[555] Sātans nostāda ierindā savu karaspēku. Sātans jau nostāda ierindā savu karaspēku. Vai mēs personīgi esam sagatavoti briesmīgajam konfliktam, kas ir tieši mūsu priekšā? Vai mēs gatavojam sevi un savu saimi, lai izprastu ienaidnieka pozīcijas un viņa cīņas veidus? Vai mūsu bērni izveido noteiktības ieradumus, lai viņi varētu stipri un nelokāmi jebkuros apstākļos stāvēt par principiem un pienākumu? Es lūdzu Dievu, kaut mēs visi varētu izprast laika zīmes un kaut mēs varētu sagatavot sevi un savus bērnus, lai sadursmes laikā Dievs būtu mūsu patvērums un sargs.1
Sagatavojieties satriecošam pārsteigumam. Grēks ir gandrīz sasniedzis savu robežu. Pasauli pilda juceklis, un pār cilvēkiem drīz nāks lielas šausmas. Gals ir ļoti tuvu. Uz to, kas nāks pār pasauli, Dieva ļaudīm vajadzētu sagatavoties kā uz satriecošu pārsteigumu.
Laiks ir dārgs. Mums ir maz, ļoti maz pārbaudes dienu, kad sagatavoties nākotnei, mūžīgajai dzīvei.2
Daudzas ģimenes nav gatavas. Sabatā un svētdienā nakts atklāsmēs es redzēju, ka nesu savas liecības ļaužu priekšā. Abos gadījumos man likās, ka es atrodos milzīgā teltī, kas bija ļaužu pārpildīta. Dievs man deva noteiktu vēsti šiem ļaudīm. Mans uzdevums bija griezties pie ģimenēm, kas nav gatavas satikt Kungu. Īpašs pienākums bija norādīt mūsu ļaudīm uz vajadzību meklēt Kungu, dziļi izmeklējot savu sirdi un nopietni dzenoties pretī mērķim. (..)
[556] Vecāki, kas ir patiesi atgriezti, ar savu mājas dzīvi atklās, ka viņi pakļaujas Dieva Vārda disciplīnai. (..) mātei un tēvam bērnu pareiza audzināšana ir vissvarīgākais dzīves darbs.3
Svinīgi jautājumi vecākiem. Tēvi un mātes, ko par jums varētu teikt? Vai esat bijuši uzticīgi savam pienākumam? Vai jūs, redzot savus bērnus tiecamies iet pa ceļu, kas galu galā aptraipīs domas, vārdus un darbus, esat centušies parādīt tiem viņu briesmas, vispirms lūdzot palīdzību no Dieva? Vai jūs esat viņiem norādījuši uz briesmām, izvēloties iet pa savu ceļu? Mātes, vai jūs neesat atstājušas novārtā savu Dieva doto darbu – lielāko darbu, kāds jebkad ir uzticēts mirstīgajiem? Vai jūs neesat atteikušās nest savas Dieva dotās atbildības? Bēdu laikā, kas ir tieši mūsu priekšā, kad Dieva spriedums nāks pār nešķīstajiem un nesvētajiem, vai jūsu bērni jums neizteiks lāstus jūsu nepareizo tieksmju dēļ?4
Vecākiem, kas ir nesen pieņēmuši vēsti, ir vajadzīgas pamācības. Tiem, kas nes pēdējo žēlastības vēsti šai pasaulei, vajadzētu izjust pienākumu pamācīt vecākus mājas reliģijas jautājumos. Viņu lielajam reformācijas darbam ir jāsākas, parādot tēviem, mātēm un bērniem Dieva likuma principus. Kad ir atklātas likuma prasības un vīri un sievas ir pārliecināti par savu pienākumu paklausīt, parādiet tiem, kādu atbildību viņi nes ar savu izvēli, ne tikai par sevi, bet arī par saviem bērniem. Parādiet, ka paklausība Dieva Vārdam ir mūsu vienīgais aizsargs pret ļaunumu, kas aizrauj pasauli iznīcībā.5
Mūsu jauniešiem ir vajadzīga palīdzība un iedrošinājums. Tagad ir mūsu laiks un iespējas strādāt jauniešu labā. [557] Stāstiet tiem, ka mēs patlaban atrodamies bīstamā krīzes stāvoklī un ka mums ir jāzina, kā atšķirt patiesu dievbijību. Mūsu jaunajiem ļaudīm ir jāpalīdz, viņi ir jāpaceļ un jāiedrošina, bet pareizā veidā; varbūt ne tā, kā viņi to vēlētos, bet gan tā, lai palīdzētu viņiem iegūt svētotas sirdis. Viņiem vairāk nekā jebkas cits ir vajadzīga svētojoša reliģija.6
Nevilcinieties. Nākotnes notikumi met savu ēnu uz mūsu ceļa. Tēvi, mātes, es ļoti lūdzu jūs, pielieciet vislielākās pūles savu bērnu labā! Sniedziet tiem katru dienu reliģiskas pamācības. Māciet tiem mīlēt Dievu un būt uzticīgiem taisnības principiem. Strādājiet, strādājiet tagad ar cēlu, nopietnu ticību, Svētā Gara dievišķās ietekmes vadīti. Neatlieciet šo darbu pat ne uz vienu dienu, vienu stundu.7
Dariet pamatīgu darbu. Vecāki, pazemojiet savas sirdis Dieva priekšā! Sāciet pamatīgu darbu pie saviem bērniem. Lūdziet Kungu piedot jūsu nevērību pret Viņa Vārdu, nemācot bērniem ceļu, pa ko tiem vajadzētu iet. Lūdziet pēc gaismas un vadības, pēc mīkstas sirdsapziņas un pēc skaidrām uztveres spējām, lai jūs varētu ieraudzīt kļūdas un trūkumus. Dievs uzklausīs šādas lūgšanas, kas nāk no pazemīgas un nožēlas pilnas sirds.8
Iespējams, ka ir nepieciešams izsūdzēt grēkus. Ja jūs esat grēkojuši, nepildot savu pienākumu pret ģimeni, tad izsūdziet Dieva priekšā savus grēkus. Sapulciniet savus bērnus ap sevi un atzīstiet savu nevērību. Pastāstiet tiem, ka jūs vēlaties mājas dzīvi pārkārtot, un lūdziet, lai viņi jums palīdz padarīt mājas tādas, kādām tām jābūt. Lasiet tiem Dieva Vārdā atrodamos norādījumus. Lūdziet Dievu kopā ar tiem, lai Dievs pasargā viņu dzīvību un palīdz sagatavoties mājām Viņa valstībā. Tā jūs varat [558] iesākt reformācijas darbu un tad turpināt staigāt Kunga ceļus.9
Sniedziet bērniem pilnīgas paklausības paraugu. Vecāku īpašais darbs ir izskaidrot bērniem Dieva likumus un prasīt paklausību tiem, lai viņi ieraudzītu, cik svarīgi ir paklausīt Dievam visas savas dzīves dienas. Šāds bija Mozus darbs. Viņš pavēlēja vecākiem izpildīt savu pienākumu, sniedzot bērniem pilnīgas paklausības paraugu. Un šis ir arī darbs, kas pāri visam ir jāizdara ģimenes dzīvē pašlaik. Tam ir jāpavada trešā eņģeļa vēsts. Nezināšana nav attaisnojums vecāku nevērībai pret pienākumu mācīt bērniem, ko nozīmē pārkāpt Dieva likumu. Gaisma ir pārpilnībā, un nevienam nav jāstaigā tumsā, nevienam nav jābūt neziņā. Dievs tikpat noteikti šodien ir mūsu padomdevējs, kā Viņš bija Israēla bērnu skolotājs, un visi ir saistīti ar vissvētākajiem pienākumiem paklausīt Viņa likumiem.
Lūdziet un strādājiet, lai glābtu bērnus. Māciet saviem bērniem, ka sirdij ir jāmāca būt savaldīgai un pašaizliedzīgai. Dzīves motivācijai vajadzētu būt saskaņā ar Dieva likumu. Nekad nesamierinieties ar to, ka jūsu bērni izaug šķirti no Kristus. Nekad nejūtieties brīvi, kamēr viņi ir auksti un vienaldzīgi. Sauciet uz Dievu dienu un nakti. Lūdziet un strādājiet, lai glābtu savu bērnu dvēseles. “Bijība tā Kunga priekšā ir gudrības iesākums.” Tas ir rakstura virzītājspēks, līdzsvara ritenis. Bez dievbijības viņiem neizdosies aizsniegt lielo mērķi, kam tie ir radīti.11
Rīkojieties
kā rakstura veidotāji. Vecākiem, kas ir Septītās dienas adventisti,
vajadzētu daudz pilnīgāk izprast savu atbildību [559] veidot raksturu.
Dievs viņu priekšā noliek priekštiesību stiprināt Viņa darbu,
ziedojoties un strādājot bērnu labā. Viņš vēlas redzēt, ka no mūsu mājām
kopā sapulcējas liels pulks jauniešu, kas, pateicoties dievbijīgajās
mājas ietekmei, ir atdevuši Viņam savas sirdis un iziet, lai sniegtu
Viņam visaugstāko savas dzīves kalpošanu. Dievišķie norādījumi mājās,
rīta un vakara svētbrīžu ietekme, noteiktais paraugs, ko sniedz vecāki,
kas mīl un bīstas Dievu, – tas viss ir mācījis viņiem pakļauties Dievam
kā savam skolotājam un sagatavojis kā uzticīgus dēlus un meitas pienest
Viņam patīkamu kalpošanu. Šādi jaunieši ir sagatavoti atklāt pasaulei
Kristus spēku un žēlastību.12
_______________
1Review and Herald, 1889. g. 23. aprīlis
2The Youth’s Instructor, 1908. g. 28. aprīlis
3Vēstule 64, 1911. g.
4Review and Herald, 1902. g. 23. decembris
5Liecības draudzei, 6. sēj., 119. lpp.
6Kristīgās audzināšanas pamati, 547. lpp.
7Review and Herald, 1889. g. 23. aprīlis
8Manuskripts 22, 1904. g.
9Turpat
10Vēstule 90, 1898. g.
11Review and Herald, 1889. g. 23. aprīlis
12Padomi vecākiem, skolotājiem un skolēniem, 131. lpp.