Mīlestība ir dārga Jēzus dāvana. — Mīlestība ir dārga dāvana, kuru mēs saņemam no Jēzus. Skaidra un svēta mīlestība nav jūtas, bet gan pamatlikums. Tie, kurus vada patiesa mīlestība, nav ne neprātīgi, ne akli. (1)
Ir tik maz patiesas mīlestības, neviltotas, uzticīgas un skaidras mīlestības. Šī dārgā dāvana ir ļoti reta. Kaislības tiek sauktas par mīlestību. (2)
Īsta mīlestība ir augsts un svēts dzīves pamatlikums, kas savā raksturā visādā veidā pilnīgi atšķiras no impulsīvas mīlestības, kas arī izzūd pēkšņi pēc grūtākiem pārbaudījumiem. (3)
Mīlestība ir Debesu stāds un to vajag lolot un kopt. Mīlošas sirdis un patiesi mīloši vārdi darīs laimīgas ģimenes un izplatīs cēlinošu iespaidu uz visiem, kas ienāks viņu iespaida sfērā. (4)
Īsta mīlestība — pretstats kaislībām. — Mīlestība nav neprātīga; tā nav akla. Tā ir tīra un svēta. Bet miesīgas sirds kaislības ir pavisam kas cits. Kamēr tīra mīlestība visos savos plānos ņems līdzi Dievu un pilnīgi saskaņosies ar Dieva gribu, kaislības un aizraušanās tur pretī būs ietiepīgas, pārsteidzīgas, neprātīgas un izaicinošas visos ierobežojumos, darot savu izredzēto par elku. Katrs, kas patiesi mīl, visā savā uzvedībā atklās Dieva klātbūtnes pievilcīgo jaukumu. Atturība, skaidrība, godīgums un reliģija raksturos katru soli pretī laulības savienībai. Kas tā tiks vadīta, tie neaizrausies viens otra sabiedrībā, pazaudējot interesi.[51]
Par lūgšanas sapulcēm un Dievu pagodinošām sanāksmēm. Viņu degsme par patiesību nezudīs sakarā ar nevērīgu izturēšanos pret pienākumiem un privilēģijām, kuras Dievs tiem laipni dāvājis. (5)
Mīlestība, kurai nav labāka pamata, kā tikai vēlēšanās apmierināt savas iegribas, būs stūrgalvīga, akla un nevaldāma. Godīgums, patiesīgums un visas cēlās, augstās prāta spējas tiks pakļautas verdzībā kaislībām. Cilvēks, kas saistīts savu kaislību ķēdēm, pārāk bieži ir kurls pret prāta un sirdsapziņas balsi; ne pierādījumi, ne lūgumi nevar atvērt viņa acis, lai tās ieraudzītu savas rīcības ģeķību. (6)
Īsta mīlestība nav strauja, ugunīga, trauksmaina aizraušanās. Gluži otrādi — tā ir klusa, mierīga un pēc savas dabas dziļa. Tā skatās tālāk par ārieni un to saista vienīgi cilvēka labās īpašības. Tā ir gudra un izvēlīga, un tās pieķeršanās ir patiesa un paliekoša. (7)
Mīlestība, kas paceļas pāri kaislību un impulsu valstībai, kļūst garīga un atklājas vārdos un darbos. Kristietim jābūt svētoti maigam un mīļam, un viņā nedrīkst atklāties nepacietība un īgnums. Kristus žēlastībai jānolīdzina rakstura rupjās un skarbās šķautnes. (8)
No sentimentālisma jāizvairās kā no spitālības. — No iedomātas sentimentālas mīlestības jāsargās kā no spitālības. Ļoti daudziem jauniešiem šis pasaules laikmetā trūkst labu īpašību, tādēļ nepieciešama liela piesardzība... Kas saglabājuši labu raksturu, kaut arī viņiem būtu trūkumi citās vēlamās lietās, varbūt morāli vērtīgi ļaudis. (9)
Ir cilvēki, kas jau ilgāku laiku sauc sevi par ticīgiem, tomēr visās savās tieksmēs un nolūkos tie ir bez Dieva un bez jūtīgas sirdsapziņas. Viņi ir tukši, godkārīgi, mīl jokus un niekus, viņu sarunas ir mazvērtīgas.[52]
Viņu prātu nodarbina domas par precībām un uzmanības pievēršanu pretējam dzimumam. (10)
Jauniešus savaldzinājusi neprātīga tiekšanās pēc pretējā dzimuma un precēšanās mānijas. Virsroku ņem slimīgs sentimentālisms. Vajadzīga liela modrība un smalkjūtība, lai tos pasargātu no šiem ļaunajiem iespaidiem. (11)
Meitas netiek mācītas aizliegties un savaldīties tās tiek lutinātas, tiek atbalstīta viņu lepošanās kāre. Tā atļauj iet pašām savu ceļu, līdz viņas kļūst ietiepīgas un stūrgalvīgas, un jūs vairs nezināt, kā tās izglābt no bojā ejas. Sātans strādā, lai atņemtu tām sievišķīgo kautrību un atturību, un vietā liek pārdrošību un padara tās par sakāmvārdiem neticīgo mutēs. Arī zēniem atļauj iet pašiem savu ceļu. Viņi tikko ir iegājuši pusaudža gados, kad tie jau ir blakus mazām meitenēm viņu vecumā, pavadot tās uz mājām un mīlinoties ap tām. Un vecākus tik pilnīgi ir sagūstījusi viņu pašu nodošanās savām iekārēm un nepareizā mīlestība uz bērniem, ka tie neuzdrošinās spert izšķirošus soļus, lai ierobežotu savus nesavaldīgos bērnus šajā steigas laikmetā un panāktu viņu dzīvē kaut kādu izmaiņu. (12)
Padoms kādai romantiski noskaņotai, sentimentālai meitenei. — Tu esi sapinusies nožēlojamos maldos, kas tik plaši izplatījušies šajā izvirtušajā laikmetā un it īpaši starp sievietēm. Tu pārāk aizaujies ar pretējo dzimumu. Tu mīli viņa sabiedrību, tava uzmanība glaimo tiem, un tu pati atbalsti vai atļauj kādu familiaritāti, kas ne vienmēr saskan ar apustuļa pamācību: “Atraujieties no visa, kas liekas ļauns...” Novērs savas domas no romantiskiem plāniem: savu reliģiju tu sajauc ar romantiku un slimīgu sentimentālismu, kas neceļ uz augšu, bet tikai gremdē. Cietēja neesi tu vien: [53] ar savu priekšzīmi un iespaidu tu kaitē arī citiem ... Sapņošana ar atvērtām acīm un sapņu piļu celšana tevi padarījusi nederīgu gūt panākumus reālā dzīvē. Tu esi dzīvojusi iedomu pasaulē, tu esi bijusi savu iedomu mocekle un savu iedomu kristiete.
Šajā pasaules laikmetā jauniešu reliģiskie piedzīvojumi ir stipri sajaukti ar šo zemo sentimentalitāti. Mana māsa, Dievs prasa no tevis pārvēršanos. Es tevi lūdzu pieķeries augstākām lietām un iemīli tās. Nodod savus fiziskos un garīgos spēkus savam Glābējam, Kas tevi atpircis. Svēto savas domas un jūtas, lai visu tu varētu darīt Dievā. (13)
Brīdinoši vārdi kādam jaunam studentam. — Tagad tu esi iejuties studenta dzīvē; lai tavas domas kavējas pie garīgiem tematiem. Izslēdz no savas dzīves visāda veida sentimentalitāti. Izstrādā sev piesardzības noteikumus un valdi pats pār sevi. Tagad tu veido savu raksturu; tu nekad nedrīksti uzskatīt par mazsvarīgu vai nenozīmīgu, kas mazina tavu interesi par svētām un augstām lietām un neļautu tev pilnvērtīgi sagatavoties darbam, kuram Dievs tevi ir nozīmējis. (14)
Negudras uzmanības parādīšanas un sekojošu laulību rezultāti. — Ik uz soļa mums jāsastopas ar neskaitāmām grūtībām. Netaisnība, ko piekopj kā jauni, tā veci negudra, nesvēta uzmanības parādīšana ar tai sekojošām laulībām rezultātā nevar neizsaukt strīdus, ķildas, atsvešināšanos, neierobežotu nodošanos dažādām tieksmēm, vīru un sievu neuzticību, nevēlēšanos apvaldīt pārmērīgās iegribas un vienaldzību attiecībā uz mūžīgām lietām. [54]
Daudzi, kas sevi sauc par Bībeles kristiešiem, nemīl Dieva negrozāmo likumu svētumu. Ar savu brīvo, vaļīgo izturēšanos tie rāda, ka dod priekšroku plašākām robežām. Viņi nevēlas ierobežot savas savtīgās iekāres. (15)
Uzmaniet savas sirds vēlākās jūtas. — Apjoziet sava prāta gurnus, saka apustulis; tāpēc valdiet pār savām domām, nedodiet tām pilnīgu brīvību. Jūs to varēsiet tikai ar apņēmīgu piepūli. Domājiet labas domas, un jūs rīkosieties pareizi un labi. Tāpat jums jāuzmana arī savas siltākās jūtas, neļaujot tām pieķerties nepiemērotām lietām. Jēzus jūs ir atpircis ar Savu dzīvību, jūs piederat Viņam; tāpēc jums visās lietās padoms jāprasa no Viņa, jājautā, kā izlietot sava prāta spējas un kam atdot savas sirds kvēlākās jūtas. (16)
1. — Lielā Ārsta pēdās 358. 359. lpp.
2. — Liecības draudzei II - 381. lpp.
3. — Vectēvi un pravieši 176. lpp.
4. — Liecības draudzei IV - 548. lpp.
5. — Review and Herald, 1888. g. 25. sept.
6. — Laika zīmes, 1903. g. 1. jūl.
7. — Liecības draudzei II - 133. lpp.
8. — Turpat V - 335. lpp.
9. — Turpat 123. lpp.
10. — Turpat IV - 589. lpp.
11. — Turpat V, 60. lpp.
12. — Turpat II, 460. lpp.
13. — Turpat 248 - 251. lpp.
14. — Vēstules 23. lpp. 1893. g.
15. — Manuskripts 14. lpp. 1888. g.
16. — Jaunatnes instruktors, 1886. g. 21. apr.