[394] Nesātība izraisa lielāko daļu slimību. Nesātība ir pamatā lielākajai daļai slimību. Ik gadu tā iznīcina desmitiem tūkstošus. Mēs nerunājam par nesātību, ierobežojot to tikai ar alkoholisko dzērienu lietošanu, bet piešķiram tai plašāku nozīmi, ietverot jebkuru kaitīgu izdabāšanu ēstkārei vai citām kaislībām.1
Ar nesātību daži upurē pusi, citi – divas trešdaļas savu fizisko, garīgo un morālo spēku un kļūst par ienaidnieka rotaļlietām.2
Ir grēks lieki izdabāt. Lieka izdabāšana ēšanā, dzeršanā, gulēšanā vai skatīšanā ir grēks. Saskanīga, veselīga visu miesas un prāta spēku darbība sniedz laimi; un, jo pacilātāki un pilnīgāki ir spēki, jo šķīstāka un neaptumšotāka laime.3
Sātība ir reliģiskās dzīves princips. Sātību vajadzētu mācīt un praktizēt visās šīs dzīves lietās. Sātība ēšanā, dzeršanā, gulēšanā un apģērbā ir viens no reliģiskās dzīves principiem. Patiesība, iekļuvusi dvēseles svētnīcā, vadīs pareizi apieties ar ķermeni. Neko, kas ir saistīts ar cilvēka veselību, nedrīkst uzskatīt ar vienaldzību. Mūsu mūžīgā labklājība ir atkarīga no tā, kā mēs savā dzīvē lietojam laiku, spēkus un ietekmi.4
Mums šeit ir piešķirts tikai viens dzīves laiks; un ikvienam vajadzētu jautāt: “Kā es varu vislabāk izlietot savu dzīvi?”5
[395] Mūsu pirmais pienākums pret Dievu un pret līdzcilvēkiem ir attīstīt sevi. Katru spēju, ar kuru Radītājs mūs ir apveltījis, vajadzētu izkopt līdz augstākajai pilnības pakāpei, lai mēs sniegtu vislielāko labumu, kas atbilst mūsu spējām. Tāpēc labi izlietots ir tas laiks, kas ir veltīs labas fiziskās un garīgās veselības iegūšanai un saglabāšanai. Mēs nedrīkstam atļauties traucēt nevienas prāta vai miesas darbības attīstību, ne arī izkropļot to pārstrādājoties vai ļaunprātīgi izlietojot kādu dzīvā mehānisma daļu. Ja mēs to darām, tad mums ir jācieš sekas.6
Sātībai ir brīnišķīgs spēks. Sātībai un regularitātei visās lietās ir brīnišķīgs spēks. Tā darīs vairāk nekā apstākļi vai dabiskās spējas, lai nodrošinātu to rakstura piemīlību un gaišumu, kas padara līdzenu dzīves taku. Turklāt šādi iegūts pašsavaldīšanās spēks būs viena no visvērtīgākajām īpašībām, lai veiksmīgi cīnītos ar bargajiem dzīves pienākumiem un realitāti, kas sagaida ikvienu cilvēku.7
Līdzeklis domu attīrīšanai. Katru dienu cilvēkiem, kas ieņem atbildīgus posteņus, ir jāpieņem lēmumi ar tālejošām sekām. Bieži viņiem ir jādomā ātri, un to veiksmīgi var izdarīt tikai tas, kurš ievēro stingru sātību. Prāts stiprinās, pareizi apejoties ar fiziskajiem un garīgajiem spēkiem. Ja spriedze nav pārāk liela, tad katra jauna piepūle dod jaunu enerģiju.8
Sātīgi ieradumi nes bagātīgus augļus. Jaunā paaudze no visām pusēm ir apņemta ar kārdināšanām ēšanas jautājumā. Īpaši mūsu lielajās pilsētās katrs grēcīgs ieradums ir padarīts vienkāršs un vilinošs. [396] Tie, kuri, tāpat kā Daniēls, negrib sevi piesārņot, saņems savas sātīgās dzīves algu. Lielāks fiziskais spēks un pieaugošā izturība tiem nodrošina spēka krājumus, kur smelt vajadzīgā brīdī.
Pareizi fiziskie ieradumi veicina prāta attīstību. Gara dāvanas, fiziskie spēki un ilgs mūžs ir atkarīgi no negrozāmiem likumiem. Šajās lietās nav gadījuma rakstura. Dievs neiejauksies, lai pasargātu cilvēku no dabas likumu pārkāpšanas sekām.9
Lai jūsu veselība būtu pilnīga, esiet sātīgi visās lietās. Lai uzturētu veselību, ir nepieciešama sātība visās lietās. (..) Mūsu Debesu Tēvs sūtīja veselības reformas gaismu, lai mūs pasargātu no nepareizas ēstkāres ļaunajām sekām, lai tie, kas mīl skaidrību un svētumu, zinātu, kā ar apdomu ir lietojamas Dieva dotās dāvanas, un lai, sātīgi dzīvodami, tie tiktu svētīti patiesībā.10
Sātība iet pa priekšu svētošanai. Dieva ļaudīm ir jāmācās, kāda nozīme ir sātībai visās lietās (..) No viņu dzīvēm ir jāizmet sevis izdabāšana. Pirms tie var reāli saprast, kāda nozīme ir patiesai svētošanai un saskaņai ar Kristus gribu, tiem sadarbībā ar Dievu ir jāiegūst virsroka pār nepareiziem ieradumiem un rīcību.11
Nesātība mācībās. Nesātība mācībās ir dzēruma veids; un tie, kas to piekopj, līdzīgi dzērājam nomaldās no drošiem ceļiem, klūp un iekrīt tumsā. Kungs vēlas, lai katrs audzēknis patur prātā, ka mums vajadzētu skatīties tikai uz Dieva godību. Viņam nevajadzētu iztukšot un izšķiest savus fiziskos un [397] garīgos spēkus, cenšoties apgūt visas iespējamās zinātnes atziņas, bet gan saglabāt visu savu spēku svaigumu un enerģiju, lai iesaistītos darbā, ko Kungs viņam ir norādījis, palīdzot dvēselēm atrast taisnības ceļu.12
Sātība darbā. Mums savā darbā jāievēro sātība. Mūsu pienākums nav nolikt sevi tādā vietā, kur mums būs jāpārstrādājas. Daži var uz kādu laiku atrasties vietās, kur tas ir nepieciešams, bet tam vajadzētu būt izņēmumam, nevis normai. Mums ir jāievēro sātība visās lietās. Ja mēs godājam Kungu, veicot savu daļu, Viņš no savas puses saglabās mūsu veselību. Mums vajadzētu saprātīgi pārraudzīt visus savus orgānus. Ievērojot sātību ēšanā, dzeršanā, apģērbā, darbā un visās citās lietās, mēs varam savā labā darīt to, ko nevar izdarīt neviens ārsts.13
Kā likumam jābūt tam, ka dienas darbs neturpinās līdz vēlam vakaram (..) Man ir rādīts, ka tie, kas tā dara, bieži pazaudē daudz vairāk nekā iegūst, jo enerģija ir izsmelta un vēlā darba sekas ir nervozais uzbudinājums. Sākumā tie varbūt zaudējumu nemana, bet veselība tomēr tiek izpostīta.14
Tas, kurš ļoti pūlas padarīt kādu darbu noteiktā laikā un turpina strādāt arī tad, kad vajadzētu atpūsties, negūs nekāda labuma. Tas savu kapitālu ir aizņēmies. Tas patērē dzīvības spēkus, kas būs vajadzīgi nākotnē. Vēlāk, kad tik neapdomīgi patērētie spēki ir vajadzīgi, tad viņam to trūkst. Fiziskais spēks ir zudis, un arī gara spēka nav. Viņš jūt, ka cietis zaudējumu, bet nezina, kāpēc. Ir pienācis laiks, kad fiziskie spēki ir nepieciešami, bet tie ir izsmelti. Katram, kas pārkāpj veselības likumus, [398] vairāk vai mazāk tādēļ ir jācieš. Dievs mūsu miesu ir radījis tā, ka vajadzīgie spēki dažādos dzīves laikos mums netrūkst. Ja mēs, pastāvīgi pārpūloties, šos spēkus neapdomīgi izšķiežam, tad mums par to reiz būs jācieš.15
Sātība apģērbā. Apģērbam visādā ziņā vajadzētu būt veselīgam. Pāri par visām lietām Dievs vēlas, lai mēs būtu veseli – veseli gan miesā, gan garā. Mums kopā ar Viņu ir jāstrādā pie savas miesas un dvēseles veselības. Veselīgs apģērbs sekmē gan vienu, gan otru.
Apģērbam vajadzētu būt pievilcīgam un skaistam, rotātam ar dabisku vienkāršību. Kristus mūs brīdināja no dzīves lepnības, bet ne no tās pievilcības un dabiskā skaistuma.16
Sātība ēšanā. Īsta sātība māca mūs pilnīgi iztikt bez kaitīgā un saprātīgi lietot veselīgo. Tikai nedaudzi saprot, kā viņu ēšanas ieradumi ietekmē veselību, raksturu, derīgumu šajā pasaulē un mūžīgo likteni. Ēstgribai vienmēr vajadzētu būt morālo un intelekta spēku pārvaldībā. Miesai vajadzētu kalpot prātam, un nevis prātam atrasties miesas pakļautībā.17
Tie, kuri ēd un strādā nesātīgi un nesaprātīgi, arī runā un rīkojas nesaprātīgi. Lai būtu nesātīgs, nav obligāti jālieto alkoholiskie dzērieni. Nesātīgas ēšanas grēks – ēdot pārāk bieži, par daudz un treknu, neveselīgu barību – sagrauj gremošanas orgānu veselīgo darbību, iespaido smadzenes un sagroza spriedumu, kavējot racionālu, nosvērtu, veselīgu domāšanu un darbību.18
[399] Īpašas rūpes, lai nepārēstos. Deviņos gadījumos no desmit ir lielākas briesmas apēst par daudz nevis par maz. (..) Ir daudz slimo, kas necieš no saslimšanas. Viņu slimības cēlonis ir padošanās ēstkārei. Viņi domā, ka veselīgu ēdienu var ēst tik, cik patīk. Tā ir liela kļūda. Personām, kuru spēki ir vājināti, vajadzētu ēst mēreni un pat ierobežot barības daudzumu. Tad organisms spēs viegli un labi paveikt savu darbu, izbēgot no daudzām ciešanām.19
Neatraidiet Dievu ar nevienu nesātīgu rīcību. Mēs esam dārgi atpirkti; tāpēc mums ir jāpagodina Dievs savā miesā un savā garā, kas pieder Viņam. Mēs nedrīkstam Viņu noliegt pat ar vienu nesātīgu rīcību, jo vienpiedzimušais Dieva Dēls mūs ir nopircis par bezgalīgu maksu, pat upurējot savu dzīvību. Viņš nemira par mums, lai mēs kļūtu par ļaunu ieradumu vergiem, bet lai mēs varētu kļūt Dieva dēli un meitas, kas kalpo Viņam ar ikvienu savas būtnes spēju.20
Tie, kuri pastāvīgi apzināsies, ka viņi stāv šādās attiecībās ar Dievu, neļaus kuņģī nokļūt barībai, kas izpatīk ēstkārei, bet bojā gremošanas orgānus. Tie nesamaitās Dieva īpašumu, kalpojot nepareiziem ieradumiem ēšanā, dzeršanā un apģērbā. Viņi ļoti rūpēsies par dzīvo mehānismu, saprotot, ka tas ir jādara, lai strādātu kopā ar Dievu. Viņš vēlas, lai tie būtu veselīgi, laimīgi un derīgi. Bet, lai tādi būtu, viņiem sava griba ir jānoliek Viņa gribas pusē.21
Ienesiet sātību visos mājas dzīves sīkumos. Mēs uzstājam, lai sātības principus iedzīvina [400] visos mājas dzīves sīkumos; lai vecāku paraugs būtu sātības mācību stunda; lai bērniem mācītu pašaizliedzību un pašsavaldīšanos jau no zīdaiņa vecuma.22
Ģimenes lokā un draudzē mums vajadzētu kristīgo sātību pacelt uz
paaugstinājuma. Tai vajadzētu būt dzīvam, darbīgam elementam, kas
pārveido ieradumus, tieksmes un raksturus.23
_______________
1Pacific Health Journal, 1890. g. aprīlis
2Vēstis jaunatnei, 236. lpp.
3Veselīga uztura pamati, 44. lpp.
4Liecības draudzei, 6. sēj., 375. lpp.
5Pacific Health Journal, 1890. g. aprīlis
6The Signs of the Times, 1890. g. 17. novembris
7Audzināšana, 206. lpp.
8Dziednieciskā kalpošana, 309. lpp.
9Kristīgā sātība un Bībeles higiēna, 28. lpp.
10Turpat, 52. lpp.
11Medicīniskā kalpošana, 275. lpp.
12Padomi vecākiem, skolotājiem un skolēniem, 405., 406. lpp.
13Atturība, 139. lpp.
14Padomi par veselīgu dzīvesveidu, 99. lpp.
15Kristīgās audzināšanas pamati, 153., 154. lpp.
16Dziednieciskā kalpošana, 288., 289. lpp.
17Atturība, 138. lpp.
18Kristīgā sātība un Bībeles higiēna, 155. lpp.
19Manuskripts 1, 1876. g.
20Vēstule 166, 1903. g.
21Atturība, 214. lpp.
22Review and Herald, 1884. g. 23. septembris
23Atturība, 165. lpp.