[97] Apspiediet nepiedienīgu trokšņošanu un nevaldāmību. Neatļaujiet mātes prātu nodarbināt ar pārāk daudz lietām. (..) Ar vislielāko uzcītību un visciešāko modrību viņai ir jārūpējas par mazajiem, kuri, ja tiem atļauj, seko katram impulsam, kas izriet no viņu neapmācītajām, nezinošajām sirdīm. Sava gara pārpilnībā viņi ienesīs mājās troksni un nevaldāmību. Tas ir jāaptur. Bērni būs drīzāk laimīgi, ja viņus audzinās nedarīt šādas lietas. Viņiem ir jāmāca, ka tad, kad ierodas apmeklētāji, viņiem ir jābūt rāmiem un goddevīgiem.2
Lai mājās valda miers. Tēvi un mātes, (..) māciet saviem bērniem, ka viņiem ir jāpakļaujas likumam. Neļaujiet tiem domāt, ka tāpēc, ka viņi ir bērni, viņu privilēģija ir taisīt mājās tādu troksni, kādu vien tie vēlas. Ir jāizveido un jāievieš gudri noteikumi un priekšraksti, lai nesabojātu mājas dzīves skaistumu.2
Atļaujot bērniem spiegt un kliegt, vecāki viņiem nodara lielu ļaunumu. Tiem nevajadzētu atļaut būt vieglprātīgiem un trakulīgiem. Ja šīs nevēlamās rakstura iezīmes neapvalda jau agrīnajos gados, bērni tās nostiprinātas un attīstītas nesīs līdzi reliģiskajā un ikdienas dzīvē. Bērni būs laimīgi, ja tiem mājās mācīs būt rā-miem.3
[98] Māciet cieņu pret pieredzējušu spriedumu. Bērniem vajadzētu mācīt cienīt pieredzējušu spriedumu. Viņiem vajadzētu būt tā audzinātiem, lai viņu prāti būtu vienoti ar vecāku un skolotāju prātiem, un tā skolotiem, lai viņi varētu saskatīt, cik pareizi ir ņemt vērā pieaugušo padomu. Tad, kad viņi aizies prom no vadošās rokas, viņu raksturi nebūs līdzīgi vējā trīcošām niedrēm.4
Vecāku paviršība veicina necieņu. Ja savās pašu mājās bērniem atļauj izturēties ar necieņu, būt nepaklausīgiem, nepateicīgiem un sapīkušiem, tad viņu grēki guļ vecāku durvju priekšā.5
Mātei (..) sava saime jāvada gudri, sava mātes stāvokļa cienībā. Viņas ietekmei mājās jābūt sevišķi svarīgai, viņas vārdam – likumam. Ja viņa ir kristiete, tad Dieva vadībā tā iedvesīs cieņu savos bērnos. Pasakiet saviem bērniem precīzi, ko jūs no tiem prasāt.6
Ja vecāki nesaglabā savu autoritāti, tad bērniem, kad tie dodas uz skolu, nav arī sevišķas cieņas pret skolotājiem vai skolas vadību. Bijība un cieņa, kādai tiem vajadzētu būt, viņiem mājās nekad nav mācīta. Tēvi un mātes ir bijuši vienā līmenī ar saviem bērniem.7
Neapvaldītas nekaunības augļi. Parādiet cieņu pret saviem bērniem un neļaujiet tiem izteikt jums nevienu necieņas pilnu vārdu.8
Gudra jaunieša attieksme. Gudrs un augsti svētīts ir tas jaunais cilvēks, kurš par savu pienākumu uzskata uzlūkot par saviem padomdevējiem, saviem mierinātājiem un zināmā mērā par saviem pavēlniekiem savus vecākus vai, ja to nav, savus aizbildņus, vai tos, pie kā viņš dzīvo, [99] un kurš atļauj savas mājas ierobe-žojumiem valdīt pār viņu.9
Bijība ir rūpīgi jākopj. (Piezīme. Pilnīgākai šī jautājuma izpētei lasiet 80. nodaļu “Godbijība pret svētām lietām”.) Godbijība, (..) ir īpašība, kura rūpīgi jākopj. Katrs bērns jāmāca, lai tas parāda patiesu godbijību Dievam. 10
Kungs vēlas, lai mēs saprastu, ka mums savi bērni ir jāievirza pareizās attiecībās ar pasauli, draudzi un ģimeni. Attiecības ar ģimeni ir pirmajā vietā. Mācīsim bērniem būt pieklājīgiem citam pret citu un pieklājīgiem pret Dievu. Jūs varētu jautāt: “Ko tu domā, sakot, ka mums jāmāca būt pieklājīgiem pret Dievu?” Ar to es domāju, ka bērniem ir jāmāca godāt mūsu Debesu Tēvu un augstu vērtēt lielo un bezgalīgo upuri, ko Kristus ir pienesis mūsu labā. Vecākiem un bērniem ir jāuztur tik ciešas attiecības ar Dievu, ka Debesu eņģeļi var ar viņiem sarunāties. Šie vēstneši ir izstumti no daudzām mājām, kur netaisnība un nepieklājība pret Dievu ir pārpilnībā. Satversim no Viņa Vārda Debesu garu un ienesīsim to savās dzīvēs šeit virs zemes!11
Kā mācīt bijību. Vecāki var un viņiem nepieciešams savus bērnus ieinteresēt dažādajās atziņās, kas atrodamas svētajās lappusēs. Tomēr, ja tiešām grib to panākt, tad vecākiem pašiem jāinteresējas par Dieva Vārdu, jāpazīst Rakstos ietvertās patiesības, kā Dievs to pavēlēja Israēlam; par tām jārunā “savā namā sēžot un pa ceļu staigājot, apgulstoties un pieceļoties”. (5. Moz. 11:19) Kas vēlas, lai viņu bērni mīlētu un godātu Dievu, tiem jārunā par Viņa laipnību, varenību un spēku, kā tas viss ir atklāts Viņa Vārdā un radīšanas darbos.12
Bijību atklāj paklausība. Parādiet bērniem, ka patiesu bijību atklāj paklausība. Dievs nav pavēlējis neko, kas nebūtu svarīgs, un nav cita ceļa, kā parādīt Viņam tīkamu bijību, kā vien paklausot tam, ko Viņš ir sacījis.13