Laimīga vai nelaimīga laulība. — Ja tie, kas vēlas precēties, negrib pēc kāzām justies nelaimīgi un apbēdināti, tad jau iepriekš par to nopietni un rūpīgi būtu jādomā. Šis solis, ja tas tiek sperts neapdomīgi, visiespaidīgākā veidā grauj jauno vīru un sievu dzīves lietderību. Kopdzīve kļūst par nastu un lāstu. Neviens nespēj tik dziļi izpostīt sievietes laimi un lietderību, padarot dzīvi skumju un nospiedošu, kā viņas pašas vīrs, un neviens nespēj pat par vienu simto daļu tik daudz noslāpēt vīrieša ieceres un centienus, paralizēt viņa enerģiju un sagraut viņa iespaidu un izredzes kā viņa sieva. Tieši ar laulības stundu daudzi vīrieši un sievietes sasaista savus panākumus un cerības uz nākošo dzīvi. (1)
Es ļoti vēlētos, kaut jauniešiem izprotamā veidā varētu parādīt tiem draudošās briesmas un īpaši briesmas no nelaimīgām laulībām. (2)
Laulība ir viena no lietām, kas skars un ietekmēs jūsu dzīvi kā šinī pasaulē, tā jaunajā zemē. Patiess kristietis šajā virzienā nespers nevienu soli, iepriekš neuzzinot, vai Dievs atzīst par pareizu viņa rīcību. Viņš negribēs pats izšķirties, bet vēlēsies, lai Dievs nokārto viņa lietu. Mums nav jāizpatīk sev pašiem, jo arī Kristus neizpatika pats sev. Es neesmu spējīga saprast, kā var iedoties laulībā ar cilvēku, kuru nemīl. Tas būtu grēks. Tomēr iztēlei un emocionālajai dabai nedrīkst atļaut vadīt pretī bojā ejai. Dievs prasa visu sirdi un visdziļākās jūtas. (3) [44]
Lēniniet steigu! — Tikai nedaudziem ir pareizi uzskati par laulības attiecībām. Vairumam liekas, ka ar to jau ir sasniegta pilnīga svētlaime, bet, ja viņi pazītu vienu ceturto daļu vīru un sievu sirdssāpju, kas ar laulības svinīgo solījumu saistījušies ķēdēm, kuras tie nevar un neuzdrošinās pārraut, viņi nebūtu pārsteigti par manis sacīto uz šīm lietām. Laulība pa lielākai daļai ir vismokošākais jūgs. Ir tūkstošiem kopā sagājušu cilvēku, kaut gan tie viens otram ir pilnīgi nepiemēroti. Debesu grāmatas ir pārslogotas ar ciešanām, nelietībām un pārestībām, kas slēpjas zem laulības mēteļa. Tieši tādēļ es vēlos brīdināt jauniešus, kas ir precību gados: lēniniet steigu dzīvesbiedra izvēlē. Laulības dzīves taka var izskatīties skaista un pilna laimes; bet vai arī jūs nevarat pievilties kā tūkstoši citi? (4)
Tiem, kas domā par laulībām, vajadzētu apsvērt, kāds būs viņu dibinātās ģimenes iespaids un raksturs. Kļūstot par vecākiem tiem tiks uzticēts svēts pienākums. No viņiem lielā mērā būs atkarīga bērnu labklājība šajā dzīvē un viņu laime uz jaunās zemes. Viņi lielā mērā noteiks morālās un fiziskās iezīmes, kādas saņems mazie bērni. Mājās valdošais gars savukārt ietekmēs sabiedrības raksturu; katras ģimenes iespaida svars iedarbosies vai nu paceļoši vai graujoši... (5)
Svarīgi faktori dzīvesbiedra izvēlē. — Draudzīgu attiecību veidošanā un dzīvesbiedra izvēlē kristīgiem jauniešiem vajadzētu būt ļoti piesardzīgiem, lai tas, kas jums tagad šķiet tīrs zelts, neizrādās par vienkāršu metālu. Pasaulīga draudzība tieksies traucēt un kavēt jūsu kalpošanu Dievam, un nelaimīga savienošanās darbā vai laulībā, ar ļaudīm, kas nekad nespēs kļūt labāki vai cēlāki, ir aizrāvusi iznīcībā [45] daudzas dvēseles. (6)
Novērtējiet ikkatru izteiktu domu, ņemiet vērā ikviena rakstura vilciena attīstību pie cilvēka, ar kuru jūs gribat saistīt savas dzīves likteni. Solis, kuru jūs vēlaties spert, ir viens no vissvarīgākajiem jūsu dzīvē, un to nedrīkst izdarīt steigā. Kaut arī jūs drīkstat mīlēt, tomēr nemīliet akli!
Rūpīgi apsveriet, vai jūsu laulības dzīve var būt laimīga, vai arī tā būs bez prieka un neharmoniska. Jautājiet sev: Vai šī savienība vadīs mani tuvāk Debesīm? Vai tā palielinās manu mīlestību uz Dievu? Vai tā paplašinās manu lietderības sfēru šinī dzīvē? Ja šīs pārdomas nenoved pie šķēršļiem, tad, Dievu bīstoties, — ejiet uz priekšu. (7)
Lielākais vairums vīru un sievu, stājoties laulības attiecībās, ir rīkojušies tā, it kā vienīgais priekš viņiem nozīmīgais jautājums būtu, ka abi mīl viens otru. Bet tiem vajadzētu saprast, ka laulības attiecībās uz viņiem gulstas lielākas atbildības. Viņiem bija jāaptver, vai bērni būs fiziski veseli un garīgi un morāli stipri. Tomēr tikai nedaudzi ir vadījušies no augstākiem motīviem, kas tik viegli nav atbīdāmi malā — ka sabiedrībai ir savas prasības no viņiem, ka viņu ģimenes iespaids iedarbosies vai nu paceļoši vai graujoši. (8)
Dzīves biedra izvēlei vajadzētu būt tādai, kas sniegtu vispilnīgāko fizisko, intelektuālo un garīgo labumu vecākiem un viņu bērniem, ļautu aplaimot līdzcilvēkus un godāt savu Radītāju. (9)
Īpašības, kas jāmeklē nākamajā sievā — Lai jaunietis sev meklē tādu draugu, kas, ejot viņam blakus, būtu gatava nest savu daļu dzīves grūtību, kura bagātinātu un cēlinātu viņa [46] dzīvi un kura ar savu mīlestību to aplaimotu.
“Prātīga sieva ir no Kunga.” “Viņai uzticas vīra sirds... Tā darīs tam labu un ne ļaunu visās sava mūža dienās.” “Savu muti tā atdara ar gudrību, un uz viņas mēles ir jauka mācība. Viņa skatās pēc visām sava nama gaitām un neēd savu maizi ar slinkumu. Viņas bērni uzaug un teic viņu laimīgu; viņas vīrs arī to slavē, sacīdams: ”Daudzas mātes meitas uzvedas tikuši, bet tu esi pārāka par viņām.” Kas atrod tādu sievu, “tas atradis labumu un mantojis žēlastību no Kunga”. (10)
Šīs ir lietas ar kurām jārēķinās: Vai tā, kuru jūs izvēlaties, ienesīs laimi mājās? Vai viņa ir taupīga, vai arī apprecoties tā savu iegribu apmierināšanai un patikai uz ārišķībām iztērēs ne tikai savu, bet abu kopējo izpeļņu? Vai šinī jautājumā viņas uzskati ir pareizi? Vai viņai jau tagad ir kaut kas no kā iztikt?... Es zinu, ka vīrietis, kas neprātīgi iemīlējies un kuru nodarbina tikai domas par laulību, šos jautājumus nemaz neņem vērā, it kā tiem nebūtu nekādas nozīmes. Tomēr šīs lietas vajadzētu pienācīgi novērtēt, jo tās ietekmēs visu nākošo dzīvi...
Izvēloties sievu, izpētiet viņas raksturu. Vai viņa būs pacietīga un neatlaidīga, vai arī pārtrauks rūpēties par jūsu tēvu un māti tieši tad, kad viņiem radīsies vajadzība pēc stipra dēla, uz kuru varētu paļauties? Un vai viņa neatraus dēlu no vecāku tuvuma savu plānu izvešanai un savas patikas apmierināšanai, tā atstājot tēvu un māti, kuriem, kad vajadzētu iegūt sirsnīgu un mīlošu meitu, būs pazaudēts arī dēls? (11) [47]
Īpašības, kas jāmeklē nākošajā vīrā. — Pirms sieviete sniedz savu roku laulības apvienībai, viņai jājautā, vai vīrietis, ar kuru tā grib savienot savu likteni, ir cienījams cilvēks? Kāda ir bijusi viņa pagātnes dzīve? Vai viņa izturēšanās ir bijusi skaidra un tīra? Vai viņa parādītā mīlestība ir cēla un augsta vai tikai emocionāla pieķeršanās? Vai viņam ir rakstura iezīmes, kas viņu — sievieti darīs laimīgu? Vai viņai atļaus saglabāt savu individualitāti, vai arī viņas spriedums un sirdsapziņa tiks pakļauta kontrolei?... Vai viņa arī turpmāk Pestītāja prasības varēs godāt kā augstākās? Vai miesa un dvēsele, domas un centieni saglabāsies tīri un svēti? — Šie jautājumi ir svarīgi katras sievietes labklājībai, kura nodomājusi stāties laulībā. (12)
Lai sieviete, kas vēlas mierīgu, laimīgu laulības savienību, kas grib izglābties no posta un bēdām nākotnē, pirms atdodas savai mīlestībai, jautā: Vai manam mīļotajam ir māte? Kāds ir viņas raksturs? Vai viņš izprot savus pienākumus pret to? Vai viņš saskata viņas vēlēšanās un rūpējas par viņas laimi? Ja viņš negodā un neciena savu māti, vai tad viņš varēs parādīt cieņu, mīlestību, laipnību un uzmanību savai sievai? Vai viņš turpinās mani mīlēt, kad laulības dzīve vairs nebūs nekāds jaunums? Vai viņš izturēsies pacietīgi pret manām kļūdām vai arī būs kritizējošs, iedomīgs un pavēlniecisks? Īsta mīlestība nepiegriezīs vērību daudzām kļūdām, mīlestība tās neredzēs. (13)
Samierinieties tikai ar tīrām, skaidrām, vīrišķīgām īpašībām. — Lai jauna sieviete pieņem par savu dzīves draugu tikai tādu vīrieti, kam ir tīrs, skaidrs, vīrišķīgs raksturs, kas ir uzcītīgs, mērķtiecīgs un godīgs... Kurš mīl un bīstas Dievu. (14)
Izvairieties no citus negodājošiem cilvēkiem. Izvairieties no kūtruma mīļotājiem; izvairieties no tādiem, kas izsmej svētas lietas. Izvairieties no tāda cilvēka [48] sabiedrības, kas lieto negodbijīgus izteicienus vai vēlas izdzert kaut vienu glāzi reibinoša dzēriena. Neuzklausiet cilvēka priekšlikumus, kas pats neatzīst savus pienākumus pret Dievu. Šķīstā patiesība, kas svēto dvēseli, dos jums drosmi pārtraukt vispatīkamāko pazīšanos ar tādu cilvēku, par kuru jūs zināt, ka tas nemīl un nebīstas Dievu, (šķīstā patiesība, kas svēto dvēseli) un nemaz nepazīst īstus taisnības pamatlikumus. Mēs vienmēr drīkstam paciest drauga vājības un viņa nezināšanu, bet nekad viņa netikumus. (15)
Vieglāk kļūdu pielaist, kā to izlabot. — Impulsīvas un savtīgu aprēķinu laulības parasti nebeidzas labi, bet bieži pārvēršas par nožēlojamu kļūdu. Abi partneri jūtas pievilti un vēlētos kaut nebūtu noticis tas, ko apmātībā paši izdarījuši. Ir vieglāk, daudz vieglāk kļūdīties šinī jautājumā, kā pēc tam kļūdu izlabot. (16)
Labāk lauzt neprātīgu saderināšanos. — Pat tad, ja ir notikusi saderināšanās, pilnīgi nepazīstot tā cilvēka raksturu, ar kuru esat paredzējuši savienoties, tad nedomājiet, ka saderināšanās katrā ziņā spiež jūs dot laulības svinīgo solījumu un uz mūžu savienoties ar cilvēku, kuru jūs nevarat mīlēt un cienīt. Esiet ļoti uzmanīgi pie saderināšanās, tomēr labāk, daudz labāk lauzt saderināšanos pirms laulībām nekā šķirties vēlāk, kā daudzi to dara. (17)
Jūs varbūt sacīsiet: “Bet es esmu devis solījumu, kā tad es varu tagad atsacīt?” Es atbildu: Ja jūs esat devuši solījumu pretēji svēto rakstu norādījumiem, tad noteikti atsauciet to bez kavēšanās un pazemojieties Dieva priekšā, nožēlojiet savu apmātību, kas lika jums dot tik pārsteidzīgu solījumu. Daudz labāk, bīstoties Dievu, ņemt atpakaļ tādu solījumu, kā turēt to un tādā veidā [49] apkaunot savu Radītāju. (18)
Lai ikkatrs solis pretī laulības savienībai raksturojas ar atturīgu izturēšanos, godīgumu, atklātību un nopietnu vēlēšanos izpatikt Dievam un godāt To. Laulība ietekmē tālāko dzīvi kā šinī, tā nākamā pasaulē. Patiess kristietis nespraudīs nekādus plānus, kurus nevar atzīt Dievs. (19)
1. — Review and Herald, 1886. g. 2. febr.
2. — Liecības draudzei IV - 622. lpp.
3. — Review and Herald, 1888. g. 15. sept.
4. — Review and Herald, 1886. g. 2. febr.
5. — Lielā Ārsta pēdās - 357. lpp.
6. — Kristīgās audzināšanas pamati - 500. lpp.
7. — Turpat 104. 105. lpp.
8. — Aicinājums jaunatnei 461. lpp.
9. — Lielā Ārsta pēdās 357. 358. lpp.
10. — Turpat 359. lpp.
11. — Vēstule 23. lpp. 1886. g.
12. — Liecības draudzei V 362. lpp.
13. — Kristīgas audzināšanas pamati 105. lpp.
14. — Lielā Ārsta pēdās 359. lpp.
15. — Vēstule 51. 1894. g.
16. — Vēstule 23. lpp. 1886. g.
17. — Kristīgās audzināšanas pamati 105. lpp.
18. — Liecības draudzei V, 365. lpp.
19. — Lielā Ārsta pēdās 359. lpp.