grēku, un tad atgriezties pie saviem vecajiem ieradumiem. Dievs neuzklausa viņa lūgšanas. Viņš lūdz, lai Dievs viņa labā paveic to, ko viņš var izdarīt pats. Viņš laiku pa laikam ir zvērējis Dievam, bet tik bieži šo zvērestu lauzis un padevies savai samaitātajai iekārei, līdz Dievs ir atstājis viņu strādāt pašam savās drupās. Viņš drīz nomira, izdarīdams pašnāvību. Debesu skaidrību nekad nesabojās viņa sabiedrība.5
Aicinājums meitai, kas nododas savām kārībām. (Izvilkumi no vēstules meitenei, kura piekopa slepenu grēku.) Tavas domas ir netīras. Tu visumā pārāk ilgi esi bijusi brīva no pūlēm un rūpēm. Mājas pienākumi tev būtu snieguši vislielākās iespējamās svētības. Nogurums tev nenodarītu pat desmito daļu no tā ļaunuma, kam cēlonis ir tavas baudkārās domas un uzvedība. Tu esi pieņēmusi nepareizus uzskatus par meiteņu un zēnu draudzību, un tev ļoti patīk atrasties [453] zēnu sabiedrībā. Tu sirdī un domās neesi skaidra. Tev kaitējusi mīlas stāstu un romānu lasīšana, līdz tevi savaldzinājušas netīras domas. Tava iztēle ir samaitājusies, un tagad tev liekas, ka tev vairs nav spēka valdīt pār savām domām. Sātans ved tevi kā savu gūstekni, kur vien viņam iepatīkas. (..)
Tava izturēšanās nav bijusi šķīsta, kautrīga un meitenei piemērota. Dieva bijība nav bijusi tavu acu priekšā. Lai piepildītu savus plānus, tu tik bieži esi liekuļojusi un tā sabojājusi savu sirdsapziņu. Mana mīļā meitene, ja tu nepastāvēsi tieši tur, kur pašlaik atrodies, tad tevi noteikti gaida bojāeja. Pārtrauc sapņot dienā un celt savas gaisa pilis! Neļauj savām domām plūst pa neprāta un samaitātības kanāliem!
Tev nav droši biedroties ar zēniem. Tavās krūtīs ir paslēpušās bangojošas kārdināšanu straumes, cenšoties iznīcināt pamatlikumus, sievišķīgo tikumību un patieso pieklājību. Ja tu turpināsi savu ietiepīgo, stūrgalvīgo ceļu, kāds gan tad būs tavs liktenis? (..)
Tev draud briesmas, jo tu pašreiz esi sagatavojusies upurēt mūžības intereses uz kaislību altāra. Kaislības ieguvušas pārliecinošu kontroli pār visu tavu būtni. Un kādas ir šīs kaislības? – Zemiskas un postošas. Pakļaujoties tām, tu sarūgtināsi savu vecāku dzīvi, apbēdināsi un apkaunosi savas māsas, upurēsi savu godu un zaudētu Debesis un godības pilno nemirstības dzīvi. Vai tu to vēlies? (..)
Tu esi nekautrīga. Tev patīk zēni, un tev patīk par viņiem runāt. “No sirds pilnības mute runā.” Mat. 12:34 Ieradumi ir kļuvuši tik spēcīgi, ka valda pār tevi; tu esi iemācījusies krāpt, lai piepildītu savus nodomus [454] un savas iegribas. Es tavu gadījumu neuzskatu par bezcerīgu; ja es tā domātu, tad mana spalva nerakstītu šīs rindas. Dieva spēkā tu vari izpirkt pagātni. (..)
Turies tālu no zēniem. Viņu sabiedrībā tu tiec nopietni un spēcīgi kārdināta. Precību jautājumu izmet no savas meitenes galvas. Tu nekādā ziņā neesi derīga laulībām. Tev vajadzīgi pieredzes gadi, pirms tu spēsi izprast laulības dzīves pienākumus un varēsi uzņemties šīs dzīves nastas. Stingri sargā savas domas, savaldi kaislības un jūtas. Nepazemo domas, kalpojot kaislībām. Dari tās skaidras, velti tās Dievam!
Tu vari kļūt saprātīga, kautrīga un tikumīga meitene, bet tikai ar nopietnām pūlēm. Tev jābūt modrai, tev jālūdz, tev jāpārdomā savi motīvi un rīcība. Stingri analizē savas jūtas un rīcību! Vai tu vēlētos sava tēva klātbūtnē darīt kādu netīru darbu? Tiešām, nē. Tomēr tu to dari Debesu Tēva klātbūtnē, kas ir tik ļoti augsts, tik svēts, tik šķīsts. Tiešām, tu samaitā pati savu miesu Kristus un skaidro, bezgrēcīgo eņģeļu klātbūtnē; un tu turpini to darīt, neņemot vērā sirdsapziņu, neskatoties uz tev doto gaismu un brīdinājumiem. Atceries, par visiem taviem darbiem tiek rakstīts pārskats. Tev vēlreiz būs jāsastopas ar visapslēptākajām tavas dzīves lietām. (..)
Vēlreiz es brīdinu tevi kā tādu, kam ar šīm rindām būs jāsa-stopas tanī dienā, kad tiks izšķirts ikviena cilvēka liktenis. Atdodies nekavējoties Kristum; vienīgi Viņš savas žēlastības spēkā var izglābt tevi no bojāejas. Vienīgi Viņš var atdot pilnīgu veselību taviem garīgajiem un morālajiem spēkiem. Tava sirds var iesilt mīlestībā uz Dievu; tavs prāts – kļūt skaidrs un nobriedis, tava sirdsapziņa – [455] skaidra, vērīga un šķīsta; tava griba – godīga un svētota, pakļauta Dieva Gara vadībai. Tu no sevis vari izveidot, ko pati vēlies. Ja tu tagad atgriezīsies pilnīgi pretējā virzienā, pārtrauksi darīt ļaunu un mācīsies darīt labu, tad būsi patiešām laimīga. Tev būs panākumi dzīves cīņās, un tu kļūsi derīga godam un slavai dzīvē, kas būs labāka par šo. “Izvēlieties šodien, kam jūs gribat kalpot.”6