[101] Apspiediet postīšanas tieksmes. Audzināšanai jābūt vispusīgai un pastāvīgai. Katrai mātei vajadzētu būt čaklai. Viņa nekam nedrīkst atļaut novērst savu prātu. Viņa nedrīkst atļaut bērniem sekot savai neaudzinātajai gribai, apejoties ar priekšmetiem mājās. Viņiem vajadzētu mācīt, ka, spēlējoties ar rotaļlietām, nedrīkst turēt mājas pastāvīgā nekārtībā. Mātes, jau dzīves agrīnajos gados māciet saviem bērniem, ka visas mantas mājās nav viņu rotaļlietas! Tā jūs iemācīsiet viņiem kārtību. Vienalga, kādu traci bērns var sacelt, neļaujiet nostiprināt un attīstīt postīšanas instinktu, kas bērnībā ir liels. Dievs saka: “Tev būs.” un “Tev nebūs.” Nezaudējot savaldību, bet noteikti vecākiem ir jāpasaka saviem bērniem “Nē!” un tā arī ir jādomā.
Ar stingrību viņiem ir jāatsakās atļaut mājās visu brīvi ņemt un mētāt apkārt pa grīdu vai zemi. Tie, kas atļauj bērnam šādi rīkoties, nodara viņam lielu ļaunumu. Viņš var nebūt slikts bērns, bet viņa audzināšana padara to nemierīgu un postošu.1
Māciet cienīt citu mantas. Daži vecāki atļauj bērniem būt postītājiem, rotaļāties ar lietām, kuras viņi nedrīkst aiztikt. Bērniem vajadzētu mācīt, ka viņi nedrīkst aiztikt citu cilvēku īpašumu. Ģimenes labklājības un laimes dēļ viņiem ir jāmācās ievērot īpašuma likumus. [102] Bērni nav laimīgāki, kad viņiem atļauj aiztikt visu, ko vien viņi redz. Ja viņus nemācīs rūpēties, viņi izaugs ar nepatīkamām postītāja rakstura iezīmēm.2
Stipras un izturīgas rotaļlietas. Nedodiet bērniem viegli saplēšamas rotaļlietas. To darīt nozīmē mācīt postīšanas mācību. Lai viņiem ir nedaudz rotaļlietu un lai tās ir stipras un izturīgas. Šādi ieteikumi, lai arī tie šķiet niecīgi, bērna audzināšanā nozīmē daudz.3