[439] Netaisnības pārpilnības laikmets. Mēs dzīvojam pēdējo dienu briesmu vidū. Tāpēc, ka netaisnība iet vairumā, mīlestība daudzos izdziest. Vārds “daudzos” attiecas uz tiem, kas saucas par Kristus sekotājiem. Valdošās netaisnības ietekmēti, viņi atkrīt no Dieva; tomēr viņiem nav jāpakļaujas šai ietekmei. Šīs atkrišanas iemesls ir tas, ka viņi paši nesargājās no netaisnības. Tas, ka, netaisnībai vairojoties, izdziest viņu mīlestība uz Dievu, norāda, ka viņi zināmā mērā piedalās šajā netaisnībā, jo citādi nemainītos viņu mīlestība uz Dievu, kā arī viņu centība un dedzība Dieva druvā.1
Degradējošu grāmatu un attēlu iespaids. Daudzi jaunieši ir kāri uz grāmatām. Viņi lasa visu, ko vien var dabūt. Uzbudinošie mīlas stāsti un neķītrās ilustrācijas atstāj samaitājošu iespaidu. Daudzi kāri lasa romānus un tādējādi aptraipa savu iztēli. Vagonos bieži pārdod kailu sieviešu fotogrāfijas. Šīs riebīgās bildes atrodamas arī fotosalonos, un tās karājas pie sienas vietās, kur tirgojas ar gravējumiem un kokgriezumiem. Šis ir laikmets, kurā samaitātība ir sastopama ik uz soļa. Acu kāre un samaitātās kaislības tiek pamodinātas gan skatoties, gan lasot. Sirdi sabojā iztēle. Prātam patīk pārdomāt ainas, kas pamodina zemākās un netīrākās kaislības. Šie netikumīgie attēli, aptraipītā iztēlē aplūkoti, samaitā tikumiskās jūtas un sagatavo piekrāptās, apmātās būtnes ļaut vaļu iekāres pilnajām kaislībām. [440] Tad seko grēki un noziegumi, kas Dieva līdzībā radītās būtnes pazemo līdz lopa līmenim un beidzot tās pazudina.2
Izvirtība – sevišķais grēks. Man rādīja briesmīgu ainu par šīs pasaules stāvokli. Visur pieņemas netikumība. Šī laikmeta sevišķais grēks ir izvirtība. Nekad agrāk netikumība nav cēlusi uz augšu savu kroplo galvu tik pašapzinīgi kā tagad. Liekas, ka ļaudis ir kā apmāti, un tikumības un patiesas dievbijības cienītāji gandrīz zaudē drosmi, redzot netikumības nekaunīgo pārdrošību, spēku un izplatību.3
Man norādīja uz Rom. 1:18-32 kā uz patieso pasaules stāvokli pirms Kristus otrās atnākšanas.4
Ne grūtības un ciešanas, bet grēks ir tas, kas Dievu atšķir no Viņa ļaudīm un kas dvēseli dara nespējīgu priecāties par Dievu un slavēt To. Grēks ir tas, kas iznīcina dvēseles. Grēks un netikumība valda arī sabatu ievērojošās ģimenēs.5
Sātana uzbrukums jauniešiem. Sātana sevišķais darbs šajās pēdējās dienās ir iegūt savā īpašumā jauniešu prātus, samaitāt viņu domas un pamodināt viņos kaislības; jo viņš zina, ka šādi tos var pavest uz netīriem darbiem un, sabojājot visas cēlās prāta spējas, izlietot, lai īstenotu savus nolūkus.6
Nākotnes sabiedrības rādītājs. Tagadējā jaunatne rāda, kāda būs nākamā sabiedrība; un, ja mēs to aplūkojam, kādas cerības mēs varam likt uz nākotni? Lielākā daļa mīl priekus un bēg no darba. Daudziem trūkst morāla spēka aizliegt pašiem sevi un pildīt savus pienākumus. Viņiem ir maz pašsavaldīšanās, un pie katra nieka tie uztraucas un kļūst dusmīgi. Ļoti daudzi visu vecumu [441] un jebkura stāvokļa cilvēki ir bez principiem vai bez sirdsapziņas; ar saviem laiskajiem un izšķērdīgajiem ieradumiem viņi nododas netikumiem un samaitā sabiedrību, līdz mūsu zeme ir kļuvusi otra Sodoma. Ja kārības un tieksmes pārvaldītu prāts un reliģija, tad mūsdienu pasaules stāvoklis būtu citādāks. Dieva nolūks nekad nav bijis, lai lietu stāvoklis būtu tik nožēlojams kā pašlaik. To visu padara rupja dabas likumu pārkāpšana.7
Masturbācijas problēmas. Daži, kas daudz runā par savu ticību, nesaprot, ka nepareiza apiešanās ar sevi ir grēks, un neaptver tādas rīcības drošās sekas. Sen iesakņojušies ieradumi notrulinājuši viņu izpratni. Viņi neizprot šī pazemojošā grēka ārkārtīgo grēcīgumu.8
Abu dzimumu jaunieši un bērni tikumiski apgānās un turpina nodoties šai dvēseli un miesu postošajai netikumībai. Daudzi, kas saucas kristieši, ar šādu rīcību ir sevi tā notrulinājuši, ka nav iespējams atmodināt viņu tikumiskās izjūtas, lai tie saprastu, ka tas ir grēks un ka, turpinot piekopt šo netikumu, miesa un gars notei-kti aizies bojā. Cilvēks, kas ir cēlākā būtne virs zemes, kas veidota Dieva līdzībā, pats sevi pārvērš par lopu! Viņš pats sevi notrulina un samaitā. Katrs kristietis mācīsies savaldīt savas kaislības un vadīties no pamatlikumiem. Ja viņš to nedara, tad viņš nav cienīgs saukties par kristieti.9
Tikumiskā apgānīšanās vairāk nekā jebkurš cits grēks ir izraisījusi cilvēces degradēšanos. To piekopj satraucoši lielā mērā, un tā ir par iemeslu gandrīz visām iespējamajām slimībām. Pat pavisam mazi bērni, piedzimuši ar viegli uzbudināmiem dzimumorgāniem, atrod acumirklīgus apmierinājumus, aiztiekot tos, palielinot uzbudinājumu [442] un pamudinot sevi atkārtot šo rīcību, līdz izveidojas ieradums, kas aug līdz ar viņu pašu.10
Miesaskāres tieksmes saņem mantojumā. Vecāki parasti pat nenojauš, ka viņu bērniem ir kaut kāda sajēga par šo netikumu. Ļoti daudzos gadījumos patiesie vainīgie ir paši vecāki. Viņi nepareizi izlietojuši laulības dzīves priekšrocības un, apmierinot savas iegribas, ir stiprinājuši savas dzīvnieciskās kaislības. Tām nostiprinoties, tikumiskās un intelektuālās spējas kļūst arvien vājākas. Juteklība ir guvusi virsroku pār garīgumu. Bērni dzimst ar stipri izteiktām dzīvnieciskām tieksmēm, nesot vecāku dotā rakstura zīmogu. (..) Šādiem vecākiem dzimušie bērni gandrīz bez izņēmuma nodosies šīs slepenās netikumības riebīgajiem ieradumiem. (..) Vecāku grēki tiks piemeklēti viņu bērnos, jo vecāki tiem ir uzspieduši savu kaislīgo tieksmju zīmogu.11
Valdzinošā verdzība. Es jūtos dziļi sāpināta, kad redzu dzīvniecisko kaislību vareno iespaidu pār vīriem un sievām, kuru prāta attīstības spējas pārsniedz vispārējo līmeni. Viņi spētu darīt labu darbu, atstāt spēcīgu iespaidu, ja zemiskās kaislības tos nebūtu padarījušas par vergiem. Mana uzticība cilvēkiem ir briesmīgi iedragāta.
Es redzēju, ka cilvēki ar šķietami labu uzvedību, kas neatļaujas neattaisnojamu vaļību attiecībās ar pretējo dzimumu, ir vainīgi slepenā netikumībā, ko tie ir piekopuši gandrīz katru savas dzīves dienu. No sava briesmīgā grēka tie nav atturējušies pat vissvinīgāko sapulču sēriju laikā. Viņi ir klausījušies vissvinīgākās un iespaidīgākās svētrunas par Dieva tiesu, kas tos jau it kā nostādīja Dieva tribunāla priekšā, liekot bailēs nodrebēt; [443] tomēr nepagāja ne stunda, kad tie atkal ļāvās savam iemīļotajam, valdzinošajam grēkam, apgānīdami savu miesu. Viņi tik lielā mērā vergoja šim briesmīgajam noziegumam, ka, pēc visa spriežot, bija pilnīgi bezspēcīgi valdīt pār savām kaislībām. Dažu šo cilvēku labā mēs dedzīgi pūlējāmies, centāmies viņus pārliecināt, raudājām par viņiem un lūdzām; tomēr mēs zinājām, ka tieši tad, kad mēs viņu labā dedzīgi pūlējāmies un bēdājāmies, tos no jauna pārvarēja grēcīgā ieraduma spēks, un šis netikums atkal tika piekopts.12
Netikuma izplatītāji ir tā upuri. Tie, kas pilnīgi atdevušies šim dvēseli un miesu postošajam netikumam, bieži vien neliekas mierā, kamēr sava slepenā grēka nastu nav darījuši zināmu arī citiem, ar kuriem viņi saietas. Tūlīt pamostas ziņkāre, un netikums izplatās no jaunieša pie jaunieša, no bērna pie bērna, līdz vairs nav gandrīz neviena, kas nepazītu šo pazemojošo grēku.13
Viens samaitāts prāts īsā laikā var izsēt tik daudz ļaunas sēklas, cik daudzi nespēj izravēt visā dzīves laikā.14
_______________
1Liecības draudzei, 2. sēj., 346. lpp.
2Turpat, 410. lpp.
3Turpat, 346. lpp.
4Aicinājums mātēm, 27. lpp.
5Liecības draudzei, 2. sēj., 390., 391. lpp.
6Kristīgā sātība un Bībeles higiēna, 136. lpp.
7Turpat, 45. lpp.
8Liecības draudzei, 2. sēj., 347. lpp.
9Turpat
10Turpat, 391. lpp.
11Turpat
12Turpat, 468., 469. lpp.
13Turpat, 392. lpp.
14Turpat, 403. lpp.