[444] Tiek izsmelta dzīvības enerģija. Piekopjot slepenus ieradumus, noteikti samazinās organisma dzīvības spēki. Jebkuru organisma dzīvībai nevajadzīgu darbību pavada atbilstoša depresija. Jauniešu smadzenes, dzīvības centrs, jau agri tiek tik smagi noslogots, ka tās cieš trūkumu un lielu spēku izsīkumu, kas pakļauj orga-nismu dažādām slimībām.1
Ielikts pamats dažādām slimībām vēlākajā dzīvē. Ja šo netikumu piekopj no piecpadsmit gadiem un vēlāk, tad daba protestē pret ļaunprātīgo rīcību, no kuras pastāvīgi cieš organisms. Tā liek cilvēkam samaksāt sodu par dabas likumu pārkāpšanu ar lielām sāpēm un dažādām slimībām, tādām kā aknu un plaušu iekaisumiem, neiraļģiju, reimatismu, muguras slimībām, slimām nierēm un ļaundabīgiem audzējiem, sevišķi vecumā no trīsdesmit līdz četrdesmit pieciem gadiem. Daži dabas smalkie mehānismi padodas, atstājot pārējiem orgāniem smagāku uzdevumu un izjaucot dabas smalko kārtību. Bieži vien organisms pēkšņi sabrūk un seko nāve.2
Neapdomīgi pārkāpj sesto bausli. Ātri atņemt kādam dzīvību Debesu skatījumā nav lielāks grēks kā iznīcināt to pakāpeniski, bet pārliecinoši. Personas, kas, nepareizi rīkojoties, pakļauj sevi drošai iznīcībai, cietīs sodu jau šai dzīvē. Un, ja tās dziļi nenožēlos, tad, tāpat kā tas, kurš iznīcina kāda dzīvību acumirklī, netiks uzņemtas Debesīs. [445] Dieva griba nostiprina saistības starp cēloņiem un to sekām.3
Sirdsskaidrie arī cieš slimības. Mēs nesakām, ka visi vājie jaunieši ir vainīgi sliktos ieradumos. Ir arī tādi, kuru domas ir tīras un kas ir apzinīgi, bet cieš dažādu iemeslu dēļ, pār kuriem viņiem nav noteikšanas.4
Prāta spēki vājināti. Lētticīgi un lutinoši vecāki jūt līdzi saviem bērniem, jo viņi uzskata, ka tiem ir pārāk daudz jāmācās un ka viņu uzcītība mācībās sagrauj viņu veselību. Patiesi, nav ieteicams apkraut bērnu prātus ar pārāk daudz un pārāk grūtiem uzdevumiem. Bet, vecāki, vai jūs neesat ieskatījušies šajā jautājumā dziļāk nekā tikai pieņēmuši bērnu izteikto viedokli? Vai jūs pārāk ātri neesat parādījuši ticību šķietamajam viņu neveseluma iemeslam? Vecākiem un aizbildņiem ir jāielūkojas šajā jautājumā dziļāk.5
Dažu bērnu prāti ir tik ļoti novājināti, ka viņiem ir tikai puse vai viena trešdaļa no prāta apgaismības, kas tiem varētu būt, ja tie būtu tikumīgi un šķīsti. Viņi to ir pazaudējuši, apgānot sevi.6
Iznīcināti cēli nodomi un garīgā dzīve. Slepens netikums iznīcina cēlus nodomus, visnopietnākās pūles un gribasspēku izveidot labu, reliģisku raksturu. Visiem, kam ir kāda patiesa izpratne par to, kas ir kristietība, kā Viņa mācekļiem ir pienākums pilnīgi pakļaut visas savas kaislības, fiziskos spēkus un prāta spējas Viņa gribai. Tie, kurus pārvalda kaislības, nevar būt Kristus sekotāji. [446] Viņi ir pārāk nodevušies kalpot savam kungam, visa ļaunā autoram, lai atstātu savus samaitātos ieradumus un izvēlētos kalpot Kristum.7
Reliģija var būt formāla, bet tā ir bezjēdzīga. Daži, kas saucas Kristus sekotāji, zina, ka viņi grēko pret Dievu un sagrauj savu veselību, tomēr viņi ir vergi paši savām samaitātajām kaislībām. Viņi izjūt sirdsapziņas pārmetumus un arvien mazāk un mazāk vēlas tuvoties Dievam klusā lūgšanā. Viņi var uzturēt reliģijas formu bez Dieva žēlastības sirdī. Tie nav ziedojuši sevi kalpošanai Dievam, neuzticas Viņam, nedzīvo Viņa slavai, neatrod patikas pie Viņa likumiem un nepriecājas Viņā.8
Sevis pārvaldīšanas spēks liekas izzudis. Daži ir labprātīgi atzīt grēcīgo ieradumu ļaunumu, tomēr sevi viņi grib attaisnot, sakot, ka nespēj pārvarēt savas kaislības. Briesmīgi, ja tam, kas saucas par kristieti, ir jāizdara šāda atzīšanās. “Lai atturas no netaisnības ikviens, kas daudzina tā Kunga Vārdu.” 2.Tim. 2:19 Bet kāpēc ir šāds vājums? Tāpēc, ka dzīvnieciskās tieksmes, tās vingrinot, ir nostiprinājušās un ieguvušas virsroku pār būtnes augstākajiem spēkiem. Vīriem un sievām trūkst pamatlikumu. Garīgi viņi pamazām mirst, jo tik ilgi ir izdabājuši savām miesīgajām tieksmēm, ka to pašsavaldīšanās spēks, šķiet, ir pilnīgi zudis. Grožus savās rokās ir pārņēmušas zemākās kaislības, un tas, kam vajadzēja būt pārvaldošajam spēkam, ir kļuvis par kalpu samaitātām tieksmēm un kaislībām. Dvēsele tiek turēta vispazemojošākajā verdzībā. Juteklība noslāpējusi ilgas pēc svētuma un iznīcinājusi garīgo labklājību.9
Saziņa ar Debesīm ir pārtrūkusi. Svinīgās vēstis no Debesīm nevar pietiekamā mērā ietekmēt sirdi, [447] kas nav stipri nostājusies pret šo pazemojošo netikumu. Jutīgie smadzeņu nervi pazaudējuši veselīgo tonusu, padodoties slimīgajam uzbudinājumam, kas spiež apmierināt nedabīgas tieksmes pēc jutekliskām baudām. Smadzeņu nervi, kas saistīti ar visu organismu, ir vienīgais starpnieks, ar kura palīdzību Debesis var sazināties ar cilvēku un ietekmēt viņa visapslēptākās dzīvības norises. Viss, kas traucē impulsu izplatīšanos nervu sistēmā, samazina dzīvības spēkus un tādējādi notrulina prāta uztveres spējas. Ņemot vērā šos faktus, cik svarīgi, lai sludinātāji un ļaudis, kas atzīst dievbijības vajadzību, neļautos aptraipīties ar šo dvēseli pazemojošo ieradumu!10
Daži ir nožēlas pilni, bet zaudē pašcieņu. Šie pazemojošie ieradumi uz visiem cilvēkiem neatstāj vienādu iespaidu. Ja bērni, kuru tikumiskie spēki ir spēcīgi attīstīti, satiekoties ar citiem bērniem, kas nepareizi izturas pret savu miesu, arī tiek iepazīstināti ar šo netikumu, tad bieži vien pirmie kļūst grūtsirdīgi, satraukti un greiz-sirdīgi. Tomēr viņi var nezaudēt cieņu pret reliģiskām sapulcēm un var būt, ka viņos neredzēsim neuzticību reliģiskām lietām. Reizēm viņus moka stipra nožēla, savās acīs tie jūtas pazemoti un zaudē pašcieņu.11
Prātu var stiprināt pret kārdināšanām. Sadursmē ar ieradumiem, kas jau ir iesakņojušies, morālais spēks ir ārkārtīgi vājš. Iztēli pārvalda neskaidras domas, un kārdināšana ir gandrīz neatvairāma. Ja prāts būtu pieradis pārdomāt paceļošus jautājumus un iztēle vingrināta saskatīt šķīstas un svētas lietas, tad dvēsele būtu nocietināta pret kārdināšanām. [448] Sirds kavētos pie debešķīgā, skaidrā, svētā, un to nevarētu savaldzināt zemiskais, samaitātais un nekrietnais.12
Kļūstiet gudri šajos jautājumos. Nodošanās zemākām kaislībām
daudziem liek aizvērt acis pret gaismu, jo viņi baidās ieraudzīt grēkus,
kurus tie nav labprātīgi atstāt. Visi var redzēt, ja vien vēlas. Ja
cilvēks labāk izvēlas tumsu, nevis gaismu, tad tāpēc viņa noziegums nav
mazāks. Kāpēc vīri un sievas nelasa un nekļūst gudri šajos jautājumos,
kas tik stipri ietekmē viņu fiziskos, intelektuālos un morālos spēkus?
Dievs jums ir devis mājokli, par kuru jārūpējas un kas jāuztur
vislabākajā stāvoklī, lai kalpotu Viņam un Viņu pagodinātu. Jūsu miesa
nepieder jums pašiem. “Jeb vai jūs nezināt, ka jūsu miesa ir Svētā Gara
mājoklis, kas ir jūsos un ko jūs esat saņēmuši no Dieva, un ka jūs
nepiederat sev pašiem? Jo jūs esat dārgi atpirkti. Tad nu pagodiniet
Dievu ar savu miesu un garu, kas pieder Dievam!” 1.Kor. 6:19,20; angļu
tulk. “Vai jūs nezināt, ka esat Dieva nams un ka Dieva Gars jūsos mājo?
Ja kas Dieva namu samaitā, tos Dievs samaitās; jo Dieva nams ir svēts,
tas jūs esat.” 1.Kor. 3:16,1713
_______________
1Aicinājums mātēm, 28. lpp.
2Turpat, 18. lpp.
3Turpat, 26. lpp.
4Turpat, 23. lpp.
5Liecības draudzei, 4. sēj., 96., 97. lpp.
6Turpat, 2. sēj. 361. lpp.
7Aicinājums mātēm, 9., 10. lpp.
8Turpat, 25. lpp.
9Liecības draudzei, 2. sēj., 348. lpp.
10Turpat, 347. lpp.
11Turpat, 392. lpp.
12Kristīgā sātība un Bībeles higiēna, 135. lpp.
13Liecības draudzei, 2. sēj., 352., 353. lpp.