[328] Daudzi pazaudē ceļu pasaulīgās mācību iestādēs. Šausmīgajam faktam, ka tik daudzās skolās un koledžās, uz kurām sūta jauniešus, lai tos izglītotu un disciplinētu, valda iespaidi, kas deformē raksturu, novērš prātu no patiesajiem dzīves mērķiem un degradē morāli, vajadzētu likt drebēt vecāku sirdīm. Saskarsme ar neticīgiem, izpriecas mīlošiem un samaitātiem jauniešiem daudziem, daudziem atņem vienkāršību un šķīstumu, ticību Dievam un pašuzupurēšanās garu, ko kristīgi tēvi un mātes ar rūpīgām pamācībām un nopietnu lūgšanu ir lolojuši un sargājuši.
Daudzi, kas iestājas skolā, lai sagatavotos kādai nesavtīgas kalpošanas nozarei, nogrimst laicīgās studijās. Pamostas godkāre, lai izpelnītos apbalvojumu zināšanās un iegūtu stāvokli un godu pasaulē. Nolūks, kāpēc viņi iestājas skolā, ir pazudis no redzesloka, un dzīve tiek nodota savtīgām un pasaulīgām nodarbībām. Bieži vien izveidojas ieradumi, kas sagrauj dzīvi gan šajā pasaulē, gan nākamajā.1
Tiek izdzēsti mājas reliģiskie iespaidi. Jūs lūdzat: “Neieved mūs kārdināšanā.” Tad nepiekrītiet saviem bērniem, ka viņi dodas uz tādām vietām, kur tie saskarsies ar nevajadzīgām kārdināšanām. Nesūtiet viņus prom uz skolām, kur viņi saskarsies ar tādiem iespaidiem, kas būs kā sirds laukā iesētas nezāles.
Mājas skolā dzīves agrīnajos gados māciet un disciplinējiet savus bērnus dievbijībā. [329] Un tad esiet uzmanīgi, lai tie nenonāktu tādā vietā, kur izzustu iegūtie reliģiskie iespaidi un Dieva mīlestību izdzītu no sirds. Lai lielas algas vai acīmredzami labas izglītības priekšrocības nepamudina jūs sūtīt bērnus prom no jūsu ietekmes uz vietām, kur viņi būs pakļauti lielām kārdināšanām. “Jo ko tas cilvēkam palīdz, ka viņš iemanto visu pasauli un zaudē savu dvēseli? Jeb ko cilvēks var dot par savas dvēseles atpirkšanu?” Marka 8:36,372
Mūsu koledžas ir Dieva paredzētas. Kad Dieva eņģelis man rādīja, ka vajadzētu nodibināt iestādi jauniešu audzināšanai, es redzēju, ka tas ir viens no labākajiem Dieva paredzētajiem līdzekļiem dvēseļu glābšanai. Ja mūsu koledžu iespaids ir tāds, kādam tam vajadzētu būt, jauniešiem, kas tur mācīsies, būs dota iespēja ierau-dzīt Dievu un slavēt Viņu visos Viņa darbos; un, attīstot Dieva dotās spējas, tie gatavosies kalpot Viņam vēl efektīvāk.3
Jauniešus ir jāpamudina apmeklēt mūsu skolas, kurām vajadzētu kļūt arvien līdzīgākām praviešu skolām. Mūsu skolas ir dibinājis Kungs.
Skolas ģimenes pieredzes priekšrocības. Bērni, kuri iegūst izglītību mūsu skolās, attīstīsies daudz stabilāk, ja tos atšķirs no ģimenes loka, kur viņi ir saņēmuši nepareizu audzināšanu. Dažām ģimenēm var būt nepieciešamas pansijas, kur ievietot bērnus un tādā veidā samazināt izdevumus, bet daudzos gadījumos tas bērniem izrādīsies drīzāk šķērslis, nekā svētība.5
[330] Skolas ģimene untumainai meitai. Ienaidnieks tik ilgi ir varējis piekļūt tavai meitai, līdz viņš ir saistījis to kā ar tērauda saitēm. Lai glābtu viņas dvēseli, būs jāpieliek stipras, neatlaidīgas pūles. Ja tu vēlies, lai tev šajā gadījumā būtu panākumi, nepietiks ar daļēju darbu. Gadiem ilgi lolotos ieradumus salauzt nav viegli. Viņai vajadzētu atrasties tādā vietā, kur tā pastāvīgi saņemtu noturīgu, stingru, paliekošu iespaidu. Es ieteiktu jums N. koledžu. Lai viņa tiek pakļauta pansijas disciplīnai. Tā ir vieta, kur viņai vajadzēja atrasties jau pirms vairākiem gadiem.
Pansiju vada pēc plāna, kas to padara par labām mājām. Šīs mājas var nederēt dažu nosliecēm, bet tas ir tāpēc, ka viņiem ir mācītas nepareizas teorijas, izdabāt un izpatikt sev. Un visi viņu ieradumi ir ievirzīti nepareizās sliedēs. Mana dārgā māsa, mēs tuvojamies laika galam, un mēs tagad nevēlamies iepazīties ar pa-saules gaumi un ieradumiem, bet gan ar Dieva prātu, lai redzētu, ko saka Raksti, un tad dzīvotu saskaņā ar gaismu, kuru Dievs mums ir devis. Priekšroka nav jādod mūsu tieksmēm, tradīcijām un ieradumiem. Mūsu standarts ir Dieva Vārds.6
Pansijā dzīvojošie skolēni. Daži skolotāji, šķiet, domā, ka skolas privilēģijas ir jāsaņem tikai tiem bērniem, kas dzīvo kopā ar skolotāju skolas ģimenē, nevis tiem bērniem un jauniešiem, kuru vecāki dzīvo skolas tuvumā. Šī ideja man ir jauna un sveša.
Ir jauni cilvēki, kuru mājas iespaidi ir bijuši tādi, ka viņiem būtu daudz labāk kādu laiku dzīvot pareizi vadītā skolas ģimenē. Un tiem, kas dzīvo tur, kur ir nepieciešams atstāt mājas, lai iegūtu izglītību, skolas ģimene ir liela svētība. [331] Bet vecāku mājas, kur bīstas Dievu un paklausa Viņam, maziem bērniem ir un vienmēr jābūt vislabākajai vietai, jo vecāku pareizā audzināšana nodrošina tiem rūpes un disciplīnu un viņi uzaug reliģiskā gaisotnē savu pašu vecāku vadībā. (..)
Kad jauniešiem būtu vispiemērotākais vecums sākt mācīties pansijas skolās, izvairīsimies izveidot nevajadzīgus un patvaļīgus noteikumus, kas atšķirs no vecākiem tos, kas dzīvo skolas tuvumā. (..)
Ja vien vecāki nav pārliecināti, ka viņu bērnu vislabākajās interesēs ir skolas ģimenes disciplīna, tiem vajadzētu atļaut, cik vien ilgi iespējams, turēt bērnus savā uzraudzībā. Dažās vietās vecāki, dzīvojot netālu no skolas, var pārliecināties, ka viņu bērni iegūtu labumu, ja dzīvotu skolas ģimenē, kur viņi var saņemt noteiktu izglītošanu, ko tie nevar tik labi sniegt savās mājās. Bet lai neviens neuzstāj, ka bērniem jebkurā gadījumā jābūt atšķirtiem no saviem vecākiem, lai iegūtu kādas mūsu skolas priekšrocības. (..)
Vecāki ir dabīgie savu bērnu aizbildņi, un tiem ir svinīga atbildība pārraudzīt viņu audzināšanu un skološanu.
Kurš gan cits, ja ne vecāki, kuri gadiem ir bijuši nomodā par savu bērnu attīstību, vislabāk zina mācīšanas un vadīšanas veidu, kāds bērnam ir nepieciešams, lai izceltu un attīstītu viņā vislabākās rakstura īpašības? Es dotu padomu, lai bērni, kuru mājas atrodas trīs četrus kilometrus no skolas, apmeklē skolu, dzīvojot vecāku mājās un saņemot vecāku ietekmes svētības. Lai ģimene, cik vien iespējams, turas kopā.7
[332] Visiem bērniem ir jābūt priekštiesībai iegūt izglītību. Draudze guļ un nesaprot bērnu un jauniešu audzināšanas jautājuma svarīgumu. “Kāpēc,” kāds sacīja, “kāpēc ir jābūt tik sīkumainam, lai pamatīgi audzinātu jauniešus? Man šķiet, ka viss, kas ir nepieciešams, ir paņemt tos, kas ir nolēmuši sekot literārajam aicinājumam vai kādam citam aicinājumam, kas prasa noteiktu disciplīnu, un veltīt tam pienācīgu uzmanību. Nekur nav teikts, ka visiem mūsu jauniešiem jābūt tik labi skolotiem. Vai tas neatbilst galvenajām prasībām?” Es atbildu: Nē, noteikti nē. (..) Visiem mūsu jauniešiem ir jāļauj baudīt svētības un priekštiesības iegūt izglītību mūsu skolās, lai viņi varētu būt iedvesmoti kļūt par Dieva līdzstrādniekiem. Visiem ir vajadzīga audzināšana, lai ikviens būtu sagatavots būt lietderīgs, piemērots atbildīgiem posteņiem gan personīgajā, gan sabiedriskajā dzīvē.8
Līdzsvarota skolas programma. Prāta spējas ir jāizkopj, lai tās varētu vingrināt Dieva slavēšanā. Intelekta kultūrai ir jāpievērš rūpīga uzmanība, lai dažādiem prāta orgāniem, liekot tos lietā katru savā noteiktā uzdevumā, būtu vienlīdzīgs spēks. Ja vecāki atļauj saviem bērniem sekot viņu pašu prāta tieksmēm, pašu dziņām un izpriecām un būt nevērīgiem pret pienākumu, viņu raksturs tiks veidots pēc šī parauga, un tie nevarēs uzņemties nevienu atbildīgu vietu dzīvē. Jauniešu ilgas un tieksmes vajadzētu apvaldīt, viņu rakstura vājās vietas stiprināt un viņu spēcīgās tendences apspiest.
Ja kāda spēja draud aizmigt vai noiet no pareizā ceļa, Dieva nodoms nav [333] īstenots. Visām spējām vajadzētu būt labi attīstītām. Uzmanība ir jāvelta katram, jo katram ir kāda saistība ar citiem, un viss ir jātrenē, lai prāts būtu līdzsvarots. Ja viens vai divi orgāni tiek izkopti un nepārtraukti lietoti, jo jūsu bērni ir izvēlējušies prāta spēkus pielikt vienā konkrētā virzienā, atstājot novārtā citas garīgās spējas, tie sasniegs brieduma gadus ar nelīdzsvarotu prātu un nesaskanīgu raksturu. Tie būs spējīgi un spēcīgi vienā virzienā, bet lielā mērā nepilnīgi citās tikpat svarīgās jomās. Tie nebūs prasmīgi vīri un sievas. Viņu nepilnības izcelsies un izkropļos visu raksturu.9
Nepārtrauktu, visu gadu ilgstošu studiju ļaunums. Daudzi vecāki tur savus bērnus skolā gandrīz visu gadu. Šie bērni iet cauri mācību rutīnai mehāniski, bet neatceras, ko mācās. Daudzi no šiem pastāvīgajiem studentiem, šķiet, ir gandrīz zaudējuši intelektuālo dzīvību. Pastāvīgās, monotonās studijas vājina prātu, un šos jauniešus maz interesē mācības. Daudziem kļūst mokoši lietot grāmatas. Tiem nav iekšējas mīlestības domāt un nav mērķa iegūt zināšanas. Viņi neattīsta sevī ieradumu pārdomāt un pētīt. (..)
Detalizētu prātotāju un loģisku domātāju nav daudz, jo nepareizi iespaidi ir apturējuši intelekta attīstību. Vecāku un skolotāju hipotēze, ka pastāvīgas studijas spēcinās intelektu, ir izrādījusies kļūdaina, jo daudzos gadījumos tām ir bijusi pretēja iedarbība.10
Kritika bieži vien pamatoti pienākas vecākiem. Nevajadzētu gaidīt, ka skolotājs darīs vecāku darbu. [334] Daudzi vecāki ir bijuši ārkārtīgi nevērīgi pret pienākumu. Līdzīgi Ēlim tie pareizi neierobežo savus mazos un tad sūta nedisciplinētos bērnus uz koledžu, lai tie saņemtu audzināšanu, kuru vecākiem vajadzēja sniegt mājās.
Skolotājiem ir uzdevums, kuru daudzi nenovērtē. Ja tie gūst sekmes, pārveidojot kaprīzos jauniešus, skolotāji iegūst niecīgu atzinību. Ja jaunieši izvēlas ļaunu sabiedrību un grimst ļaunumā, tad kritizē skolotājus un apsūdz skolu. Daudzos gadījumos kritika pamatoti pienākas vecākiem. Tiem pieder pirmā un vislabvēlīgākā izdevība vadīt un mācīt savus bērnus, kad gars viegli pakļaujas un prātu un sirdi var viegli ietekmēt. Bet vecāku slinkuma dēļ bērniem atļauj darīt pēc viņu pašu prāta, līdz tie iesakņojas ļaunajā ceļā.11
Vecākiem jāatbalsta skolotāja autoritāte. Viena no vislielākajām grūtībām, ar ko skolotājiem bijis jāsastopas, ir vecāku nepievienošanās koledžas disciplīnas noteikumiem. Ja vecāki būtu apņēmušies atbalstīt autoritāti, tad būtu novērsti daudzi nepakļāvības gadījumi, daudz ļaunuma un izvirtības. Vecākiem vajadzētu prasīt, lai viņu bērni godā likumīgo autoritāti un tai paklausa. Viņiem vajadzētu čakli strādāt, nemitīgi savus bērnus mācīt, virzīt un savaldīt, līdz pareizie ieradumi bērnos stingri iesakņojas. Šādi audzināta jaunatne pakļautos sabiedrības iekārtojumiem un morālā pienākuma vispārīgajiem ierobežojumiem.12