[355] Katram bērnam vajadzētu apgūt kādu amatu. Vecāku bezrūpība, nenodrošinot nodarbošanos bērniem, kurus viņi ir laiduši pasaulē un līdz ar to uzņēmušies par tiem atbildību, ir devusi neizsakāmu ļaunumu, sabojājot daudzu jauniešu dzīves un lielā mērā izkropļojot viņu derīgumu. Ir liela kļūda ļaut bērniem izaugt, ne-iemācot tiem nekādu amatu.1
Jēzus no mākoņu staba caur Mozu deva ebrejiem norādījumus, ka viņiem ir jāmāca saviem bērniem strādāt, apgūt amatus un ka nevienam nevajadzētu palikt bez darba.2
Jums vajadzētu palīdzēt saviem bērniem iegūt zināšanas, lai viņi, ja tas ir nepieciešams, varētu izdzīvot no sava darba. Jums vajadzētu mācīt tiem būt noteiktiem, sekojot pienākuma aicinājumam.3
Māciet lietot darbarīkus. Kad bērni ir sasnieguši piemērotu vecumu, viņiem vajadzētu sagādāt darbarīkus. Ja viņu darbu padarīs interesantu, viņi būs apdāvināti skolēni instrumentu lietošanā. Ja tēvs ir namdaris, viņam vajadzētu mācīt saviem dēliem būvēt mājas, saistot savus norādījumus ar Bībeles mācībām, ar Svēto Rakstu vārdiem, kur Kungs salīdzina cilvēku ar Dieva namu.4
Māciet saviem dēliem lauksaimniecību. Tēviem vajadzētu mācīt saviem dēliem to, ko viņi paši dara. Lauksaimniekam nevajadzētu domāt, ka lauksaimniecība nav nodarbošanās, kas būtu pietiekami cēla viņa dēlam. Lauksaimniecību vajadzētu pilnveidot ar zinātniskām atziņām.
[356] Uzskata, ka lauksaimniecība nav ienesīga. Ļaudis runā, ka augsne nesamaksā par darbu, ko viņi tai ir veltījuši, un vaimanā par to cilvēku likteni, kas apstrādā zemi. (..) Bet, ja personas ar atbilstošām spējām uzņemas nodarboties šajā virzienā, izpēta augsni un mācās, kā stādīt, kopt un ievākt ražu, tad rezultāti būtu daudz uzmundrinošāki. Daudzi saka: “Mēs esam izmēģinājuši nodarboties ar lauksaimniecību un zinām, kādi ir rezultāti.” Un tomēr tiem ir jāzina, kā kopt zemi un savā darbā ieviest zinātni. Viņu arkliem vajadzētu art dziļākas, plašākas vagas, un viņiem ir jāmācās, ka, apstrādājot zemi, viņiem pēc savas dabas nav jākļūst rupjiem un vulgāriem. Lai viņi mācās iesēt sēklu savā laikā, vērot, kā tā aug, un sekot Dieva radītajam plānam.5
Skološana ar izcilu vērtību. Nevienam citam amatam nav tādas vērtības kā lauksaimniecībai. Vajadzētu pielikt lielākas pūles, lai radītu interesi par to. Lai skolotājs pievērš skolēnu uzmanību tam, ko Bībele saka par lauksaimniecību, ka cilvēkam pēc Dieva plāna vajadzēja apstrādāt zemi, ka pirmajam cilvēkam, visas zemes pārvaldniekam, deva dārzu, ko kopt, un ka daudzi šīs pasaules dižākie vīri, patiesā aristokrātija, ir bijuši zemkopji. Parādiet šādas dzīves priekšrocības! (..)
Tie, kuri pelna sev iztiku, apstrādājot zemi, izbēg daudzām kārdināšanām un bauda neskaitāmas priekšrocības un svētības, kuras ir liegtas tiem, kas strādā lielās pilsētās. Mūsdienu lielo trestu un biznesa konkurences laikā ir maz tādu, kas bauda tik patiesu neatkarību un saņem tik godīgu atlīdzību par savām pūlēm kā zemkopis.6
[357] Svaigiem augļiem un dārzeņiem ir īpaša vērtība. Ģimenēm un saimniecībām vajadzētu mācīties vairāk, kā kopt un uzlabot zemi. Ja ļaudis tikai zinātu, kāda vērtība ir produktiem, kurus savā laikā izaudzē zeme, viņi pieliktu lielākas pūles, lai to koptu. Visiem vajadzētu iepazīt svaigu, tikko no dārza nākušu augļu un dārzeņu īpašo vērtību.7
Skolām vajadzētu mācīt lietderīgus amatus. Roku darbs ir pelnījis daudz lielāku uzmanību, nekā tas ir saņēmis. Skolām vajadzētu būt tā veidotām, lai kopā ar augstāko prāta un morālo kultūru nodrošinātu iespējami vislabākās spējas fiziskajā attīstībā un arodizglītībā. Vajadzētu mācīt lauksaimniecību, ražošanu, kas ietver pēc iespējas vairāk vislietderīgāko amatu, arī mājsaimniecības ekonomiku, veselīgu ēdienu pagatavošanu, šūšanu, higiēnisku apģērbu darināšanu, slimo kopšanu un citas līdzīgas nozares. Vajadzētu ierīkot dārzus, darbnīcas un aprūpes istabas, un darbu visās jomās vajadzētu vadīt prasmīgiem skolotājiem.
Darbam vajadzētu būt ar noteiktu mērķi, un tam vajadzētu būt pilnīgam. Lai gan ikvienam ir jāapgūst dažādi amati, ir pilnīgi nepieciešams, lai viņš prastu vismaz vienu. Katram jaunietim, atstājot skolu, vajadzētu mācēt kādu amatu vai nodarbošanos, ar kuru vajadzības gadījumā viņš varētu nopelnīt sev iztikas līdzekļus.8
Izglītība ar divkāršu vērtību. Ar skolu vajadzētu būt saistītām iestādēm, kas nodarbojas ar dažādām darba nozarēm, lai studentiem pēc mācībām skolā būtu darbs un vajadzīgā prakse (..) [358] Tad skolēns apgūs ne tikai grāmatu zināšanas, bet arī praktiskas iemaņas savā darbā.9
Praktiskās zināšanas ir vērtīgākas nekā zinātniskās. Ir nepieciešami pieredzējuši skolotāji, lai jaunām meitenēm mācītu pavārmākslu. Viņas vajadzētu mācīt arī piegriezt, darināt un labot apģērbu, lai tādējādi iegūtu izglītību dzīves praktiskajos pienākumos.
Jauniem zēniem vajadzētu ierīkot darbnīcas, kur viņi varētu mācīties dažādus amatus, kas nodarbinātu gan muskuļus, gan arī prāta spēkus. Ja jauniešiem būtu iespējams iegūt tikai vienu izglītību, kas tad būtu svarīgāks: zinātniskā izglītība ar visu tās nelabvēlīgo ietekmi uz veselību un dzīvību vai praktisku darbu prasme? Mēs noteikti atbildam, ka pēdējais. Ja kaut kas ir jāatstāj novārtā, tad lai tās ir grāmatu zinības.10
Ir cilvēki, kas paši ir saņēmuši nepareizu audzināšanu un kuriem ir nepareizi uzskati par bērnu audzināšanu. Jaunajai paaudzei ir vajadzīga vislabākā izglītība, un jums ir jāapvieno fiziskais darbs ar garīgo. Šiem abiem vajadzētu iet roku rokā.11
Jēzus bija darba mīlestības paraugs. Lai strādātu Dievam kā mehāniķis, tirgotājs, jurists vai lauksaimnieks, īstenojot dzīvē kristietības priekšrakstus dzīves ikdienišķajos darījumos, ir nepieciešams daudz vairāk žēlastības un stingras rakstura disciplīnas, nekā strādājot par atzītu misionāru neapgūtos laukos, kur cilvēka stāvokli pilnībā saprot, novēršot daļu tā grūtību. Lai ieviestu reliģiju darbnīcā un birojā, [359] svētojot ikdienas dzīves detaļas un saskaņojot visus pasaulīgos darījumus ar Bībeles kristieša standartu, ir nepieciešami stipri garīgie nervi un muskuļi.
Jēzus trīsdesmit vientulības gados Nācaretē nedēļu pēc nedēļas, gadu no gada strādāja, atpūtās, ēda un gulēja tāpat kā viņa pazemīgie laikabiedri. Viņš nepievērsa uzmanību sev kā ievērojamai personībai; tomēr Viņš bija pasaules Glābējs, eņģeļu pielūgsmes objekts, visu laiku darot sava Tēva darbu, izdzīvojot dzīvē mācību, kuru cilvēcei vajadzētu atdarināt līdz pat laika galam.
Šo svarīgo mācību – veikt ar mīlestību nepieciešamos, lai arī
pazemīgos dzīves pienākumus, – ir jāmācās lielākajai Kristus sekotāju
daļai. Ja arī nav nevienas cilvēka acs, kas kritizētu, nevienas balss,
kas slavētu vai nopeltu, mums savu darbu vajadzētu veikt tā, it kā
Mūžīgais pats personīgi to pārbaudītu. Sīkajos darījumos mums vajadzētu
būt tikpat uzticīgiem kā lielākos dzīves pasākumos.12
_______________
1Manuskripts 121, 1901. g.
2Manuskripts 24b, 1894. g.
3The Signs of the Times, 1875. g. 19. augusts
4Manuskripts 45, 1912. g.
5The Signs of the Times, 1896. g. 13. augusts
6Audzināšana, 219. lpp.
7Veselīga uztura pamati, 312. lpp.
8Audzināšana, 218. lpp.
9Padomi vecākiem, skolotājiem un skolēniem, 83., 84. lpp.
10Liecības draudzei, 3. sēj., 156. lpp.
11Manuskripts 19, 1887. g.
12The Health Reformer, 1876. g. oktobris