Necieņu izraisa ārēja izrādīšanās. Visus vajadzētu pamācīt ģērbties glīti, tīri un kārtīgi, bet nenodoties ārējai greznībai, kas svētajā vietā pilnīgi nav piemērota. Nedrīkstētu notikt nekāda drēbju izrādīšana, jo tas pamudinātu uz negodbijību. (..) Visas lietas, kas skar apģērbu, ir stingri jāievēro, cieši sekojot Bībeles priekš-rakstiem. Mode ir dieviete, kas pārvalda pasauli, un tā bieži iespiežas arī draudzē. Draudzei par savu mērauklu vajadzētu ņemt Dieva Vārdu, un vecākiem šie jautājumi labi jāpārdomā.21
Parādiet cieņu pret sludinātājiem – Dieva pārstāvjiem. Parādot cieņu pret Dieva pārstāvjiem – sludinātājiem, skolotājiem un vecākiem, kas ir aicināti runāt un darboties Viņa Vārdā, tiek pagodināts arī pats Dievs.22
[545] Reti bērnus pamāca, ka sludinātājs ir Dieva sūtnis, ka vēsts, ko viņš sludina, ir Dieva paredzēts līdzeklis dvēseļu glābšanai un ka visiem, kuriem ir priekšrocība to dzirdēt, tā būs dzīvības smarža uz dzīvību vai nāves smarža uz nāvi.23
Ar neko, kas ir svēts, neko, kas attiecas uz kalpošanu Dievam, nevajadzētu apieties bezrūpīgi un vienaldzīgi. Kad tiek runāts dzīvības vārds, jums vajadzētu atcerēties, ka jūs klausāties Dieva balsi ar Viņa ieceltā kalpa starpniecību. Nepazaudējiet ar neuzmanību šos vārdus; ja jūs tos ņemsiet vērā, tie var atturēt jūsu kājas no aizklīšanas nepareizos ceļos.24
Kritizējošu vecāku atbildība. Vecāki, esiet uzmanīgi, kādu priekšzīmi un kādus uzskatus jūs dodat saviem bērniem. Viņu prāts ir viegli veidojams un ietekmējams. Ja sludinātājam, kas kalpo svētnīcā, ir kāda vaina, tad bīstieties to pieminēt. Runājiet vienīgi par labo, ko viņš dara, par jaukajām domām un iecerēm, kādus viņš ierosina, uzskatot tos par Dieva kalpa priekšlikumu. Viegli saprotams, kāpēc Vārda sludināšana atstāj uz bērniem tik mazu ietekmi un kāpēc viņi izjūt tik maz godbijības pret Dieva namu. Šajā ziņā viņu audzināšana nav bijusi pilnīga.25
Jauniešu smalkjūtīgais un uzņēmīgais prāts par Dieva kalpu darbu spriež atbilstoši tam, kā pret to izturas viņu vecāki. Daudz ģimeņu galvu, mājās pārnākuši, kritizē dievkalpojumu, dažas lietas atzīdami un citas nosodīdami. Tā cilvēkiem sūtītā Dieva vēsts tiek apšaubīta, nopelta un padarīta par nieku. Vienīgi Debesu grāmatas atklās, kādu ietekmi uz jauniešiem atstājušas šīs vieglprātīgi izteiktās, negodbijīgas piezīmes. [546] Bērni šīs lietas ievēro un saprot daudz ātrāk, nekā vecāki domā. Viņu tikumiskās izjūtas tiek stipri iedragātas, ko laiks nekad nespēs pilnīgi pārveidot. Vecāki žēlojas par savu bērnu sirds cietību un par grūtībām, kādas jāpiedzīvo, modinot viņu apziņu atsaukties Dieva prasībām. Bet Debesu grāmatās tiek nekļūdīgi ierakstīts īstais iemesls. Vecāki nebija atgriezušies. Viņi nebija saskaņojušies ar Debesīm un Debesu darbu. Viņu zemie uzskati par sludināšanas darbu, pielīdzinot to parastām lietām, un Dieva svētās vietas necienīšana ieaudās bērnu audzināšanā.
Ir jautājums, vai kādam, kas ilgus gadus atradies zem šāda postoša mājas audzināšanas iespaida, var kādreiz būt īsta godbijība pret sludināšanas darbu un pret līdzekļiem, kurus Dievs paredzējis dvēseļu glābšanai? Par šīm lietām vajadzētu runāt ar godbijību, nevainojamā valodā, ar smalku izjūtu, lai visi, ar ko jūs nākat saskarē, atzītu, ka jūs Kunga kalpu sniegto vēsti uzskatāt kā paša Dieva sūtītu.26
Izkopiet godbijību, līdz tā kļūst par ieradumu. Mūsdienu jauniešiem ir ļoti vajadzīga godbijība. Esmu ļoti satraukta, redzot ticīgu vecāku bērnus un jauniešus, kas ir tik nevērīgi pret kārtību un pareizību, kādu vajadzētu ievērot Dieva namā. Kamēr Dieva kalpi pasniedz ļaudīm dzīvības vārdus, daži lasa, citi sačukstas un smejas. Viņu acis grēko, novēršot apkārtējo uzmanību. Šis ieradums, ja tam atļaus palikt neizlabotam, augs un ietekmēs citus.
Bērniem un jauniešiem nekad nevajadzētu domāt, ka [547]
vienaldzība un bezrūpība sapulcēs, kur kalpo Dievam, ir kaut kas, ar ko
lepoties. Dievs redz katru necienīgu domu vai darbu, un tas tiek
ierakstīts Debesu grāmatās. Viņš saka: “Es zinu tavus darbus.” No Viņa
visu redzošā skata neko nevar apslēpt. Ja jūs esat kaut kādā mērā
izveidojuši neuzmanības un vienaldzības ieradumu Dieva namā, pielieciet
visas savas pūles, lai to izlabotu, un parādiet, ka jūs sevi cienāt.
Esiet godbijīgi, kamēr tas kļūst par daļu no jums.27
_______________
1Audzināšana, 242. lpp.
2Liecības draudzei, 2. sēj., 496. lpp.
3Audzināšana, 242. lpp.
4Turpat, 243. lpp.
5Turpat, 244. lpp.
6Review and Herald, 1898. g. 10. maijs
7Padomi vecākiem, skolotājiem un skolēniem, 110. lpp.
8Audzināšana, 242., 243. lpp.
9Turpat, 243. lpp.
10Liecības draudzei, 5. sēj., 496. lpp.
11Turpat, 491. lpp.
12Review and Herald, 1854. g. 19. septembris
13Liecības draudzei, 5. sēj., 495., 496. lpp.
14Turpat, 491. lpp.
15Turpat, 494. lpp.
16Turpat, 496. lpp.
17Vēstis jaunatnei, 266. lpp.
18Manuskripts 23, 1886. g.
19Review and Herald, 1854. g. 19. septembris
20Vēstule 1, 1877. g.
21Liecības draudzei, 5. sēj., 499., 500. lpp.
22Audzināšana, 244. lpp.
23Liecības draudzei, 5. sēj., 497. lpp.
24Vēstis jaunatnei, 266. lpp.
25Liecības draudzei, 5. sēj., 498. lpp.
26Turpat, 497., 498. lpp.
27The Youth’s Instructor, 1896. g. 8. oktobris