[199] Kā nostiprinās ieradumi. Raksturu neveido kaut kāda darbība, laba vai ļauna. Piekoptās domas un jūtas sagatavo ceļu tādai pašai rīcībai un darbiem.1
Tas notiek, (..) atkārtojot darbību, tad izveidojas ieradumi un nostiprinās raksturs.2
Laiks, kad veidot labus ieradumus. Raksturs galvenokārt veidojas jaunībā. Šajā laikā iegūtajiem ieradumiem ir lielāks iespaids, un tie padara cilvēkus vai nu par milžiem, vai par punduriem prāta attīstībā, jo nepareizi ieradumi var sakropļot un vājināt pašas labākās spējas. Jo agrāk sāk piesavināties kaitīgos ieradumus, jo ciešāk tie saista savu upuri un jo drošāk, ka tādi cilvēki pazeminās savu garīgo standartu. Bet, ja tikumīgus un pareizus ieradumus izveido jau jaunībā, tad arī visā dzīvē parādās šis iespaids. Parasti izrādās, ka tie, kuri vēlākā dzīvē ciena un godā Dievu un Viņa taisnību, to mācījušies, vēl pirms pasaulei bija izdevība viņu dvēselei uzspiest grēka zīmogu. Brieduma gados cilvēki pret jauniem iespaidiem ir tikpat nejūtīgi kā cieta klints, bet jaunatne ir viegli ietekmējama.3
Ieradumus var ārēji pārveidot, bet reti kad mainīt pilnībā. Tas, ko bērns redz un dzird, ievelk dziļas līnijas maigajā prātā, kuras turp-mākie apstākļi dzīvē nevar pilnībā izdzēst. Tagad veidojas prāts, un pieķeršanās saņem virzību un spēku. [200] Atkārtotas darbības dotajā virzienā kļūst par ieradumiem. Tos vēlākā dzīvē ar stingru audzināšanu var ārēji pārveidot, bet reti kad mainīt pilnībā.4
Vienreiz izveidojušies, ieradumi arvien noteiktāk ietekmē raksturu. Prāts nemitīgi tiek veidots ar slimīgu vai veselīgu iespēju un priekšrocību palīdzību. Dienu pēc dienas mēs veidojam raksturus, kuri nostāda audzēkņus kā labi disciplinētus kareivjus zem Valdnieka Imanuēla karoga vai arī kā dumpiniekus zem tumsas valdnieka karoga. Kurš tas būs?5
Nepieciešamas neatlaidīgas pūles. Ko mēs uzdrīkstamies izdarīt vienreiz, to ir vieglāk darīt atkal. Sātības, paškontroles, taupības, pamatīgas uzcītības, veselīga, saprātīga runas veida, pacietības un īstas laipnības ieradumus nevar iegūt, sevi centīgi, stingri neuzmanot. Ir daudz vieglāk kļūt demoralizētam un samaitātam, nekā uzvarēt nepilnības, sevi kontrolējot un lolojot patiesus tikumus. Lai kādreiz mūsu dzīvēs pilnveidotos kristiešu pievilcīgās īpašības, ir nepieciešams pielikt neatlaidīgas pūles.6
Samaitāti bērni apdraud citus. Dievbijīgi vecāki apsvērs un plānos, kā mācīt saviem bērniem pareizus ieradumus. Drīzāk viņi izvēlēsies saviem nepieredzējušiem bērniem biedrus, nevis pametīs tos, ļaujot izvēlēties pašiem.7
Ja agrā bērnībā bērnus neatlaidīgi un pacietīgi pareizā veidā neaudzina, viņos veidojas slikti ieradumi. Šie ieradumi attīstās viņu turpmākajā dzīvē un samaitā citus. Tie, kuru prāti saņēmuši zemu izglītību, kurus nepareizā mājas ietekme ar savu maldinošo rīcību padarījusi mazvērtīgus, nes savus nepareizos ieradumus līdzi viscaur dzīvei. Ja tie apgūst reliģisku profesiju, [201] šie ieradumi atklājas viņu reliģiskajā dzīvē.8
Ķēniņš Sauls – skumjš gadījums. Pirmā Israēla ķēniņa dzīves stāsts sniedz bēdīgu liecību par agrāk piekopto slikto ieradumu spēku. Jaunībā Sauls nebijās un nemīlēja Kungu; viņa straujais gars, kas no bērnības nebija radināts pakļauties, vienmēr bija gatavs sacelties pret dievišķo autoritāti. Kas no jaunības mācās ar svētu godbijību raudzīties uz Dieva gribu un uzticīgi pildīt tiem uzliktos pienākumus, tie būs sagatavoti augstākam kalpošanas darbam vēlākā dzīvē. Bet cilvēki nevar gadiem ilgi nelietīgi izlietot tiem no Dieva dotās spējas un tad pēc patikas tās svaigas un neaptraipītas ieguldīt pilnīgi pretējā darbā.9
Bērns var saņemt veselīgas reliģiskas pamācības; bet, ja vecāki, skolotāji vai aizbildņi pieļauj, ka viņa raksturu ietekmē kāds nepareizs ieradums, tad šis ieradums, ja to neuzvarēs, kļūs par valdošo spēku, un bērns būs pazaudēts.10
Svarīgas ir sīkas darbības. Katrai rīcībai ir divkāršs raksturs un nozīme. Tā ir tikumīga vai netikumīga, pareiza vai nepareiza, saskaņā ar motīvu, kas to pamudina. Nepareiza rīcība, to bieži atkārtojot, atstāj neatgriezenisku iespaidu izpildītāja prātā un arī to prātos, kuri ar viņu ir saistīti jebkādās attiecībās, gan laicīgās, gan garīgās. Vecāki un skolotāji, kuri nepievērš uzmanību sīkām darbībām, kuras nav pareizas, šos ieradumus jauniešos no-stiprina.11
Vecākiem uzticīgi jādarbojas ar viņiem uzticētajām dvēselēm. Tiem nevajadzētu atbalstīt savos bērnos lepnumu, izšķērdību vai mīlestību uz izrādīšanos. Nevajadzētu tiem mācīt vai paciest, ka tie apgūst sīkas nerātnības, [202] kuras šķiet pievilcīgas mazos bērnos, bet kuras tiem būs jāaizmirst un kuru dēļ tiem būs jā-mainās, kad būs vecāki.12
Sīkas draiskulības un misēkļi var likties uzjautrinoši, kamēr bērni vēl ir mazi, un tos viņiem var atļaut un tos iedrošināt; bet, kad bērni pieaug, tie kļūst nejauki un aizvainojoši.13
Sliktie ieradumi veidojas vieglāk nekā labie. Visā dzīves laikā iegūtā izglītība nekad neizdzēsīs ļaunumu, kas izriet no disciplīnas trūkuma bērnībā. Viena, bet bieži atkārtota nolaidība veido ieradumu. Viena nepareiza rīcība sagatavo ceļu citai. Sliktie ieradumi veidojas vieglāk nekā labie, un tos atmest ir daudz grūtāk.14
Mazi bērni, ja tos atstāj savā vaļā, daudz labprātāk iemācās slikto kā labo. Slikti ieradumi vislabāk saskan ar dabisko sirdi, un lietas, kuras viņi redz un dzird zīdaiņa vecumā un bērnībā, dziļi iespiežas viņu prātos.15
Agrīnie ieradumi nosaka nākotnes uzvaru vai sakāvi. Mēs katrs personīgi laicīgajā dzīvē un mūžībā būsim tie, par ko mūs padara mūsu ieradumi. To dzīves, kuri veido pareizus ieradumus un ir uzticīgi ikviena pienākuma veikšanā, būs kā mirdzoši gaismekļi, lejot spožus starus uz citu ceļiem; bet, ja piekopj neuzticības ieradumus, ja paviršības, kūtruma un nolaidības ieradumiem ļauj no-stiprināties, tad mākonis, kas tumšāks par pusnakti, nolaidīsies pār izredzēm šajā dzīvē un uz mūžīgiem laikiem izslēgs cilvēku no nākotnes dzīves.16
Bērnībā un jaunībā raksturs ir visvieglāk ietekmējams. Tad ir
jāiegūst paškontroles spēks. Pie mājas pavarda un ģimenes lokā iegūst
ietekmi, kuras sekas paliek mūžīgi. [203] To, vai cilvēks dzīves cīņā
būs uzvarētājs vai zaudētājs, drīzāk nosaka ieradumi, kas
nostiprinājušies dzīves agrīnajos gados, nevis dabas dotās spējas.17
_______________
1The Youth’s Instructor, 1886. g. 15. decembris
2The Signs of the Times, 1912. g. 6. augusts
3Kristīgā sātība un Bībeles higiēna, 45. lpp.
4Good Health, 1880. g. janvāris
5Manuskripts 69, 1897. g.
6Liecības draudzei, 4.sēj., 452. lpp.
7Review and Herald, 1890. g. 24. jūnijs
8Review and Herald, 1897. g. 30. marts
9Sentēvi un pravieši, 622. lpp.
10Liecības draudzei, 5. sēj., 53. lpp.
11Review and Herald, 1898. g. 17. maijs
12Liecības draudzei, 1. sēj., 396. lpp.
13Vēstule 1, 1877. g.
14Review and Herald, 1899. g. 5. decembris
15Pacific Health Journal, 1897. g. septembris
16Liecības draudzei, 4. sēj., 452. lpp.
17Laikmetu ilgas, 101. lpp.