[110] Attīstiet kārtību un labu gaumi. Kārtības un gaumes attīstība ir svarīga daļa bērnu audzināšanā. (..)
Kā savu bērnu aizbildņiem un skolotājiem jums ir uzlikts pienākums darīt katru sīku lietu savā mājā precīzi un kārtīgi. Palīdziet saviem bērniem apgūt nenovērtējamo mācību uzturēt tīru un kārtīgu savu apģērbu. Turiet arī savu apģērbu tīru, svaigu un cienījamu. (..)
Dievs jums ir uzlicis pienākumu vienmēr būt savās mājās par paraugu pareizajam. (..) Atcerieties, ka, dienu no dienas uzticīgi pildot sīkos mājas darbiņus, jūs esat strādnieki kopā ar Dievu, pilnveidojot kristīgu raksturu.1
Paturiet prātā, vecāki, ka jūs strādājat savu bērnu glābšanai. Ja jūsu ieradumi ir pareizi, ja jūs atklājat tīrību un kārtību, tikumu un taisnību, dvēseles, miesas un gara svētošanu, jūs atbilstat Pestītāja vārdiem: “Jūs esat pasaules gaisma.”
Māciet kārtības ieradumus. Katrai ģimenei ir jāmācās kārtīguma, tīrības un rūpīguma ieradumi. Mums, kas apliecinām ticību patiesībai, ir jāparāda pasaulei, ka patiesības un taisnības principi nepadara cilvēku prastu, rupju, netīru un nekārtīgu. (..)
[111] Mīlestība pret Dievu ģimenē izpaudīsies mīlestībā pret bērniem. Neviltota mīlestība neļaus tiem ieslīgt bezdarbīgā slābanumā un nekārtībā, jo tas ir vienkāršākais ceļš; bet no vecāku šķīstā parauga, ar mīlošu, bet nelokāmu stingrību attīstot čaklus ieradumus, kļūstot par tēviem un mātēm, jūsu bērni audzinās savus bērnus pēc tās pašas kārtības.3
Māciet bērniem rūpēties par apģērbu. Sāciet agri mācīt bērnus rūpēties par savām drēbēm. Lai viņiem ir zināma vieta, kur nolikt savas lietas, māciet viņiem tās kārtīgi salocīt un nolikt vietā. Ja jūs nevarat iegādāties pat lētu kumodi, paņemiet kasti, iemontējiet tajā plauktus un apklājiet ar kādu gaišu, priecīgu drānu. Lai iemācītu tīrību un kārtību, jums būs tam jāatvēl noteikts laiks katru dienu, bet jūsu bērna vēlākos gados tas atmaksāsies un beidzot jums aiztaupīs daudz pūļu un laika.
Uzturiet kārtīgu savu istabu. Ja bērniem ir sava istaba un ja viņiem māca to turēt tīru un patīkamu, tad viņiem būs īpašnieka jūtas – viņi jutīs, ka vecāku namā tiem ir arī pašiem savas mājas, un bērni gūs gandarījumu, uzturot to glītu un tīru. Mātei pēc vajadzības viņu darbs jāpārbauda, jāizsaka ierosinājumi un norādījumi. Tas ir mātes darbs.5
Regulāras stundas miegam. Cik plaši izplatīts ir ieradums pārvērst dienu par nakti un nakti par dienu! Daudzi jaunieši veselīgi guļ no rītiem, kad viņiem vajadzētu būt nomodā kopā ar agri dziedošajiem putniem un būt rosīgiem, kad visa daba ir nomodā.6
Daži jaunieši ļoti pretojas kārtībai un disciplīnai. Viņi neciena mājas likumus, neceļoties noteiktā laikā. [112] Viņi guļ gultā dažas stundas pēc rītausmas, kad katram vajadzētu jau būt nomodā. Tie strādā līdz vēlai naktij un ir atkarīgi no mākslīga apgaismojuma, aizstājot tās gaismas vietu, kuru daba ir nodrošinājusi piemērotām stundām. Tā rīkojoties, tie ne tikai izšķiež dārgas izdevības, bet arī rada liekus izdevumus. Bet gandrīz katrā gadījumā tiek atrasts arī aizbildinājums: “Es nevaru tikt galā ar savu darbu. Man kaut kas ir jādara. Es nevaru agri doties pie miera.” (..) Dārgie kārtības ieradumi tiek salauzti, un šādi notriekts laiks rīta agrumā ietekmē visu dienu.
Mūsu Dievs ir kārtības Dievs, un Viņš vēlas, lai Viņa bērni gribētu pakļaut sevi kārtībai un Viņa disciplīnai. Vai tāpēc nebūtu labāk salauzt ieradumu pārvērst nakti par dienu un spirgtās rīta stundas par nakti? Ja jaunieši izveidotu regularitātes un kārtības ieradumus, viņiem uzlabotos veselība, noskaņojums, atmiņa un raksturs.
Katra pienākums ir ievērot stingrus noteikumus savas dzīves ieradumos. Tas ir jūsu pašu labā, dārgie jaunieši, gan fiziski, gan morāli. No rīta pieceļoties, pārdomājiet, cik tālu vien iespējams, kas jums dienas laikā jāpaveic. Ja nepieciešams, ierīkojiet nelielu piezīmju grāmatiņu, kurā īsi pierakstīt, kas jāizdara, un nosakiet laiku, kurā darbs ir jāpadara.7