[360] Cilvēka organisma brīnumi. Mēs esam Dieva meistardarbs, un Viņa Vārds paziņo, ka mēs esam “brīnišķi radīti”. (Ps. 139:14) Viņš šo dzīvo mājokli ir sagatavojis prātam; tas ir “savādi darīts” (Ps. 139:15, angļu tulk.), templis, kuru Dievs pats ir sagatavojis kā sava Svētā Gara mājokli. Prāts kontrolē visu cilvēku. Tas ir jebkuras mūsu rīcības – gan labas, gan sliktas – avots. Prāts ir tas, kas kalpo Dievam un savieno mūs ar Debesu būtnēm. Tomēr daudzi aizvada savu dzīvi, neiepazīstot šķirstiņu – cilvēka miesu, kas satur šo bagātību.
Visi fiziskie orgāni ir prāta kalpi, un nervi ir vēstneši, kas paziņo tā pavēles katrai ķermeņa daļai, vadot dzīvā mehānisma darbību.1
Pētot cilvēka organismu, vajadzētu pievērst uzmanību, cik brīnišķīgi visi orgāni ir pieskaņoti mērķim, cik saskanīgi tie darbojas un cik atkarīgi tie ir cits no cita. Kad skolēna interese šādā veidā ir pamodināta un viņš ierauga fiziskās kultūras svarīgumu, skolotājs var darīt daudz vairāk, lai nodrošinātu piemērotu attīstību un pa-reizus ieradumus.2
Veselība ir jāsargā. Tā kā prāts un dvēsele tiek izteikti caur miesu, gan psihiskā, gan garīgā enerģija lielā mērā ir atkarīga no fiziskā stipruma un rosmes. [361] Viss, kas sekmē fizisko veselību, veicina spēcīga prāta un līdzsvarota rakstura attīstību. Bez veselības neviens nevar tik skaidri izprast vai tik pilnīgi izpildīt pienākumu pret sevi, pret saviem līdzcilvēkiem vai pret savu Radītāju. Tāpēc veselība ir jāsargā tikpat uzticīgi kā raksturs. Fizioloģijas un higiēnas zināšanām vajadzētu būt jebkuras izglītošanas pamatam.3
Daudzi negrib pētīt veselības likumus. Daudzi ir par kūtriem, lai iegūtu sev zināšanas par dzīvības likumiem un par vienkāršiem līdzekļiem, lai atgūtu veselību. Viņu attieksme pret dzīvi ir nepareiza. Ja slimība ir dabas likumu pārkāpuma sekas, tie nemēģina izlabot savas kļūdas, bet lūdz svētības no Dieva.4
Mums vajadzētu sevi izglītot ne tikai tāpēc, lai mēs paši varētu dzīvot pēc dabas likumiem, bet arī lai citiem varētu mācīt šo labāko ceļu. Daudzi, pat tie, kas apliecina ticību šī laika sevišķajai patiesībai, veselības un sātības jautājumos ir pilnīgi nejēgas. Viņi ir jāmāca, dodot tiem pavēli pēc pavēles, priekšrakstu pēc priekš-raksta. Šie jautājumi viņu priekšā jāparāda ļoti aktuāli. Tiem nedrīkst paiet garām kā mazsvarīgiem, jo gandrīz katrai ģimenei šajā ziņā jāpamostas. Sirdsapziņa jāmodina pienākumam izkopt patiesas reformas principus.5
Higiēnas principiem, kas saistīti ar uzturu, kustībām, rūpēm par bērniem, slimo kopšanu un daudziem līdzīgiem jautājumiem, vajadzētu veltīt daudz lielāku vērību, nekā tas parasti notiek.6
Izpētiet profilaktiskos līdzekļus. Pārāk maz pārdomu velta iemesliem, kas ir par pamatu mirstībai, [362] slimībām un deģenerācijai, kas pastāv pat viscivilizētākajās un veselībai vislabvēlīgākajās zemēs. Cilvēce ir sabojāta. (..) Lielāko daļu ļaunumu, kas nes bēdas un postu, var novērst, un spēja tos uzveikt lielā mērā ir atkarīga no vecākiem.7
Māciet bērniem domāt no cēloņa līdz sekām. Māciet saviem bērniem domāt no cēloņa līdz sekām. Parādiet tiem, ka, pārkāpjot savas būtnes likumus, viņiem ir jāmaksā sods ciešanās. Ja jūs nevarat ieraudzīt sekmes tik ātri, cik vēlētos, nekrītiet mazdūšībā, bet pacietīgi pamāciet tos un strādājiet, kamēr esat sasnieguši uzvaru.8
Tie, kas pēta un praktizē pareiza dzīvesveida principus, gan fiziski, gan garīgi tiks bagātīgi svētīti. Veselības filozofijas izpratne ir aizsargs pret daudziem ļaunumiem, kas pastāvīgi pieaug.9
Lai pamācības ir progresējošas. Bērniem vajadzētu jau agri sākt vienkārši un viegli uztverami mācīt fizioloģijas un higiēnas pamatus. Darbu vajadzētu sākt mātei mājās, un to vajadzētu uzticīgi turpināt tālāk skolā. Bērniem kļūstot vecākiem, vajadzētu turpināt pamācības šajā jomā, kamēr tie spēj rūpēties par “māju”, kurā tie dzīvo. Viņiem vajadzētu saprast, cik svarīgi ir sargāt sevi no slimībām, saglabājot katra orgāna spēkus, kā arī mācīt, kā rīkoties nelaimes un vienkāršu slimību gadījumā.10
Faktu zināšanas nav pietiekamas. Fizioloģijas studentam vajadzētu mācīt, ka viņa studiju mērķis ir ne tikai iegūt faktu un principu zināšanas. [363] Tas vien dos maz labuma. Viņš var saprast ventilēšanas svarīgumu, viņa istaba var būt apgādāta ar svaigu gaisu; bet, ja viņš savas plaušas nepiepildīs pareizi, tad cietīs nepilnīgas elpošanas sekas. Tāpat var saprast tīrības nepieciešamību un var sagādāt visus vajadzīgos līdzekļus; bet, ja tos nelietos, tad tie nesniegs nekāda labuma. Mācot šos principus, ir ļoti nepieciešams, lai skolēns saprastu to svarīgumu, – tā, lai viņš tos apzinīgi pildītu savā dzīvē.11
Ir nepieciešams zināt dabas likumus. Ir tādi jautājumi, kurus parasti neiekļauj fizioloģijas mācības programmā, bet kurus ir nepieciešams pārdomāt, – jautājumi, kuriem ir daudz lielāka vērtība studenta dzīvē nekā daudziem terminiem, kurus parasti māca ar šo nosaukumu. Kā veselības izglītības pamatprincipu jauniešiem vajadzētu mācīt, ka dabas likumi ir Dieva likumi – tikpat patiesi dievišķi kā Dekaloga priekšraksti. Likumus, kas pārvalda mūsu fizisko organismu, Dievs ir ierakstījis katrā nervā, katrā muskulī un ķermeņa šķiedrā. Katra bezrūpīga un labprātīga šo likumu pārkāpšana ir grēks pret mūsu Radītāju. Tāpēc cik svarīgi ir sniegt pamatīgas šo likumu zināšanas!12
Regularitāte ēšanā un gulēšanā. Nevajadzētu atstāt novārtā regulāru ēšanas un gulēšanas laiku svarīgumu. Tā kā ķermeņa veidošanās darbs notiek atpūtas stundās, sevišķi jaunībā ir svarīgi, lai miegs būtu regulārs un pilnvērtīgs.13
Pienākot miega stundām, nevajadzētu būt nekādiem nejaušiem darbiem. Skolēniem nevajadzētu izveidot ieradumu strādāt līdz vēlai naktij un dienas stundās gulēt. [364] Ja viņi ir pieraduši tā darīt mājās, vajadzētu izlabot šo ieradumu, ejot gulēt piemērotā laikā. Tad viņi no rīta pamodīsies, atjaunoti dienas pienākumiem.14
Pieprasiet pareizus veselības ieradumus. Ir jāpieprasa pareizi ēšanas, dzeršanas un ģērbšanās ieradumi. Nepareizi ieradumi padara jauniešus neuzņēmīgākus pret Bībeles pamācībām. Bērni ir jāsargā no izdabāšanas ēstkārei un sevišķi no kairinošām un narkotiskām vielām. Kristīgu vecāku galdam nevajadzētu būt apkrautam ar ēdienu, kas satur garšvielas un virces.15
Mums nav jāizdabā nevienam ieradumam, kas vājinātu fizisko vai garīgo veselību vai kas jebkādā veidā nepareizi izlietotu mūsu spēkus. Mums ir jādara viss, kas ir mūsu spēkos, lai saglabātu savu veselību, lai mums būtu rakstura piemīlība, skaidrs prāts, lai mēs varētu atšķirt svēto no parastā un pagodinātu Dievu savā miesā un garā, kas pieder Viņam.16
Pareizas stājas svarīgums. Viena no pirmajām lietām, pēc kā mums vajadzētu tiekties, ir pareiza stāja gan sēžot, gan stāvot. Dievs ir radījis cilvēku taisnu, un Viņš vēlas, lai tas būtu ne tikai fiziski, bet arī garīgi un morāli vesels, lai tam būtu grācija, cienīgums un savaldība, drosme un pašpaļāvība, ko tik lielā mērā veicina taisna stā-ja. Lai skolotājs sniedz pamācības šajos jautājumos gan ar vārdiem, gan ar paraugu. Rādiet, kāda ir pareiza stāja, un pieprasiet, lai to saglabā.17
Elpošana un runas kultūra. Nākamais svarīgākais pēc pareizas stājas ir elpošana un runas kultūra. Tas, kurš sēž un stāv taisni, ļoti iespējams, arī elpo pareizāk nekā citi. [365] Skolotājam vajadzētu likt skolēniem saprast, cik svarīgi ir elpot dziļi. Parādiet, kā elpošanas orgānu veselīga darbība, palīdzot asins cirkulācijai, spēcina visu sistēmu, ierosina apetīti, veicina gremošanu un rada veselīgu, saldu miegu, tā ne tikai atspirdzinot miesu, bet klusinot un nomierinot prātu. Atklājuši dziļas elpošanas svarīgumu, pieprasiet to ieviest dzīvē. Parādiet vingrinājumus, kas to veicina, un tad vērojiet, lai pareiza elpošana kļūtu par ieradumu. (..)
Balss trenēšanai ir svarīga loma fiziskajā attīstībā, jo tā paplašina un stiprina plaušas un tādējādi atvaira slimības. Lai lasot un runājot nodrošinātu pareizu skaņu veidošanu, pievērsiet uzmanību tam, lai elpošanā pilnībā piedalītos vēdera muskuļi un lai elpošanas orgāni būtu brīvi. Lai sasprindzināti ir drīzāk vēdera, nevis rīkles muskuļi. Tā var novērst nopietnas rīkles un plaušu slimības, kā arī to vājumu. Ir rūpīgi jāseko līdzi, lai nodrošinātu skaidru skaņu artikulāciju, plūstošu, mierīgu toni un ne pārāk ātru runu. Tas ne tikai sekmēs veselību, bet arī padarīs skolēnu darbu patīkamu un kvalitatīvu.18
Trīs būtiskas sastāvdaļas ģimenes laimei. Studējot higiēnu, nopietns skolotājs izmantos katru izdevību, lai parādītu, cik nepieciešama ir pilnīga tīrība gan personīgajos ieradumos, gan visā apkārtējā vidē. Vajadzētu uzsvērt ikdienas peldes vērtību veselības veicināšanā un prāta darbības rosināšanā. Vajadzētu pievērst uzmanību arī saules gaismai un vēdināšanai, [366] higiēnai guļamistabā un virtuvē. Māciet skolēniem, ka veselīga guļamistaba, pilnīgi tīra virtuve un gaumīgi, ar pilnvērtīgiem ēdieniem klāts galds drīzāk nodrošinās ģimenes laimi un katra saprātīga apmeklētāja cieņu nekā daudz dārgu mēbeļu viesistabā. “Dzīvība ir labāka nekā barība un miesa labāka nekā apģērbs.” Lūk. 12:23 Tā ir mācība, kas tagad ir tikpat nepieciešama kā tad, kad pirms astoņpadsmit gadsimtiem to deva dievišķais skolotājs.19
Centieties izprast dabas zāles. Tīrs gaiss, saules gaisma, atturība, atpūta, kustības, pareizs uzturs, ūdens un uzticība dievišķajam spēkam – tās ir patiesās zāles. Katram vajadzētu zināt dabas dziedniecības līdzekļus un kā tos lietot. Ir svarīgi gan saprast principus, kas ietverti slimo aprūpē, gan arī būt praktiski sagatavotam tos lietot dzīvē.
Dabas dziedniecības līdzekļu lietošana prasa lielu uzmanību un pūles, ko daudzi nav gatavi labprātīgi veltīt. Dabas dziedināšana un atjaunošana ir pakāpenisks process, un nepacietīgajiem tas šķiet lēns. Atsakoties no kaitīgiem ieradumiem, nākas kaut ko upurēt. Bet galu galā pierādīsies, ka daba, ja tai neliek šķēršļus, dara savu darbu gudri un labi. Tie, kas ir neatlaidīgi, paklausot dabas likumiem, iegūst atalgojumu – veselu miesu un prātu.20
Visaptverošs kodekss. Jautājumā par to, ko mēs paši varam darīt, ir kāds punkts, kas pieprasa rūpīgas, dziļdomīgas pārdomas. Man ir jāiepazīst sevi. Man pastāvīgi ir jāmācās, kā rūpēties par šo celtni, Dieva doto miesu, [367] lai es to varētu saglabāt vislabākajā veselības stāvoklī. Man ir jāēd tas, kas man fiziski dos vislabāko, un man ir īpaši jārūpējas, lai mans apģērbs būtu tāds, kas veicina veselīgu asins riņķošanu. Es nedrīkstu atņemt sev kustības un svaigu gaisu. Man ir jāsaņem visa saules gaisma, ko es varu iegūt. Man ir vajadzīga gudrība, lai es būtu uzticīgs savas miesas sargs.