[193] Agrā bērnība ir vissvarīgākais posms. Nekad nevar par daudz pievērst uzmanību agrīnai bērnu audzināšanai. Mācību stundām, kuras bērns apgūst pirmo septiņu dzīves gadu laikā, ir lielāka ietekme uz rakstura veidošanos nekā visam pārējam, ko viņš apgūst turpmākajos gados.1
No zīdaiņa vecuma bērna raksturs ir jāveido un jākaldina saskaņā ar dievišķo plānu. Viņa atvērtajā prātā ir jāiedveš tikumi.2
Vecāku darbam jāsākas bērna zīdaiņa vecumā, lai viņš varētu saņemt pareizo rakstura zīmogu, citādi pasaule uzliks prātam un sirdij savējo.3
Visuzņēmīgākais vecums. Pirmo dzīves gadu laikā bērna prāts ir visvairāk pieejams gan labiem, gan ļauniem iespaidiem. Šo gadu laikā attīstība notiek vai nu uz pareizo, vai nepareizo pusi. No vienas puses, ir iespējams uzņemt daudz nevērtīgas informācijas; no otras, daudz pamatotu, vērtīgu zināšanu. Prāta spējas, pamatīgas zināšanas ir īpašumi, kurus nevar nopirkt par Ofīras zeltu. To vērtība ir pārāka par zeltu un sudrabu.4
Pirmos iespaidus aizmirst reti. Ne zīdaiņiem, ne bērniem vai jauniešiem nevajadzētu dzirdēt nepacietīgu vārdu no mātes, tēva vai jebkura cita ģimenes locekļa; jo viņi iespaidus saņem jau ļoti agri, un, kādus vecāki viņus šodien veido, tādi viņi būs rīt, parīt un turpmāk. Pirmās mācību stundas, kuras bērns saņem, aizmirstas reti. (..)
[194] Iespaidus, kuri jau agri dzīvē atstājuši sirdī pēdas, varēs redzēt pēc gadiem. Tie var atrasties zemapziņā, bet tos reti kad var izdzēst.5
Pamati tiek likti pirmo trīs gadu laikā. Mātes, pārliecinieties, ka jūs pareizi disciplinējat savus bērnus viņu dzīves pirmo trīs gadu laikā. Neļaujiet viņiem attīstīt savas vēlmes un iekāres. Mātei jākļūst par sava bērna prātu. Pirmie trīs gadi ir laiks, kad locīt mazo zariņu. Mātēm ir jāsaprot nopietnība, kas saistās ar šo laiku. Tas ir laiks, kad tiek likts pamats.
Ja šīs pirmās mācību stundas nav bijušas pilnīgas, kā tas bieži arī ir, Kristus dēļ, jūsu bērnu nākotnes un mūžīgā labuma dēļ, centieties izlabot netaisnību, kuru esat pieļāvuši! Ja esat gaidījuši, kamēr jūsu bērns sasniedz trīs gadu vecumu, lai sāktu tam mācīt paškontroli un paklausību, centieties to darīt tagad, lai arī tas būs daudz grūtāk.6
Ne tik grūti, kā parasti domā. Daudz vecāku raižu un sarūgtinājuma aiztaupītos, ja bērniem jau no šūpuļa mācītu, ka viņu vēlmēm nav jākļūst par likumu un viņu kaprīzēm nav nemitīgi jāizdabā. Mācīt bērnam apslāpēt dusmu izvirdumus un pakļaut kaislību uzplūdumus nav tik grūti, kā parasti domā.7
Neatlieciet šo darbu. Daudzi neņem vērā pienākumu pret saviem bērniem to dzīves pirmajos gados, domājot, ka tad, kad tie kļūs vecāki, tad viņi būs ļoti rūpīgi, apspiežot nepareizo un iemācot labo. Bet īstais laiks viņiem darīt šo darbu ir tad, kad bērni ir zīdaiņi uz viņu rokām. Nav pareizi, ka vecāki lutina un izpatīk bērniem; un nav arī pareizi, [195] ka ar tiem izrīkojas ļauni. Daudz labu panākumu dos stingra, izlēmīga, godīga rīcība.8
Kad es centos pievērst vecāku uzmanību sliktajiem ieradumiem, kurus viņi pieļāva savos pavisam mazajos bērnos, daži vecāki izrādījās pilnīgi vienaldzīgi, bet citi ar smaidu teica: “Mazie dārgumi! Es nekā nevaru viņiem uzlikt krustu. Viņi rīkosies labāk, kad būs vecāki. Tad viņiem būs kauns par šiem kaislību izvirdumiem. Būt pārāk prasīgiem un stingriem ar šiem mazajiem nav labi. Viņi pāraugs melošanas, krāpšanas, slinkuma un egoisma ieradumus.” Tiešām, ļoti viegls problēmas atrisinājuma ceļš mātēm, bet tas nesaskan ar Dieva gribu.9
Izjauciet sātana pūles iegūt pārvaldībā zīdaini. Vecāki, jūs neiesākat savu darbu laicīgi. Jūs ļaujat sātanam pārņemt sirds augsni un iesēt pirmo sēklas graudu.10
Jums ir jādara darbs, lai sātans nesāk valdīt pār jūsu bērniem un neaizvilina tos projām, iekams jūs viņus izlaižat no savām rokām. Mātes, jums jāgādā par to, lai tumsas spēki nekontrolē jūsu mazos. Jums jānoliek sava griba, lai ienaidnieks nepaceļ savu tumsas karogu jūsu mājā.11
Sagatavojot arī praktiskai dzīvei. Ir tikai nedaudzi, kuri velta laiku, lai rūpīgi apdomātu, kādu zināšanu apjomu gan par laicīgajām, gan par mūžīgajām lietām var iegūt bērns savu pirmo divpadsmit vai piecpadsmit gadu laikā. Bērnam šajos dzīves gados ne tikai jāiegūst grāmatu zinības, bet arī jāmācās prasmes, kas būtiskas praktiskajai dzīvei. Pret to nedrīkst izturēties nevērīgi.12
[196] Napoleona mantojums. Napoleona Bonaparta raksturu lielā mērā ietekmēja viņa audzināšana bērnībā. Nesaprātīgie skolotāji viņu iedvesmoja mīlestībai uz iekarojumiem, veidojot spēļu armijas un viņu ieceļot par to komandieri. Šeit lika pamatu viņa nesaskaņu un asinsizliešanas karjerai. Ja šīs pašas pūles un rūpes būtu virzītas, lai viņu padarītu par labu cilvēku, piepildot viņa jauno sirdi ar evaņģēlija garu, cik ļoti atšķirīga būtu bijusi viņa biogrāfija!13
Hums un Voltērs. Ir zināms, ka Hums, skeptiķis, dzīves agrajos gados apzinīgi ticējis Dieva Vārdam. Bet viņš bija saistīts ar diskusiju klubu, un viņu norīkoja, lai viņš minētu argumentus par labu bezdievībai. Viņš studēja nopietni un neatlaidīgi, un viņa aktīvais un darbīgais prāts pildījās ar skepticisma sofistiku. Drīz viņš sāka ticēt tā maldīgajām mācībām, un visa viņa turpmākā dzīve nesa bezdievības tumšo zīmogu.
Kad Voltērs bija piecus gadus vecs, viņam atmiņā palika bezdievīgs dzejolis, un tā postošā ietekme nekad neizdzisa no viņa prāta. Viņš kļuva par vienu no sātana visveiksmīgākajiem aģentiem, lai aizvestu cilvēkus prom no Dieva. Tūkstoši piecelsies tiesā un par savu dvēseļu bojāeju apsūdzēs bezdievīgo Voltēru.
Ar domu un jūtu palīdzību, kuras lolo agrajos gados, katrs jaunietis nosaka savu dzīves vēsturi. Pareizi, tikumīgi, vīrišķīgi ieradumi, kas veidoti jaunībā, kļūs par rakstura sastāvdaļu un parasti iezīmēs indivīda virzību cauri dzīvei. Jaunieši var kļūt netikumīgi vai tikumīgi, kā viņi izvēlas. Viņi var tikpat labi izšķirties par patie-siem un cēliem darbiem, kā arī par lieliem noziegumiem un ļaunumu.14
[197] Annas atalgojums. Katrai mātei ir dotas nenovērtējamas iespējas, bezgalīgi dārgas priekšrocības. Pravieša Samuēla dzīves pirmo trīs gadu laikā māte viņam rūpīgi mācīja izšķirt labo un ļauno. Ar katras ikdienišķas lietas palīdzību, kas bija ap viņu, tā centās vadīt viņa domas augšup pie Radītāja. Pildot savu svinīgo solījumu atdot dēlu Kungam, viņa ar lielu pašaizliedzību to nodeva Ēļa, augstā priestera, uzraudzībā, lai to audzinātu kalpošanai Dieva namā. (..) Šī agrā audzināšana viņam lika izvēlēties saglabāt savu kristieša godprātīgumu. Kāds atalgojums Annai! Un kāds viņas paraugā atklāts iedrošinājums uzticēties!15
Kas pasargāja Jāzepa prātu. Jāzepam jaunībā dotās Jēkaba mācību stundas, paužot savu stingro uzticību Dievam un atkal un atkal stāstot viņam dārgās liecības par Viņa mīlošo laipnību un nerimstošajām rūpēm, bija tieši tās mācību stundas, kuras viņam bija vajadzīgas trimdā starp elkdievīgajiem cilvēkiem. Pārbaudes laikā viņš šīs mācības lietoja praktiski. Atrazdamies smagajā pārbaudījumā, viņš lūkojās uz savu Debesu Tēvu, uz kuru bija mācījies paļauties. Ja Jāzepa tēva norādījumi un paraugs būtu bijuši pretēja rakstura, tad iedvesmotā spalva nekad svētās vēstures lapaspusēs nebūtu ierakstījusi tikumības un godīguma stāstu, ko izstaro Jāzepa raksturs. Pirmie iespaidi, palikuši viņa prātā, pasargāja viņa sirdi nežēlīgajā kārdināšanas stundā un lika viņam izsaukties: “Kā lai es daru šo lielo ļaunumu un grēkoju pret Dievu?”16
Gudras audzināšanas raža. Tas ir skumjš fakts, ka jebkuru ļaunumu un neizlēmību no mātes puses ātri var ieraudzīt bērnos, un tad kārdinātājs strādā uz viņu prātiem, [198] liekot tiem būt neatlaidīgiem, sekojot savām dziņām. Ja vecāki attīstītu tās īpašības, kuras nepieciešamas lietot viņu bērnu pareizā audzināšanā, ja viņi skaidri noteiktu bērniem likumus, kuriem jāseko, un nepieļautu šo likumu pārkāpšanu, Kungs svētītu un sadarbotos gan ar vecākiem, gan bērniem.17
Jau ļoti agrā vecumā bērni kļūst uzņēmīgi pret demoralizējošiem
iespaidiem, tomēr neizskatās, ka vecāki, kuri saucas kristieši,
saskatītu savas vadības ļauno virzienu. Ak, kaut tie varētu atzīt, ka
tieksmes, kuras iedod bērnam viņa pirmajos gados, sniedz rakstura
ievirzi un veido likteni vai nu mūžīgai dzīvei, vai arī mūžīgai nāvei!
Bērni ir uzņēmīgi pret morāliem un garīgiem iespaidiem, un tie, kuri
bērnībā ir gudri audzināti, var reizēm kļūdīties, bet tie nepazudīs
maldos pavisam.18
_______________
1Manuskripts 2, 1903. g.
2The Signs of the Times, 1901. g. 25. septembris
3Review and Herald, 1881. g. 30. augusts
4Padomi vecākiem, skolotājiem un skolēniem, 132. lpp.
5Manuskripts 57, 1897. g.
6Manuskripts 64, 1899. g.
7Pacific Health Journal, 1890. g. aprīlis
8Liecības draudzei, 4. sēj., 313. lpp.
9Manuskripts 43, 1900. g.
10Review and Herald, 1885. g. 14. aprīlis
11The Signs of the Times, 1889. g. 22. jūlijs
12Manuskripts 43, 1900. g.
13The Signs of the Times, 1910. g. 11. oktobris
14The Signs of the Times, 1910. g. 11. oktobris
15Review and Herald, 1904. g. 8. septembris
16Good Health, 1880. g. janvāris
17Manuskripts 133, 1898. g.
18The Signs of the Times, 1896. g. 16. aprīlis