[288] Lutinoši radinieki ir problēma. Esiet uzmanīgi, nododot savu bērnu uzraudzību citu rokās. Neviens nevar būt piemērots, lai atbrīvotu jūs no Dieva uzliktās atbildības. Daudzus bērnus ir pilnīgi sagrāvusi radinieku vai draugu iejaukšanās mājas pārvaldībā. Mātēm nekad nevajadzētu atļaut savām māsām vai mātēm iejaukties, lai tās gudri vadītu viņu bērnus. Lai gan māte no savas mātes var būt saņēmusi vislabāko audzināšanu, tomēr deviņos gadījumos no desmit viņa kā vecmāmiņa sabojās savas meitas bērnus, lutinot un nesaprātīgi slavinot tos. Ar šādu izturēšanos var izdzēst visas mātes pacietīgās pūles. Visiem ir zināms, ka vecvecāki parasti neder mazbērnu audzināšanai. Vīriem un sievām vajadzētu parādīt visu cieņu un godību pret saviem vecākiem, taču bērnu audzināšanā viņi nedrīkst ļaut iejaukties, turot vadības grožus paši savās rokās.1
Kad tuvinieki smejas par bērna necieņu un kaislībām. Lai kur es atrastos, mani sāpina pareizas mājas disciplīnas un ierobežojumu trūkums. Maziem bērniem ļauj runāt pretī, parādīt necieņu un bezkaunību, lietojot tādus vārdus, ar kādiem nevienam bērnam nekad nevajadzētu ļaut vērsties pie saviem vadītājiem. Vecāki, kas atļauj runāt nepieklājīgi, ir vairāk pelnījuši nopēlumu nekā viņu bērni. Bezkaunību pat vienreiz nedrīkst paciest bērnā. Bet tēvi un mātes, onkuļi un tantes, kā arī vecvecāki smejas par šādu kaislību izpausmēm gadu vecā bērnā. [289] Viņa nepilnīgo necieņas izpausmi, viņa bērnišķīgo ietiepību uzskata par gudrību. Tā nostiprinās nepareizi ieradumi, un bērns izaug, lai būtu nepatikas objekts visiem apkārtējiem.2
Kad viņi atrunā no pareizas labošanas. Es sevišķi trīcu un drebu par mātēm, kuras ir tik aklas un tik maz apzinās savu atbildību. Viņas redz, kā sātans strādā jau dažus mēnešus vecā ietiepīgā bērnā. Pildīts ar spītīgu neatlaidību, sātans, šķiet, tūlīt iegūs bērnu savā īpašumā. Bet iespējams, ka mājās ir kāda vecmāmiņa, kāda tante vai kāds cits radinieks vai draugs, kas centīsies pārliecināt vecākus, cik nežēlīgi ir šādu bērnu izlabot. Bet patiesība ir gluži pretējais. Vislielākā nežēlība ir ļaut sātanam iegūt savā īpašumā šo trauslo, bezpalīdzīgo bērnu. Sātans ir stingri jānorāj. Viņa vara pār bērnu ir jāsalauž. Ja ir vajadzīga labošana, esiet uzticīgi, esiet patiesi. Mī-lestība uz Dievu, patiesa līdzjūtība pret bērnu liks uzticīgi izpildīt pienākumu.3
Sarežģījumi ģimenes kopienā. Nav nekā laba tajā, ja vienas, divu vai trīs ģimeņu bērni apprecas savā starpā un apmetas uz dzīvi dažus kilometrus attālumā cits no cita. Viņi būs tikai zaudētāji. Viena darījumi būs visu darījumi. Sarežģījumi un grūtības, kas vairāk vai mazāk ir jāpiedzīvo katrai ģimenei un kas, cik vien iespējams, ir jāpatur ģimenes lokā, izplatīsies visā kopienā un ietekmēs garīgas sanāksmes. Ir problēmas, kuras nedrīkst zināt trešā persona, lai arī cik tuvs un mīļš draugs tā arī būtu. Tās ir jāatstāj ģimenes lokā. Bet vairāku ģimeņu tuvajai radniecībai, [290] atrodoties pastāvīgā saskarsmē, ir tieksme salauzt cienību, ko vajadzētu saglabāt katrai ģimenei. Veicot smalko pienākumu norāt un brīdināt, pastāv briesmas aizskart jūtas, ja vien to nedara ar lielu maigumu un rūpēm. Pat vislabākie raksturi ir pakļauti kļūdām un neveiksmēm, un ir jābūt ļoti uzmanīgam, lai no sīkumiem neizpūstu lielas lietas.
Šāda ģimenes un draudzes radniecība (..) ir ļoti patīkama dabiskajām jūtām. Bet, visu pārdomājot, tas nav vislabākais harmoniska kristīga rakstura attīstībai. (..) Visas kopienas būtu daudz laimīgākas, ja tās izšķirtos un laiku pa laikam cita citu apciemotu. To ietekme citai uz citu būtu desmitkārt lielāka.
Savienotas laulībā un pastāvīgi atrodoties cits cita sabiedrībā,
šīs kopienas locekļi ļoti labi pārzina citu kļūdas un nepilnības un par
savu pienākumu uzskata izlabot tās. Un, tā kā radinieki patiešām ir
ļoti dārgi cits citam, viņi būs sāpināti par sīkumiem, kurus saskata
tajos, ar kuriem nav tik cieši saistīti. Prāts pārcieš asas sā-pes, jo
pamostas jūtas, ka pret to izturas netaisnīgi un ka tas tādu attieksmi
nav pelnījis. Dažreiz rodas skaudība par sīkumiem, un pauguriņi
pārvēršas par kalniem. Šie mazie pārpratumi un maznozīmīgās nesaskaņas
izraisa lielākas sirds sāpes nekā pārbaudījumi, kas nāk no citiem
avotiem.4
_______________
1Pacific Health Journal, 1890. g. janvāris
2The Signs of the Times, 1882. g. 9. februāris
3Review and Herald, 1885. g. 14. aprīlis
4Liecības draudzei, 3. sēj., 55., 56. lpp.