[184] Ziedojiet tam labāko laiku un prāta spējas. Vecāki saņem bērnu kā bezpalīdzīgu nastu savās rokās; viņš nezina neko, un viņam jāmāca mīlēt Dievs, viņš jāuzaudzina Kunga pielūgsmei. Viņš jāveido pēc dievišķā parauga.
Kad vecāki redzēs savu bērnu audzināšanas darba nozīmīgumu, kad viņi redzēs, ka tas ietver mūžīgas intereses, viņi sajutīs, ka tiem šim darbam jāziedo savs labākais laiks un prāta spējas.1
Iegūstiet izpratni par saistošajiem principiem. Zīdaiņa vecumā un bērnībā apgūtajām mācību stundām, izveidotajiem ieradumiem ir lielāka ietekme uz rakstura veidošanos un dzīves virzienu nekā visiem norādījumiem un audzināšanai vēlāk.
Vecākiem tas jāņem vērā. Viņiem jāsaprot principi, uz kuriem balstās rūpes par bērniem, un to audzināšana. Viņiem jāspēj uzaudzināt tos fiziski, garīgi un morāli veselus.2
Izvairieties no paviršības. Mēs dzīvojam laikmetā, kad gandrīz viss ir paviršs. Reti ir sastopama rakstura stabilitāte un stingrība, jo bērnu audzināšana un izglītošana jau no šūpuļa ir izklaidīga. Viņu raksturus ceļ uz irstošām smiltīm. Viņu raksturos nav izveidota pašaizliedzība un paškontrole. Viņus lutina un lolo, līdz tie kļūst nederīgi praktiskai dzīvei. Mīlestība uz izpriecām pārmāc prātus, [185] un bērniem glaimo un izdabā, tos pazudinot.3
Atbalstiet bērnus ar lūgšanu un ticību. Jūs ievedāt bērnus pasaulē, kura nepievērš uzmanību viņu eksistencei. Jūs lielā mērā padarāt sevi atbildīgus par viņu nākotnes laimi, viņu mūžīgo labklājību. Vai jūs to jūtat vai nē, uz jums gulstas nasta audzināt bērnus Dievam – skatīties ar greizsirgīgām rūpēm uz pirmo viltīgā ienaidnieka tuvošanos un būt gataviem pacelt karogu pret to. Uzceliet ap savu bērnu lūgšanas un ticības mūri un vingrinieties uzcītīgi vērot. Jūs ne mirkli neesat pasargāti no sātana uzbrukumiem. Jums nav laika atpūsties no vērīga, nopietna darba. Ne brīdi jūs nedrīkstat gulēt savā postenī. Šis ir vissvarīgākais karš. Tam ir mūžīgas sekas. Tā ir dzīvība vai nāve jums un jūsu ģimenei.4
Ieņemiet stingru, izlēmīgu nostāju. Visumā vecāki par daudz dāvā uzticību saviem bērniem; bieži, kad vecāki tiem uzticas, tie lolo slēptu netaisnību. Vecāki, vērojiet savus bērnus ar greizsirdīgām rūpēm. Pārlieciniet, aizrādiet, dodiet tiem padomus, kad jūs ceļaties un kad jūs sēžaties; kad jūs izejat un kad jūs ienākat; “dari tu to, tu atkal to, rīkojies šoreiz tā, citreiz atkal tā, šeit pa drusciņai, tur pa drusciņai!” Jes. 28:10 Pakļaujiet savus bērnus, kamēr viņi ir mazi. Diemžēl daudzi vecāki no tā izvairās. Viņi neieņem tik stingru un izlēmīgu nostāju, kā vajadzētu, lai gan tas ir viņu bērnu interesēs.5
Sējiet pacietīgi dārgo sēklu. “Ko cilvēks sēj, to viņš arī pļaus.” Vecāki, jūsu darbs ir iegūt savu bērnu uzticību un mīlestībā pacietīgi sēt dārgo sēklu. [186] Pildiet savu pienākumu pieticībā, nekad nesūdzoties par grūtībām, rūpēm un smagu darbu. Ja ar pacietīgām, laipnām, Kristum līdzīgām rūpēm jūs varat vienu dvēseli darīt pilnīgu Jēzū Kristū, jūsu dzīve nebūs veltīga. Uzturiet paši savas dvēseles cerībā un pacietībā. Neļaujiet nekādai mazdūšībai parādīties savos vaibstos vai attieksmē. Jūsu rokās ir tāda rakstura veidošana ar Dieva palīdzību, kas var strādāt Meistara vīna dārzā un iegūt daudz dvēseļu Jēzum. Vienmēr iedrošiniet savus bērnus sasniegt augstus standartus visos viņu ieradumos un ievirzēs. Esiet pacietīgi ar viņu nepilnībām, kā Dievs ir pacietīgs ar jums jūsu nepilnībās, panesot jūs, vērojot jūs, lai jūs turpmāk varētu nest augļus Viņa slavai. Iedrošiniet savus bērnus cīnīties, lai pievienotu saviem ieguvumiem tos tikumus, kas tiem trūkst.6
Māciet pakļaušanos likumam. Tēvi un mātes, esiet saprātīgi! Māciet savus bērnus, ka tiem ir jāpadodas likumam.7
Atļaut bērnam iet pašam savu ceļu, pakļauties saviem likumiem un izvairīties viņu pārmācīt, pamatojoties uz pārāk lielu mīlestību, lai sodītu, – tā nav līdzjūtība vai laipnība. Kas gan tā ir par mīlestību, ja atļaujam bērnā attīstīties rakstura iezīmēm, kas padara viņu un ikvienu citu nožēlojamu? Nost ar tādu mīlestību! Īsta mīlestība meklēs dvēselei pašreizēju un mūžīgu labumu.8
Kādas vecākiem ir tiesības laist bērnus pasaulē, ja tie atstāj tos novārtā un ļauj izaugt bez izglītības un kristīgas audzināšanas? Vecākiem vajadzētu būt atbildīgiem. Māciet bērniem savaldīšanos; māciet tiem, ka viņiem ir jāļaujas vadīties, nevis jābūt vadītājiem.9
Saskaņojiet fizisko, prāta un garīgo audzināšanu. Fiziskās, prāta un garīgās spējas jāattīsta tāpēc, [187] lai izveidotu pareizi līdzsvarotu raksturu. Lai to paveiktu, bērni ir jāuzmana, jāsargā un jādisciplinē.10
Par Jēzus fizisko ķermeņa uzbūvi, kā arī par Viņa garīgo attīstību, mēs uzzinām no vārdiem “bērns auga” un “kļuva stiprs garā”. Bērnībā un jaunībā ir jāpievērš uzmanība fiziskajai attīstībai. Vecākiem jāiemāca bērniem labi ēšanas, dzeršanas un ģērbšanās ieradumi un vingrinājumi, kas liktu labu pamatu stiprai veselībai turpmākajā dzīvē. Fiziskajam organismam jāsaņem īpašas rūpes, lai ķermeņa spēju attīstība netiktu traucēta, bet gan lai tās attīstītu līdz augstākajai pakāpei. Tas bērnus un jauniešus nostāda labvēlīgā stāvoklī, lai viņi ar pienācīgu reliģisku audzināšanu, līdzīgi Kristum, var kļūt stipri garā.11
Veselība ir saistīta ar prātu un morāli. Lai pamodinātu jūsu bērnu morālo jūtīgumu, kas ļauj izjust Dieva prasības pret viņiem, jums jāiespiež viņu prātos un sirdīs, kā paklausīt Dieva fiziskajiem likumiem; jo veselībai ir milzīga saistība ar prātu un morāli. Ja viņiem ir veselība un sirds skaidrība, viņi ir labāk sagatavoti dzīvot un būt par svētību pasaulei. Līdzsvarot viņu prātus pareizā virzienā un pareizā laikā ir vissvarīgākais darbs, jo ļoti daudz kas ir atkarīgs no lēmuma, kas pieņemts kritiskā brīdī.
Cik tādēļ svarīgi, lai vecāku prāti būtu, cik vien iespējams, brīvi no apgrūtinājumiem, nogurdinošām rūpēm par mazsvarīgām lietām, lai viņi varētu domāt un rīkoties ar mierīgu apdomu, gudrību un mīlestību, padarot savu bērnu fizisko un morālo veselību par pirmo un augstāko vērā ņemamo jautājumu.12
[188] Vecāki brīnās, ka bērnus ir daudz grūtāk kontrolēt, nekā viņi ir domājuši, lai gan vairumā gadījumu viņus tādus padarījusi viņu pašu noziedzīgā vadība. Uztura kvalitāte, kādu vecāki tiem liek galdā un iedrošina savus bērnus lietot, pastāvīgi modina viņu dzīvnieciskās kaislības un vājina morālās un intelektuālās spējas.13
Prātam vissvarīgākais ir nevainojams uzturs. Audziniet savu mīļo spējas un gaumi; tiecieties aizņemt viņu prātus, lai tur nebūtu vietas zemiskām, sabojātām domām vai izdabāšanai. Kristus žēlastība ir vienīgā ļaunuma pretinde jeb aizsarglīdzeklis. Ja jūs gribat, jūs varat izvēlēties, vai jūsu bērnu prātus aizņems šķīstas, nesabojātas domas vai arī ļaunums, kas ir visapkārt, – lepnums un nevērība pret savu Pestītāju. Prātam, līdzīgi kā ķermenim, jāsaņem šķīsta barība, lai tas būtu vesels un stiprs. Lieciet bērniem domāt par kaut ko, kas ir ārpus un pāri viņiem. Prāts, kas uzturas šķīstā, svētā gaisotnē, nekļūs nenopietns, vieglprātīgs, iedomīgs un pat-mīlīgs.14
Mēs dzīvojam laikā, kad pāri reālajam, dabīgajam un paliekošajam paaugstina visu, kas ir nepatiess un virspusējs. Prāts jāsarga no visa, kas to vadītu nepareizā virzienā. To nevajadzētu apgrūtināt ar mazvērtīgiem stāstiem, kas nestiprina garīgos spēkus. Domas būs tāda paša rakstura kā barība, kuru mēs sniedzam prātam.15
Ar izcilu prātu nepietiek. Jūs varat būt apmierināts ar sava bērna izcilo prātu; bet, ja to nekontrolēs svētota sirds, tas darbosies pretrunā Dieva nolūkiem. Nekas cits, kā vien augsta izpratne par Dieva prasībām pret cilvēku, [189] nevar sniegt pareizu rakstura stabilitāti, prāta asumu un izpratnes dziļumu, kas ir būtiski panākumiem gan šajā, gan nākamajā pasaulē.16
Centieties sasniegt virsotni rakstura attīstībā. Ja mēs mācām bērniem būt čakliem, tad puse no briesmām ir garām, jo slinkums rada kārdinājumus grēkot. Audzināsim mūsu bērnus būt vienkāršiem savā izturēšanās veidā, nekļūstot lepniem, bet būt labsirdīgiem un pašuzupurīgiem bez izrādīšanās, būt taupīgiem, nekļūstot mantkārīgiem. Un, pāri visam, mācīsim tiem prasības, kuras Dievam ir pret viņiem, ka viņu pienākums ir ienest reliģiju ikvienā dzīves nozarē, ka vispirms viņiem ir jāmīl Dievs un jāmīl savs tuvākais, neizturoties nevērīgi pret dzīves mazajām laipnībām, kuras ir laimes pamatā.17
Lūdziet pēc Debesu gudrības. Vecākiem ir jāpārdomā un nopietni jālūdz Dievam gudrība un dievišķa palīdzība, lai pareizi audzinātu savus bērnus un lai tie varētu attīstīt raksturus, kurus par labiem atzīs Dievs. Viņiem nevajadzētu raizēties par to, kā viņiem audzināt savus bērnus, lai tos slavētu un godātu pasaulē, bet kā viņi var tos audzināt, lai veidotu brīnišķīgus raksturus, kurus atzinīgi novērtē Dievs. Debesu gudrībai ir nepieciešams daudz lūgšanu un studiju, lai zinātu, kā rīkoties ar jaunajiem prātiem, jo ļoti daudz kas ir atkarīgs no tā, kurp vecāki virza savu bērnu prātu un gribu.18
Vadiet morāli un garīgi. Vecākus vajadzētu iedvesmot ar pienākumu dāvāt pasaulei bērnus, kuriem ir labi veidoti raksturi, – bērnus, kuriem būs morāls spēks atvairīt kārdināšanas un kuru dzīve būs Dievam par godu un par svētību cilvēkiem. [190] Tie, kas izies dzīvē ar stingriem principiem, būs sagatavoti stāvēt neaptraipīti šī samaitātā laikmeta morālās piesārņotības vidū.19
Māciet bērnus izdarīt savu izvēli. Māciet jauniešus un bērnus izvēlēties tērpties karaliskajā apģērbā, kas austs debesu stellēs – “spožā, tīrā audeklā” (Atkl. 19:8), ko valkās visi zemes svētie. Šo tērpu, paša Kristus nevainojamo raksturu, par brīvu piedāvā ikvienai cilvēciskai būtnei. Bet visi, kas to saņems, to saņems un valkās jau šeit.
Māciet bērniem, ka tad, kad viņi atver savu prātu šķīstām,
mīlošām domām un dara mīlošus un izpalīdzīgus darbus, viņi sevi ietērpj
Viņa brīnišķajā rakstura tērpā. Šis apģērbs viņus padara skaistus un
iemīļotus šeit un būs viņu ieejas atļauja Karaļa pilī.20
_______________
1The Signs of the Times, 1891. g. 16. marts
2Dziednieciskā kalpošana, 380. lpp.
3The Health Reformer, 1872. g. decembris
4Liecības draudzei, 2. sēj., 397., 398. lpp.
5Turpat, 1. sēj. 156. lpp.
6Manuskripts 136, 1898. g.
7Manuskripts 49, 1901. g.
8Review and Herald, 1895. g. 16. jūlijs
9Manuskripts 9, 1893. g.
10Liecības draudzei, 4. sēj., 197., 198. lpp.
11The Youth’s Instructor, 1893. g. 27. jūnijs
12The Health Reformer, 1872. g. decembris
13Pacific Health Journal, 1897. g. oktobris
14Vēstule 27, 1890. g.
15Liecības draudzei, 5. sēj., 544. lpp.
16Review and Herald, 1889. g. 23. aprīlis
17Pacific Health Journal, 1890. g. maijs
18The Health Reformer, 1872. g. decembris
19Kristīgā sātība un Bībeles higiēna, 75. lpp.
20Audzināšana, 249. lpp.