Spriest par to, vai koledžas disciplīna ir saprātīga vai ne, nav atstāts bērnu ziņā. [335] Ja vecāki pietiekami uzticas skolotājiem un skolā pieņemtajai audzināšanas sistēmai, lai sūtītu tajā savus bērnus, tad lai viņi parāda labu attieksmi un morālu stāju un atbalsta skolotāju, pieprasot disciplīnu. (..)
Gudri vecāki izjutīs ļoti lielu pateicību, ka ir skolas, kur valda neiecietība pret jebkura veida nelikumību, kur bērniem māca pa-klausīt, nevis viņiem izdabā, un kur bērni saņem labus iespaidus.
Ir daži vecāki, kuri ir izlēmuši sūtīt savus samaitātos bērnus uz skolu, tāpēc ka mājās tie nav labojami. Vai šie vecāki atbalstīs skolotājus, kas strādā pie disciplīnas, vai arī būs gatavi uzklausīt visus bērnu melus?13
Viņiem vajadzētu atbalstīt skolas disciplīnu. Daži vecāki, kuri ir aizsūtījuši savus bērnus uz N., ir teikuši viņiem: ja no viņiem prasa kaut ko nesaprātīgu, lai tie nepakļaujas, vienalga, kurš to prasa. Kas tā bērniem ir par ļaunu mācību! Kā viņi bez pieredzes var spriest par to, kas ir saprātīgs un kas – nesaprātīgs?
Viņi var vēlēties naktī būt prom, neviens nezina kur, un, ja skolotāji vai aizbildņi prasa pārskatu, tie to nosauc par neprātu un viņu tiesību aizskaršanu. Neviens nedrīkst ierobežot viņu neatkarību. Kāds spēks un kāda autoritāte var valdīt pār šiem jauniešiem, ja viņi jebkuru disciplīnu uzskata par nesaprātīgu viņu brīvības ierobežojumu?
Daudzos gadījumos šie jaunieši ir palikuši skolā neilgu laiku un ar nepabeigtu izglītību atgriezušies mājās, kur viņi var brīvi sekot savas neaudzinātās, nedisciplinētās gribas pavadā, ko tie nevarēja darīt skolā. [336] Izdabāšanas mācība, kuru tiem ir sniegusi nesaprātīga māte un tēvs, ir izdarījusi savu darbu gan šajā dzīvē, gan uz visu mūžību, un viņiem būs jāatbild par šo dvēseļu zaudējumu.14
Audzināšana ārpus koledžas programmas. Pamatīgumam izglītības jautājumos bērniem un jauniešiem vajadzētu kļūt par ieradumu. Koledžas programma neietver visu izglītību, kura tiem ir jāsaņem. Viņi nepārtraukti var mācīties mācības no lietām, kuras tie redz un dzird. Viņi var pētīt cēloņus un sekas, apkārtējo vidi un iegūt mācības no dzīves apstākļiem. Viņi var katru dienu mācīties kaut ko, no kā ir jāizvairās, un kaut ko tādu, ko vajag izkopt, kas viņus pacels un darīs cēlākus, piešķirot raksturam stingrību un nostiprinot principus, kas ir cēlas vīrišķības un sievišķības fundaments.
Ja bērni uzsāk mācības, nedomājot par mērķi, ja viņus apmierina
mācības bez sevišķām pūlēm no viņu pašu puses, tad viņi nesasniegs Dieva
nolikto standartu.15
_______________
1Dziednieciskā kalpošana, 403. lpp.
2Manuskripts 30, 1904. g.
3Liecības draudzei, 4. sēj., 419., 420. lpp.
4Kristīgās audzināšanas pamati, 489. lpp.
5Turpat, 313. lpp.
6Liecības draudzei, 5. sēj., 506. lpp.
7Vēstule 60, 1910. g.
8Review and Herald, 1913. g. 13. februāris
9Liecības draudzei, 3. sēj., 26. lpp.
10Padomi vecākiem, skolotājiem un skolēniem, 84., 85. lpp.
11Turpat, 91., 92. lpp.
12Liecības draudzei, 5. sēj., 89. lpp.
13Manuskripts 119, 1899. g.
14Manuskripts 119, 1899. g.
15The Youth’s Instructor, 1886. g. 21. aprīlis