[300] Pirmie astoņi vai desmit gadi. Bērnus nevajadzētu ieslodzīt uz ilgu laiku telpās, ne arī prasīt tiem nodoties cieši mācībām laikā, kad ir jāieliek labs pamats fiziskajai attīstībai. Pirmos astoņus līdz desmit bērna dzīves gadus lauks vai dārzs ir vislabākā skolas telpa, māte – vislabākā skolotāja, daba – vislabākā mācību grāmata. Pat ja bērns ir pietiekami vecs, lai apmeklētu skolu, viņa veselību vajadzētu uzskatīt par svarīgāku nekā grāmatu zināšanas. Viņam vajadzētu nodrošināt apstākļus, kas ir vislabvēlīgākie gan fiziskajai, gan prāta attīstībai.1
Ir ierasts sūtīt uz skolu ļoti mazus bērnus. Viņiem prasa mācīties no grāmatām lietas, kas apgrūtina viņu jaunos prātus. (..) Šāda rīcība nav prātīga. Nervozu bērnu nekādā virzienā nedrīkst pārslogot.2
Audzināšanas programma mazbērna posmā. Pirmos sešus vai septiņus bērna dzīves gadus īpašu vērību vajadzētu veltīt drīzāk viņa fiziskajai, nekā intelekta audzināšanai. Pēc tam, ja fiziskais stāvoklis ir labs, vajadzētu pievērst uzmanību abu attīstīšanai. Mazbērna posms ilgst līdz sešiem vai septiņiem gadiem. Šajā laikā bērniem vajadzētu ļaut kā maziem jēriem skraidīt ap māju un pa pagalmu, lēkājot un lecot savā dzīvespriekā bez rūpēm un bēdām.
Vecākiem, sevišķi mātei, vajadzētu būt vienīgajai šāda bērna skolotājai. Viņus nevajadzētu audzināt no grāmatām. Bērni parasti ir ziņkārīgi mācīties dabas lietas. Viņi uzdod jautājumus [301] par lietām, kuras redz un dzird, un vecākiem vajadzētu izmantot izdevību, lai pamācītu un pacietīgi atbildētu uz šiem mazajiem taujājumiem. Šādā veidā viņi var gūt virsroku pār ienaidnieku un stiprināt savu bērnu prātus, sējot viņu sirdīs labo sēklu, neatstājot vietu sliktajam, kur laist saknes. Mātes mīlošā pamācība nenobriedušajā vecumā ir tas, kas bērniem ir vajadzīgs rakstura veidošanai.3
Mācības pārejas posmā. Mātei vajadzētu būt skolotājai un mājām – skolai, kur katrs bērns saņem savas pirmās mācības; starp šīm mācībām vajadzētu būt strādīguma ieradumiem. Mātes, ļaujiet mazajiem spēlēties brīvā dabā, lai viņi klausās putnu dziesmās un mācās par Dieva mīlestību, kā tā ir atklāta Viņa skaistajos darbos. Māciet tiem vienkāršas mācības no dabas grāmatas un par to, ko viņi redz sev visapkārt; kad bērnu prāts ir attīstījies, var skološanu turpināt, pamatīgi nostiprinot atmiņā mācības no grāmatām. Lai bērni mācās jau savos agrīnajos dzīves gados būt lietderīgi. Radiniet viņus domāt, ka viņiem kā saimes locekļiem ir jābūt ieinteresētiem, izpalīdzīgiem, jādalās mājsaimniecības nastās un jāmeklē veselīgs treniņš, veicot nepieciešamos mājas pienākumus.4
Tam nav jābūt sāpīgai nodarbei. Šāda audzināšana bērnam ir neizsakāma vērtība, un tai nav jābūt sāpīgai. To var pasniegt tā, ka bērns atrod prieku, mācoties būt izpalīdzīgs. Mātes var nodarbināt savus bērnus, mācot tiem veikt mazus mīlestības pakalpojumus, sīkus mājas pienākumus. Tas ir mātes darbs — pacietīgi pamācīt savus bērnus, rindiņu pēc rindiņas, priekšrakstu pēc priekšraksta, šeit mazdrusciņ un tur mazdrusciņ. [302] Darot šo darbu, māte pati iegūs nenovērtējamu audzināšanu un disciplīnu.5
Tikumību apdraud skolas biedri. Nesūtiet savus mazuļus pārāk agri uz skolu. Mātei vajadzētu būt uzmanīgai, uzticot sava zīdaiņa prāta veidošanu citu rokām.6
Daudzas mātes jūt, ka viņām nav laika pamācīt savus bērnus, un, lai atbrīvotos no viņu trokšņa un nemiera, tās sūta viņus uz skolu. (..)
Sūtot bērnus pārāk agri uz skolu, tiek apdraudēta ne tikai viņu
fiziskā un psihiskā veselība, bet viņi zaudē arī morālajā skatījumā.
Viņiem rodas iespējas iepazīties ar citiem bērniem, kuru tikumi vēl nav
attīstījušies. Mājas bērni ir iemesti vulgārā un rupjā sabiedrībā, kur
melo, lamājas, zog un krāpj un kas priecājas, sniedzot netikuma
zināšanas tiem, kas ir jaunāki. Mazi bērni, ja tos atstāj savā vaļā,
drīzāk mācās slikto nekā labo. Sliktie ieradumi vislabāk saskan ar
iedzimto sirdi, un tas, ko bērni redz un dzird zīdaiņa vecumā un
bērnībā, dziļi iespiežas viņu prātos; sliktā sēkla, kas iesēta jaunajās
sirdīs, izdzīs saknes un kļūs par asiem ērkšķiem, ievainojot vecāku
sirdis.7
_______________
1Audzināšana, 208. lpp.
2Kristīgās audzināšanas pamati, 416. lpp.
3Pacific Health Journal, 1897.g. septembris
4Kristīgās audzināšanas pamati, 416., 417. lpp.
5Vēstule 55, 1902. g.
6Kristīgā sātība un Bībeles higiēna, 67. lpp.
7A Solemn Appeal, 130., 132. lpp.