Mums nav jāmāca saviem bērniem, ka viņi nedrīkst [534] sabatā būt laimīgi, ka ir nepareizi pastaigāties ārā. Ak, nē! Kristus savus mācekļus sabatā veda uz ezermalu un mācīja tos. Viņa sabata svētrunas ne vienmēr izskanēja četrās sienās.21
Citas mācības no dabas – līdzības. Māciet bērniem Kristu saskatīt dabā. Vediet tos ārā, dārzā, zem skaistajiem kokiem. Visos radības brīnumos māciet ieraudzīt Dieva mīlestības izpausmi. Stāstiet, ka Dievs ir radījis likumus, kas pārvalda visu dzīvo pasauli, ka Viņš ir radījis likumus mums un ka tie domāti mūsu laimei un priekam. Nenogurdiniet bērnus ar garām lūgšanām un apnicīgām, garām pamācībām, bet, izmantojot mācības no dabas, māciet viņiem paklausību Dieva likumiem.22
Sniedziet pareizu priekšstatu par Dieva raksturu. Kā bērni var saņemt pareizas atziņas par Dievu un kā viņu prātu var labāk ietekmēt, ja ne ar zināma laika pavadīšanu ārpus mājas, ne spēlējoties, bet vecāku sabiedrībā? Ļaujiet viņu jaunajam prātam domāt par Dievu, raugoties dabas skaistajās ainavās, un viņu uzmanību pievērsiet radītām lietām, kas liecina par Dieva mīlestību uz cilvēku, un bērni jutīsies savaldzināti un ieinteresēti. Tad viņiem nedraudēs briesmas saistīt Dieva raksturu ar kaut ko stingru un bargu. Aplūkojot skaistās lietas, ko Viņš ir radījis cilvēka laimei, bērni mācīsies raudzīties uz Viņu kā uz maigu un mīlošu Tēvu. Tie redzēs, ka Viņa aizliegumi un priekšraksti nav doti tikai Viņa varas un autoritātes izcelšanai, bet ka Viņš vienmēr ir domājis par savu bērnu laimi. Dieva raksturam parādoties mīlestības, labdarības, skaistuma un [535] pievilcības gaismā, tie būs pamudināti mīlēt Viņu. Jūs varat Viņu uzmanību vērst uz jaukajiem putniem, kuru dziesmas pieskandina gaisu, uz zāļu stiebriem un krāšņi rotātajām puķēm, kas savā pilnīgajā skaistumā pilda gaisu ar smaržām. Tas viss stāsta par Debesu Mākslinieka mīlestību un gudrību un pauž Viņam slavu.
Vecāki, kāpēc nelietot dārgās mācības, ko Dievs mums ir devis dabas grāmatā, lai sniegtu bērniem pareizu priekšstatu par Viņa raksturu? Tie, kas upurē vienkāršību uz modes altāra un novēršas no dabas skaistuma, nevar būt garīgi domājoši. Tie nevar saprast Dieva izveicību un spēku, kā tas ir atklāts Viņa radītajos darbos; tāpēc viņu sirdis nesit straujāk un tajās nepukst jauna mīlestība un interese, un viņi nav pildīti ar bijību un cieņu, redzot Dievu dabā.23
Diena, kad dzīvot Ēdenes dzīvi. Nav iespējams pārvērtēt sabata kā audzināšanas līdzekļa vērtību. Lai ko Dievs no mums prasītu, viss mums tiek atdots atpakaļ, bagātināts, pārveidots, pilns Viņa godības. (..)
Gan sabats, gan ģimene tika iecelti Ēdenē, un pēc Dieva ieceres tie ir nesaraujami saistīti kopā. Šajā dienā vairāk nekā citās mums ir iespējams dzīvot Ēdenes dzīvi. Dieva plāns ģimenes locekļiem bija, lai tie būtu vienoti darbā un mācībās, kalpošanā un atpūtā, tēvs kā saimes priesteris un abi vecāki kā savu bērnu skolotāji un biedri. Bet grēka sekas, kas pārmainīja dzīvības nosacījumus, lielā mērā aizkavēja šo sadraudzību. Bieži tēvs nedēļas steigā tik tikko redz savu bērnu sejas. Viņam ir gandrīz pilnīgi atņemta iespēja būt par savu bērnu biedru un pamācīt viņus. [536] Bet Dieva mīlestība ir noteikusi robežu darba prasībām. Pār sabatu Viņš izstiepj savu žēlastības roku. Savā dienā Viņš sagādā ģimenei izdevību sadraudzības brīdim ar Viņu, ar dabu un citam ar citu.24
Padariet sabatu par prieku. Tiem, kas mīl Dievu, vajadzētu darīt visu iespējamo, lai padarītu sabatu par svētu un godājamu prieku. Viņi it neko nevar izdarīt, meklējot savu prieku grēcīgās, aizliegtās izpriecās. Tomēr viņi var darīt daudz, lai celtu sabatu godā savās ģimenēs un padarītu to par vissaistošāko nedēļas dienu. Mums vajadzētu veltīt laiku, lai ieinteresētu savus bērnus. Pārmaiņas uz viņiem atstās laimīgu iespaidu. Mēs varam ar viņiem pastaigāties brīvā dabā; mēs varam sēdēt kopā birztalā un spožajos saules staros un sniegt nemierīgajiem prātiem barību, sarunājoties ar viņiem par Dieva darbiem, un varam iedvest viņos mīlestību un godbijību, piesaistot uzmanību skaistajiem dabas objektiem.
Sabatu vajadzētu mūsu ģimenēm padarīt tik interesantu, ka tā iknedēļas atkārtošanās tiktu apbērta ar prieku. Nav labāka veida, kā vecāki var celt godā un cienīt sabatu, kā izdomājot līdzekļus, lai sniegtu savai ģimenei piemērotas pamācības un ieinteresējot viņus garīgās lietās, sniedzot tiem pareizu priekšstatu par Dieva raksturu un to, ko Viņš no mums prasa, lai mēs pilnveidotu kristieša raksturu un iegūtu mūžīgo dzīvību. Vecāki, padariet sabatu par prieku, lai jūsu bērni ilgotos pēc tā un viņu sirdis to sirsnīgi sagaidītu!25
Piemērots noslēgums ar lūgšanām un dziesmām. Saulei norietot, lai lūgšanu balsis un slavas dziesmas [537] iezīmē svēto stundu noslēgumu un ielūdz Dieva klātbūtni darba nedēļas rūpēs.
Tādā veidā vecāki var padarīt sabatu par vispriecīgāko nedēļas
dienu, kādai tai arī vajadzētu būt. Viņi var vadīt savus bērnus uzskatīt
to par prieku, par visu dienu dienu, par Kunga svētumu.26
_______________
1Liecības draudzei, 5. sēj., 36., 37. lpp.
2Manuskripts 57, 1897. g.
3Liecības draudzei, 6. sēj., 354. lpp.
4Turpat, 355., 356. lpp.
5Manuskripts 57, 1897. g.
6Liecības draudzei, 6. sēj., 356. lpp.
7Turpat, 356., 357. lpp.
8Manuskripts 3, 1879. g.
9Liecības draudzei, 6. sēj., 357. lpp.
10Review and Herald, 1882. g. 13. jūnijs
11Liecības draudzei, 6. sēj., 357. lpp.
12Review and Herald, 1882. g. 13. jūnijs
13Manuskripts 3, 1879. g.
14Liecības draudzei, 6. sēj., 355. lpp.
15Manuskripts 41, 1903. g.
16Liecības draudzei, 6. sēj., 357. lpp.
17Turpat, 358. lpp.
18Review and Herald, 1885. g. 14. aprīlis
19Turpat
20Review and Herald, 1854. g. 19. septembris
21Manuskripts 3, 1879. g.
22Laikmetu ilgas, 516. lpp.
23Liecības draudzei, 2. sēj., 538., 539. lpp.
24Audzināšana, 250., 251. lpp.
25Liecības draudzei, 2. sēj., 584., 585. lpp.
26Turpat, 6. sēj., 359. lpp.