Pieķeršanās un autoritātes savstarpējā ietekme. Ļaujiet Debesu godības gaismai apspīdēt jūsu raksturu, lai mājās varētu spīdēt saulesgaisma. Lai valda miers, patīkami vārdi un priecīga sejas izteiksme. Tā ir akla pieķeršanās, nevis maigums, kas ar negudru izpatikšanu iedrošina grēku, un kas gan cits ir visnežēlīgākais ļaunums, ja ne viltus mīlestība, kas atļauj bērniem valdīt un padara vecākus par viņu kaprīžu vergiem! Nevajadzētu valdīt ne vecāku partejiskumam, [240] ne apspiešanai. Pieķeršanās un autoritātes savstarpējā ietekme sniegs pareizo ietekmi ģimenei.23
Disciplinējot atklājiet Dieva raksturu. Īstenojot Bībeles norādījumus, esiet noteikti, esiet izlēmīgi, bet esiet brīvi no visām kaislībām. Paturiet prātā, ka tad, kad jūs kļūstat skarbi un neapdomīgi savu mazuļu priekšā, jūs mācāt arī viņiem tādiem būt. Dievs prasa jums izglītot savu bērnu, ienesot disciplinēšanā gudra, Dieva pārvaldībā esoša skolotāja prasmīgo vadību. Ja jūsu mājās izmanto Dieva pārveidojošo spēku, jūs paši būsiet pastāvīgi mācekļi. Jūs pārstāvēsiet Kristus raksturu, un jūsu pūles šinī virzienā iepriecinās Dievu. Nekad neatstājiet novārtā darbu, kas jāpaveic pret jaunākajiem Kunga ģimenes locekļiem. Jūs, vecāki, esat savas mājas gaisma. Tad lieciet savai gaismai spīdēt patīkamos vārdos, mierinošos balss toņos. Iznīciniet visu dzēlīgumu pret bērniem, lūdzot Dievu pēc paškontroles. Un eņģeļi būs jūsu mājās, jo viņi ievēros jūsu gaismu. Disciplīna, ko jūs dodat saviem bērniem, no jūsu pareizi vadītās mājas kā stipras, skaidras straumes izplatīsies pasaulē.24
Nekāda novirze no pareiziem principiem. Agrāk ņēma vērā vecāku autoritāti; bērni pakļāvās saviem vecākiem un tos bijāja un godāja; bet šajās pēdējās dienās šī kārtība ir mainījusies. Daži vecāki pakļaujas saviem bērniem. Viņi baidās darboties pret bērnu gribu, un tā pakļaujas viņiem. Bet, kamēr bērni ir zem vecāku jumta, atkarīgi no viņiem, tiem ir jāpakļaujas viņu vadībai. Vecākiem jārīkojas ar izlēmību, pieprasot, lai to, ko viņi uzskata par pareizu, ņemtu vērā.25
[241] Speriet ārkārtējus soļus, ja nodomātā nepaklausība ir ārpus kontroles. Daži iecietīgi, mieru mīloši vecāki baidās parādīt pilnīgu autoritāti pār saviem nevaldāmajiem dēliem, lai tie neaizskrietu prom no mājām. Dažiem būtu labāk rīkoties tā, nekā palikt mājās, dzīvojot uz vecāku rēķina un vienlaikus minot kājām gan cilvēcisko, gan dievišķo autoritāti. Tādiem bērniem iegūt pilnībā neatkarību, kura viņiem šķiet tik iekārojama, varētu būt visizdevīgākā pieredze, lai saprastu, ka dzīve maksā pūles. Lai vecāki zēnam, kurš draud aizbēgt no mājām, saka: “Mans dēls, ja tu esi apņēmies drīzāk atstāt mājas, nekā ievērot taisnīgus un pareizus noteikumus, mēs tevi neaizturēsim. Ja tu domā sastapt pasauli daudz draudzīgāku nekā vecākus, kuri par tevi rūpējas kopš zīdaiņa vecuma, tad tev tava kļūda ir jāaptver pašam. Kad tu vēlēsies nākt uz sava tēva mājām, lai pakļautos viņa autoritātei, tu būsi gaidīts. Pienākumi ir abpusēji. Saņemot ēdienu, apģērbu un vecāku rūpes, tev ir pienākums pakļauties mājas likumiem un vispārējai disciplīnai. Manu māju nevar piesārņot ar tabakas smaku, apgānīt ar dzērumu. Es vēlos, lai Dieva eņģeļi varētu ienākt manā mājā. Ja tu esi pilnībā apņēmies kalpot sāta-nam, tad tajā sabiedrībā, kuru tu mīli, tev būs tikpat nelāgi kā mājās.”
Tāda pieeja tūkstošiem apstādinās ātro lejupejošo gaitu. Bet pārāk bieži bērni zina, ka viņi var darīt pašu ļaunāko, un tomēr negudra māte viņus aizstāvēs un noslēps viņu pārkāpumus. Daudzi dumpīgi dēli triumfē, jo viņu vecākiem nav drosmes viņus apvaldīt. (..) Viņi neuzspiež paklausību. Tādi vecāki savus bērnus iedrošina uz izlaidību un [242] ar savu negudro iecietību apkauno Dievu. Visgrūtāk kontrolējamie elementi skolās un koledžās ir tieši šie dumpīgie, samaitātie jaunieši.26
Nepagurstiet, labu darīdami. Vecāku darbs ir nemitīgs. Nevajadzētu enerģiski noturēt pozīcijas vienu dienu un nākamo pamest novārtā. Daudzi ir gatavi darbu sākt, bet nav labprātīgi tajā būt neatlaidīgi. Viņi ir dedzīgi darīt kādu lielu lietu, pienest kādu lielu upuri; bet viņi izvairās no nepārtrauktām rūpēm un pūlēm ikdienas dzīves mazajās lietās, ik stundu apcirpt un audzināt untumainās tieksmes, darboties, izsakot norādījumus, pārmetumus vai iedrošinājumus, pa drusciņai, kā tas ir vajadzīgs. Viņi vēlas, lai bērni vienā mirklī, nevis pa maziem solīšiem izlabo savas kļūdas un izveido pareizus raksturus, sasniedzot kalnu virsotnes; un tādēļ, ka viņu cerības tūlīt nepiepildās, viņi kļūst mazdūšīgi. Lai visas šīs personas iegūst drosmi, atceroties apustuļa vārdus: “Ne-pagurstiet labu darīdami: jo īstā laikā mēs pļausim, ja nepagursim.”27
Bērni, kas ievēro sabatu, var kļūt neiecietīgi pret ierobežojumiem un domāt, ka viņu vecāki ir pārāk stingri; viņu sirdīs var pamosties smagas jūtas un neapmierinātība, viņi var lolot nelaimīgas domas pret tiem, kuri strādā viņu tagadnes, nākotnes un mūžības labā. Bet, ja dzīve turpinātos vēl dažus gadus, viņi svētītu savus vecākus par šīm stingrajām rūpēm un uzticīgo uzmanību pret tiem viņu pieredzes trūkuma gados.28
Lasiet brīdinājumus no Dieva Vārda. Kad bērni kļūdās, vecākiem
vajadzētu veltīt laiku, lai tiem maigi lasītu no Dieva Vārda tādus
brīdinājumus, kuri ir tieši piemērojami viņu gadījumam. Kad viņi ir
noguruši, [243] kārdināti vai mazdūšīgi, citējiet viņiem brīnišķīgos
mierinājuma vārdus un uzmanīgi tos vadiet uzticēties Jēzum. Tādā veidā
jūs jauno prātu virzīsiet uz to, kas ir šķīsts un cēls. Un, tā kā dzīves
lielās problēmas un Dieva rīcība ar cilvēci ir atvērti sapratnei, tiks
vingrinātas domāšanas spējas un izveidosies pareizs spriedums, tajā pašā
laikā sirdī iespiežot dievišķās patiesības mācības. Tā vecāki ik dienas
var veidot savu bērnu raksturus, lai tie varētu būt sagatavoti nākotnes
pasaulei.29
_______________
1Review and Herald, 1897. g. 13. aprīlis
2Review and Herald, 1897. g. 30. marts
3The Signs of the Times, 1884. g. 17. aprīlis
4Vēstule 53, 1887. g.
5Padomi vecākiem, skolotājiem un skolēniem, 112. lpp.
6Manuskripts 67, 1894. g.
7Review and Herald, 1897. g. 6. aprīlis
8Review and Herald, 1901. g. 29. janvāris
9Review and Herald, 1904. g. 15. septembris
10Sentēvi un pravieši, 578. lpp.
11The Signs of the Times, 1881. g. 24. novembris
12Audzināšana, 290. lpp.
13Vēstule 75, 1898. g.
14Manuskripts 119, 1899. g.
15Manuskripts 49, 1901. g.
16Liecības draudzei, 3.sēj., 532., 533. lpp.
17Review and Herald, 1897. g. 13. aprīlis
18Manuskripts 18, 1891. g.
19Review and Herald, 1895. g. 16. jūlijs
20The Signs of the Times, 1886. g. 11. marts
21Liecības draudzei, 1. sēj., 546, 547. lpp.
22Manuskripts 58, 1899. g.
23Review and Herald, 1891. g. 15. septembris
24Manuskripts 42, 1898. g.
25Liecības draudzei, 1. sēj., 216., 217. lpp.
26Review and Herald, 1882. g. 13. jūnijs
27The Signs of the Times, 1881. g. 24. novembris
28Liecības draudzei, 1. sēj., 400. lpp.
29Review and Herald, 1882. g. 13. jūnijs