Mazu bērnu apģērbs. Ja bērna apģērbs ir silts, ērts un aizsargājošs, tad ir likvidēts viens no galvenajiem uzbudinājuma un nemiera iemesliem. Mazulim būs labāka veselība, un mātei rūpes par bērnu neprasīs tik daudz spēka un laika.
[426] Savilktas jostas un šauras blūzītes traucē sirds un plaušu darbību, un no tām vajadzētu izvairīties. Nekad nevajadzētu ar apģērbu saspiest kādu orgānu vai ierobežot tā kustību brīvību. Katra bērna apģērbam vajadzētu būt pietiekami brīvam, lai nodrošinātu brīvu un pilnīgu elpošanu, un tā pašūtam, ka tā smagums bal-stās uz pleciem.32
Lai ekstremitātes ir pamatīgi apģērbtas. Sevišķu uzmanību vajadzētu veltīt ekstremitātēm, lai tās būtu tikpat pamatīgi apģērbtas kā krūtis un sirds rajons, kur ir vissiltāk. Vecāki, kas bērnu kājas un rokas atstāj gandrīz kailas, upurē viņu veselību un dzīvību uz modes altāra. Ja šīs ķermeņa daļas nav tik siltas kā rumpis, asins cirkulācija nav līdzsvarā. Kad ekstremitātes, kas ir attālinātas no vitālajiem orgāniem, nav kārtīgi apģērbtas, asinis plūst uz galvu, radot galvassāpes vai deguna asiņošanu; vai arī krūtīs ir pilnuma sajūta, kas rada paātrinātu sirdsdarbību, jo šajā vietā ir pārāk daudz asiņu; vai arī kuņģim pieplūst pārāk daudz asiņu, radot gremošanas traucējumus.
Modes dēļ mātes atstāj savu bērnu locekļus gandrīz kailus. Tā asinīm tiek atņemts to dabīgais riņķošanas ceļš, un tās pieplūst iekšējiem orgāniem, izjaucot asinsriņķošanu un radot slimību. Mūsu Radītājs neradīja locekļus, lai tie būtu atsegti kā seja. Dievs izveidoja (..) arī plašas vēnas un nervus locekļiem un kājām, lai tie saturētu sevī plašu cilvēka dzīvības straumi un locekļi saglabātu tikpat vienmērīgu siltumu kā rumpis. Tiem ir jābūt tik pamatīgi apģērbtiem, lai asinis plūstu uz ekstremitātēm.
[427] Sātans ir izgudrojis modi, kas atstāj locekļus kailus, izjaucot sākotnējo dzīvības straumes plūsmu. Diemžēl vecāki zemojas modes svētnīcas priekšā, ģērbjot savus bērnus tā, ka vēnas un nervi saraujas un neizpilda to, ko Dievs bija paredzējis. Sekas ir vienmēr aukstas rokas un kājas. Tiem vecākiem, kas seko modei, nevis klausa saprāta balsij, būs jādod pārskats Dievam par to, ka viņi ir laupījuši savu bērnu veselību. Pat dzīvību bieži upurē modes dievam.33
Vīriešu un sieviešu apģērbs. Sieviešu vidū pieaug tendence apģērbā un ārējā izskatā tik ļoti līdzināties pretējam dzimumam, cik vien iespējams, un veidot savu apģērbu ļoti līdzīgu vīriešu apģērbam, bet Dievs paziņo, ka tas ir riebīgi. “Tāpat arī sievas, pieklājīgā uzvedībā, drēbēs kaunīgi un savaldīgi.” 1.Tim. 2:9
Dievs ir paredzējis skaidri redzamu atšķirību starp vīriešu un sieviešu apģērbu, un Viņš šo jautājumu ir uzskatījis par pietiekami svarīgu, lai sniegtu precīzus norādījumus; jo, ja abi dzimumi valkās vienādas drēbes, tas izraisīs jucekli un noziegumu skaita pieaugumu.34
Apģērbs draudzei. Lai neviens neapkauno Dieva svētnīcu ar savu uzkrītošo apģērbu.35
Visiem ir jāmāca būt kārtīgiem, tīriem un rūpīgiem savā apģērbā, bet ne izdabāt savai tieksmei ārēji rotāties, kas ir pilnīgi neatbilstoši svētnīcai. Nevajadzētu būt nekādai apģērbu izrādei, jo tas izskauž godbijību. Ļaužu uzmanība bieži tiek pievērsta šim vai tam jaukajam apģērba gabalam, uzspiežot tādas domas, kādām nevajadzētu būt Dieva kalpu sirdīs. Dievam ir jābūt pārdomu un kalpošanas objektam. [428] Viss, kas atrauj prātu no svinīgās, svētās kalpošanas, Viņam ir aizvainojums. Saišu un lentīšu, kruzuļu un spalvu, zelta un sudraba ornamentu parāde ir elkdievības veids, un tas ir pilnīgi nepiemēroti svētajai kalpošanai.36
Daži domā, ka viņiem ir jābūt nevērīgiem pret savām drēbēm, lai atšķirtos no pasaules. Ir tādas māsas, kas domā, ka viņas ievēro atšķirtības principu, valkājot parastu saules cepuri un to pašu apģērbu, ko ikdienā, arī sabatā, svēto sapulcē, lai iesaistītos dievkalpošanā. Un daži vīrieši, kas apliecina sevi par kristiešiem, uz apģērba jautājumu skatās tādā pašā gaismā. Šīs personas sabatā sapulcējas ar Dieva ļaudīm, ģērbušies putekļainās, notraipītās un pat saplēstās drēbēs, kas nevīžīgi apvilktas.
Ja šai personai būtu tikšanās ar kādu draugu, kuru godā pasaule, un tā gribētu iegūt viņa īpašu labvēlību, tad tiktu pieliktas visas pūles, lai šī godājamā cilvēka priekšā parādītos vislabākajās drēbēs. Jo šis draugs justos aizvainots, ja viņa priekšā nāktu ar nesaķemmētiem matiem un netīrām un nekārtīgām drēbēm. Bet, sanākot kopā sabatā, lai pielūgtu lielo Dievu, viņi domā, ka nav svarīgi, kāds ir viņu apģērbs un ārējais izskats.37
Apģērbam nevajadzētu būt pārrunu tematam. Nav vajadzības apģērba jautājumu padarīt par galveno jūsu reliģijas punktu. Ir kaut kas vērtīgāks, par ko runāt. [429] Runājiet par Kristu; un kad sirds ir atgriezta, viss, kas nav saskaņā ar Dieva Vārdu, tiks atmests.
Ne jau apģērbs padara jūs vērtīgus Kunga acīs. Dievs vērtē iekšējo rotājumu, Gara piemīlību, laipnus vārdus, dziļas rūpes par citiem.39
Nevienam nav jābūt otra sirdsapziņai, bet jāparāda cienīgs paraugs. Neiedrošiniet to ļaužu šķiru, kas savu reliģiju koncentrē apģērbā. Lai katrs pēta skaidrās Rakstu mācības par vienkāršu un skaidru apģērbu un uzticīgā paklausībā šīm mācībām cenšas atstāt cienīgu paraugu pasaulei un tiem, kas ir jauni ticībā. Dievs nevēlas, lai kāds būtu otra sirdsapziņa.
Runājiet par Jēzus mīlestību un pazemību, bet neiedrošiniet brāļus un māsas meklēt trūkumus citu apģērbā vai ārējā izskatā. Daži rod prieku, to darot; un, kad viņu prāti ir pagriezti šajā virzienā, tiem sāk likties, ka viņiem ir jābūt par draudzes “lāpītājiem”. Tie apsēžas tiesneša krēslā, un tiklīdz viņi ierauga kādu no brāļiem vai māsām, tie meklē kaut ko, ko kritizēt. Šis ir viens no iedarbīgākajiem līdzekļiem, kā kļūt aprobežotam un pundurim garīgajā izaugsmē. Dievs vēlas, lai viņi nokāpj no soģu krēsla, jo Viņš tos tur nekad nav iesēdinājis.40
Sirdij ir jābūt taisnai. Ja mēs esam kristieši, mums ir jāseko Kristum, pat ja taka, pa kuru mums jāstaigā, šķērso mūsu dabiskās tieksmes. Nav jēgas teikt, ka tev ir jāvelk šis vai tas, jo, ja tavā sirdī ir mīlestība uz šīm tukšajām lietām, [430] tava greznumlietu atstāšana būs līdzīga koka lapu nomešanai. Dabiskās sirds tieksmes atkal aizstāvēs savas tiesības. Tev pašam ir jābūt savai sirdsapziņai.41
Kur daudzas konfesijas ir zaudējušas savu spēku. Cilvēka prāts vienmēr ir centies apiet vai atmest vienkāršos, tiešos Dieva Vārda norādījumus. Katrā paaudzē lielākā daļa to, kas sauc sevi par Kristus sekotājiem, nav ievērojuši priekšrakstus, kas prasa pašaizliedzību un pazemību, atturību un vienkāršību sarunās, uzvedībā un apģērbā. Iznākums vienmēr ir bijis tas pats – atkāpjoties no evaņģēlija mācībām, tiek pieņemta pasaules mode, tradīcijas un principi. Dzīvā dievbijība atdod savu vietu nedzīvam formālismam. Dieva klātbūtne un spēks, kas ir atņemts pasauli mīlošajām aprindām, ir atrodami pazemīgajos kalpos, kas ir labprātīgi paklausīt Svētā Vārda mācībām. Paaudzi pēc paaudzes šis ceļš ir vajāts. Cita pēc citas ir cēlušās dažādas konfesijas un, atteikušās no vienkāršības, lielā mērā ir zaudējušas savu sākotnējo spēku.42
Dieva Vārds ir standarts. Visus apģērba jautājumus vajadzētu
stingri sargāt, sekojot cieši Bībeles norādījumiem. Mode ir dieviete,
kas valda pasaulē, un tā bieži ielaužas draudzē. Draudzei par savu
standartu vajadzētu padarīt Dieva Vārdu, un vecākiem vajadzētu būt
saprātīgiem šajā jautājumā. Redzot, ka viņu bērni tiecas sekot pasaules
modei, viņiem, līdzīgi Ābrahāmam, vajadzētu pavēlēt savam namam pēc
sevis. Savienojiet savu ģimeni ar Dievu, nevis saistieties ar pasauli!43
_______________
1Audzināšana, 246. lpp.
2Vēstule 19, 1897. g.
3Liecības draudzei, 6. sēj., 170. lpp.
4Turpat, 4. sēj., 642. lpp.
5Vēstis jaunatnei, 349. lpp.
6Turpat, 353. lpp.
7Review and Herald, 1904. g. 17. novembris
8The Health Reformer, cit.: „Veselīga dzīve”, 120. lpp.
9Dziednieciskā kalpošana, 288. lpp.
10Padomi namturībā, 301. lpp.
11Turpat
12Manuskripts 24, 1904. g.
13Review and Herald, 1904. g. 17. novembris
14Review and Herald, 1881. g. 6. decembris
15The Health Reformer, 1872. g. aprīlis
16Liecības draudzei, 3. sēj., 376. lpp.
17Turpat, 379., 380. lpp.
18Padomi namturībā, 301., 302. lpp.
19Liecības draudzei, 1. sēj., 135., 136. lpp.
20Liecības sludinātājiem un evaņģēlistiem, 180. lpp.
21Kristīgā sātība un Bībeles higiēna, 93. lpp.
22Padomi skolotājiem, 302. lpp.
23Liecības draudzei, 3. sēj., 366. lpp.
24Turpat, 4. sēj., 643., 644. lpp.
25Review and Herald, 1881. g. 6. decembris
26The Signs of the Times, 1875. g. 9. decembris
27Liecības draudzei, 3. sēj., 375. lpp.
28Manuskripts 45, 1911. g.
29Liecības sludinātājiem un evaņģēlistiem, 131. lpp.
30Liecības draudzei, 4. sēj., 142. lpp.
31Kristīgā sātība un Bībeles higiēna, 89., 90. lpp.
32Dziednieciskā kalpošana, 382. lpp.
33Liecības draudzei, 2. sēj., 531., 532. lpp.
34Turpat, 1. sēj.., 457., 460. lpp.
35Turpat, 5. sēj., 499. lpp.
36Turpat
37Review and Herald, 1900. g. 30. janvāris
38Evaņģēlisms, 272. lpp.
39Padomi namturībā, 301. lpp.
40Vēsturiskās piezīmes par Septītās dienas adventistu draudzes misijas darbu ārzemēs, 122., 123. lpp.
41Review and Herald, 1892. g. 10. maijs
42Vēstis jaunatnei, 354. lpp.
43Liecības draudzei, 5. sēj., 499. lpp.