[401] Nesātība plosās un ārdās. Nesātība vēl joprojām turpina savus postījumus. Visu veidu netaisnība stāv kā milzīga barjera, lai aizkavētu patiesības un taisnības panākumus. Sociāli pārkāpumi, dzimuši neziņā un netikumos, vēl joprojām izraisa neizsakāmu postu un met savu ļauno ēnu gan uz draudzi, gan pasauli. Netiklība jauniešu vidū nevis mazinās, bet pieaug. Novērst šo postošo lāstu palīdzēs tikai un vienīgi nopietnas, pastāvīgas pūles. Cīņa ar vēlmēm un ēstkāri, ar ļauniem ieradumiem un nesvētām kaislībām būs nikna un briesmīga. Tikai tie, kas vadās pēc principiem, var šajā cīņā gūt uzvaru.1
Par spīti visām pūlēm savaldīt nesātību, tā arvien palielinās. Mēs nevaram būt par daudz nopietni, cenšoties aizkavēt tās izplatīšanos, paceļot pakritušo un pasargājot vājo no kārdināšanas. Ar mūsu nespēcīgajām cilvēciskajām rokām mēs gan varam maz ko darīt, bet mums ir uzticams Palīgs. Mēs nedrīkstam aizmirst, ka Kristus roka var aizsniegt cilvēka ciešanu un samaitātības lielākos dziļumus. Viņš spēj mums palīdzēt uzvarēt pat šo briesmīgo nesātības dēmonu.2
Atrisinājums ir pilnīga atturība. Mūsu vienīgā drošība pret nesātības varu ir pilnībā atturēties no vīna, alus un citiem reibinošiem dzērieniem. Mums jāmāca bērni, ka šīs lietas ir jāatstāj, ja viņi vēlas būt vīrišķīgi. Dievs mums ir rādījis, ko ietver patiesa vīrišķība. [402] To, kas uzvar, godās, un viņa vārdu neizdzēsīs no Dzīvības grāmatas.3
Ar nopietnām, neatlaidīgām pūlēm, neizrādot interesi par moderno dzīvi, vecāki var ap saviem bērniem uzcelt morālu aizsargvalni, kas aizsargās viņu bērnus no nesātības radītām neveiksmēm un noziedzības. Bērniem nevajadzētu ļaut izaugt, kā tie vēlas, attīstot rakstura īpašības, ko vajadzētu izskaust jau pašā dīglī. Bet viņi ir rūpīgi jādisciplinē un jāaudzina, lai tie nostātos taisnības, labvēlīgu pārkārtojumu un atturības pusē. Krīzes brīdī viņiem būs morāla neatkarība, lai stātos pretī straumei, kas noteikti uzbruks tiem, kas stāv patiesas reformas pusē.4
Nesātība bieži ir sekas izdabāšanai mājās. Mūsu zemē pieliek lielas pūles, lai apturētu dzeršanu, bet uzvarēt un padarīt rāmu pieaugušu lauvu ir smags darbs. Ja tikai pusi no tām pūlēm, kuras izlieto, apkarojot šo lielo ļaunumu, veltītu, lai apgaismotu vecākus par viņu atbildību veidot bērnu ieradumus un raksturu, būtu panākts tūkstoškārt lielāks labums. Nedabīgā tieksme pēc reibinošiem dzērieniem bieži vien rodas mājās, daudzos gadījumos pat pie to galda, kuri ir visdedzīgākie veikt atturības darbu. Mēs novēlam Dieva svētību visiem, kuri vēlas darboties atturības lietā, bet mēs viņus lūdzam ieskatīties dziļāk šī ļaunuma cēloņos un reformas darbā būt pamatīgākiem un noteiktākiem.5
Lai aizsniegtu nesātības saknes, mums ir jāskatās dziļāk par alkohola un tabakas lietošanu. Nesātības aizsācēji var būt dīkdienība, bezmērķība vai ļauna sabiedrība. Bieži iemeslu atrod pie galda ģimenēs, kas sevi uzskata par sātīgām. Viss, kas rada gremošanas traucējumus, nepamatotu satraukumu prātā vai jebkādā citā veidā vājina organismu, izjaucot garīgo un fizisko spēku līdzsvaru, mazina [403] prāta kontroli pār miesu un tiecas pretī nesātībai. Daudzu talantīgu jauniešu kritiens sākas, padodoties nedabīgai ēstkārei, ko izraisa neveselīgs uzturs.6
Veids, kā amerikāņi parasti klāj galdu, ir tāds, kas veicina dzērāju rašanos. Lielai daļai vadošais princips ir ēstkāre. Kas izdabā ēstkārei, ēdot pārāk bieži un neveselīgu ēdienu, tas, atbilstoši tam, cik viņš ir stiprinājis tieksmi uz nepareiziem ēšanas ieradumiem, mazina savas spējas pretoties apetītes prasībām un kaislībām citos aspektos.7
Tēja un kafija – nesātību veicinoši faktori. Nesātība, kas iesākusies jau vecāku namā, vispirms vājina gremošanas orgānus, un drīz vien vienkāršie ēdieni vairs neapmierina ēstgribu. Iestājas neveselīgs stāvoklis, un rodas kāre pēc stiprākiem, kairinošākiem līdzekļiem. Tēja un kafija iedarbojas acumirklī. Šīs indes kairina nervu sistēmu, un dažos gadījumos uz neilgu laiku liekas, ka prāts ir saasināts, domas – dzīvākas. Tā kā šie kairinošie līdzekļi rada patīkamas sajūtas, tad daudzi domā, ka tie patiešām ir vajadzīgi; bet pēc tam vienmēr seko atslābums. Nervu sistēma tagadējām vajadzībām ir aizņēmusies spēkus no rezervēm, tāpēc visam šim īslaicīgajam mundrumam seko atbilstošs nogurums. Acumirklīgais atvieglojums, kas radies no tējas un kafijas, ir pierādījums tam, ka tas, kas likās esam spēks, bija tikai nervozs uzbudinājums, un tādēļ ir kaitīgs visam ķermenim.8
Tabaka – izsmalcināta inde. Smēķēšana ir ieradums, kas bieži vien vēl vairāk ietekmē nervu sistēmu nekā alkohols. [404] Tā savu upuri saista ciešākās saitēs nekā vīna glāze, šo ieradumu ir daudz grūtāk uzveikt. Miesa un prāts daudzos gadījumos ar tabaku ir vairāk saindēti nekā ar alkoholiskajiem dzērieniem, jo tā ir izsmalcinātāka inde.9
Tabaka bojā smadzenes un notrulina jūtīgumu, tā ka prāts nevar skaidri atšķirt garīgās lietas, sevišķi tās patiesības, kas tiecas izlabot šo pretīgo kārību. Tie, kas jebkādā veidā lieto tabaku, nav tīri Dieva priekšā. Ar šādu neķītru rīcību tiem nav iespējams pagodināt Dievu savā miesā un garā, kas pieder Viņam.10
Tabaka novājina smadzenes un paralizē to smalkākas uztveres spējas. To lietojot, rodas slāpes pēc stiprākiem dzērieniem, un ļoti daudzos gadījumos tas ir par cēloni dzeršanas ieradumiem.11
Kairinošu un narkotisku vielu ietekme. Kairinošu un narkotisku vielu ietekmē mazinās fiziskie spēki, un tas, kas ietekmē miesu, ietekmē arī prātu. Kairinātāji var uz laiku pamodināt enerģiju un radīt garīgu un fizisku rosību; bet, kad uzmundrinošais iespaids ir beidzies, gan prāts, gan miesa ir sliktākā stāvoklī nekā iepriekš. Alkohols un tabaka ir atnesuši cilvēcei briesmīgu lāstu, ne tikai vājinot miesu un sajaucot prātu, bet arī pazeminot morāli. Nobīdot pie malas saprātu, valdīt sāk dzīvnieciskās kaislības. Jo brīvāk lieto šīs indes, jo brutālāka kļūst cilvēka daba.12
Māciet bērniem pretīgumu pret kairinošiem līdzekļiem. Māciet savus bērnus sajust pretīgumu pret kairinošiem līdzekļiem. Cik daudzi nezinādami sekmē tieksmi uz tādām lietām!13
[405] Dievs aicina vecākus sargāt savus bērnus no izpatikšanas ēstkārei un sevišķi no kairinošu un narkotisku vielu lietošanas. Uz kristīgu vecāku galda nekad nevajadzētu būt ēdieniem, kas satur garšvielas un virces. Viņiem ir jāmācās pasargāt kuņģi no vardarbības.14
Jo mazāk šajā ātrajā laikmetā lieto uzbudinošu ēdienu, jo labāk. Sātība visās lietās un stingra ēstkāres aizliegšana ir vienīgais drošais ceļš.15
Uzsaukums vecākiem. Vecāki var pārnest uz saviem bērniem tieksmi izdabāt ēstkārei un kaislības, kas var apgrūtināt šo bērnu audzināšanas un pamācīšanas darbu, lai tie būtu stingri sātīgi un lai tiem būtu šķīsti un tikumīgi ieradumi. Ja kāre pēc neveselīgiem ēdieniem un pēc kairinošiem un narkotiskiem līdzekļiem ir saņem-ta mantojumā no vecākiem, kāda svinīga atbildība stāties pretī ļaunām tieksmēm, ko viņi ir iedevuši saviem bērniem, gulstas uz tēvu un māti! Cik nopietni un čakli vecākiem vajadzētu strādāt, lai ticībā un cerībā izpildītu savu pienākumu pret savām neveiksmīgajām atvasēm!16
Garša un ēstgriba ir jāaudzina. Vecākiem kā pirmo lietu vajadzētu izprast dzīvības un veselības likumus, lai, gatavojot ēdienu vai praktizējot citus ieradumus, viņi nepieļautu savā darbībā neko, kas viņu bērnos attīstītu nepareizas tieksmes. Cik rūpīgi mātei vajadzētu mācīties, kā uzklāt galdu ar visvienkāršākajiem, vis-veselīgākajiem ēdieniem, lai gremošanas orgānus nevājinātu, nervu spēki saglabātu līdzsvaru un pamācības, kuras tiem vajadzētu sniegt saviem bērniem, ar viņu priekšā esošo barību netiktu neitralizētas. Ēdiens vai nu vājina, vai stiprina gremošanas orgānus, [406] un tam ir liela loma, kontrolējot ar Dieva asinīm atpirkto bērnu fizisko un morālo veselību.17
Kāds svēts pienākums ir uzticēts mūsu māsām – rūpēties par savu bērnu fizisko un morālo stāju, lai nervu sistēma būtu līdzsvarota un dvēsele nebūtu apdraudēta!18
Mūsu māsas lielajā atpestīšanas darbā var darīt daudz, galdu klājot tikai ar veselīgiem un pilnvērtīgiem ēdieniem. Viņas var savu dārgo laiku izlietot, audzinot savu bērnu garšu un ēstgribu, veidojot sātības ieradumus visās lietās un veicinot pašaizliedzību un cilvēkmīlestību.19
Nevērīgi vecāki arī nes atbildību. Daudzi vecāki, lai izvairītos no uzdevuma pacietīgi audzināt bērnus pašaizliedzībā, atļauj tiem ēst un dzert, kad viņi grib. Gadiem ejot, ilgas apmierināt ēstkāri un citas tieksmes nemazinās, un šo nesātībā izaugušo jaunatni pārvalda impulsi. Tā ir kļuvusi par baudkāres vergu. Kad šie jau-nieši ieņem savu vietu sabiedrībā un sāk pastāvīgu dzīvi, viņiem trūkst spēka atturēties no kārdināšanām. Nepareizās audzināšanas un sevis izdabāšanas ļaunās sekas mēs redzam rīmās, tabakas vergos, dzērājos un žūpās. (..)
Kad mēs dzirdam kristīgu vīru un sievu bēdīgās vaimanas par nesātības briesmīgajām sekām, tūdaļ rodas jautājums: “Kas uzaudzināja šo jaunatni? Kas ir lolojis viņos nevaldāmās kārības? Kas nav izpildījis savu nopietno atbildību sagatavot viņu raksturus pilnvērtīgai zemes dzīvei un eņģeļu sabiedrībai nākotnē?”20
[407] Īstais darbs sākas mājās. šim darbam jāsākas jau mājās. Vislielākā pienākuma nasta gulstas uz tiem, kas ir atbildīgi par jauniešu audzināšanu un viņu raksturu veidošanu. Mātes darbs ir palīdzēt saviem bērniem izveidot pareizus ieradumus un nevainojamu gaumi, attīstīt [22] morālu izturību, patiesas tikumiskās vērtības. Māciet viņus neietekmēties no citiem, nepadoties nepareiziem iespaidiem, bet ietekmēt citus uz labu, pacelt un padarīt cildenākus tos, ar kuriem viņi satiekas. Māciet viņiem, ka savienībā ar Dievu tie saņems spēku stāvēt pretī visniknākajām kārdināšanām.21
Sātība nav lieta, ar ko jokot. Daudzi sātības jautājumus padara par joku priekšmetu. Viņi apgalvo, ka Kungs nekrāmējas ar tādiem sīkumiem kā mūsu ēšana un dzeršana. Bet, ja Kungs par šīm lietām nerūpētos, Viņš neatklātos Manuas sievai, sniedzot tai noteiktas pamācības un divas reizes piekodinot ievērot tās. Vai tie nav pietiekami pierādījumi tam, ka Viņam rūp šie jautājumi?22