Vīra īstais nosaukums. — Ģimene ir Dieva iekārtojums. Dievs vēlas, lai ģimenes loks - tēvs, māte un bērni šajā pasaulē stāvētu kā īpašs uzņēmums. (1)
Darbs, kas nepieciešams ģimenes laimei, nav jāveic mātei vien. Arī tēvam jāpilda sava loma. Vīrs ir ģimenes dārgumu vienotājs, kas ar sirsnīgu, stipru un svētu mīlestību savieno ģimenes locekļus, māti un bērnus, ar visspēcīgākām vienības saitēm. (2)
Viņa vārds “house - band” (latviski - “mājas saite”) ir īstais vīra (laulātā drauga) apzīmējums... Es redzēju, ka tikai nedaudzi tēvi izprot savu pienākumu. (3)
Ģimenes uzņēmuma galva. — Vīrs un tēvs ir ģimenes galva. Sieva no vīra sagaida mīlestību un līdzjūtību, kā arī palīdzību bērnu audzināšanā; un tas ir pareizi. Bērni tāpat ir viņa kā viņas, un viņiem līdzīgi jābūt ieinteresētiem viņu labklājībā. Bērni no tēva sagaida atbalstu un vadību; viņam pareizi jānovērtē dzīve, kā arī iespaidi un biedri, kuriem vajadzētu būt ap viņa ģimeni; vairāk par visu viņam jāvadās no mīlestības un Dieva bijības, kā arī no Kunga Vārda mācības, lai savu bērnu kājas varētu nolikt uz pareizā ceļa...
Tēvam jādara sava daļa, lai ģimene būtu laimīga. Lai arī kādas būtu viņa rūpes un laicīgā darba grūtības, tām nedrīkst atļaut apēnot ģimeni; mājās viņam jāienāk [212] smaidošam un ar iepriecinošiem vārdiem. (4)
Likumu devējs un priesteris. — Visu ģimenes locekļu viduspunkts ir tēvs. Viņš ir likumu devējs, kas pats ar savu vīrišķīgo izturēšanos rāda priekšzīmi visvērtīgākajām rakstura īpašībām: enerģijai, praktiskai lietderībai, taisnīgumam, godīgumam, pacietībai, drosmei un čaklumam. Tēvs zināmā veidā ir arī mājas priesteris, kas rītos un vakaros uz Dieva altāra uzliek upuri. Sievu un bērnus vajadzētu paskubināt šajā upurēšanā un arī dziedāt slavas dziesmas. Rītos un vakaros tēvam kā mājas priesterim vajadzētu izsūdzēt Dievam paša attiecīgā dienā izdarīt grēkus. Jāatzīst un jāizsūdz tie grēki, kas viņam kļuvuši zināmi, kā arī slepeni grēki, kas atklāti vienīgi Dieva skatam. Šī noteiktā rīcība, ja tēvs, kad viņš ir klāt, to cītīgi ievēros vai arī tā prombūtnes laikā māte, nesīs svētības visai ģimenei. (5)
Tēvs savā ģimenē pārstāv dievišķo likumdevēju. Viņš ir Dieva līdzstrādnieks, izvedot dzīvē Dieva žēlastības nodomus un nostiprināt savos bērnos taisnus pamatlikumus, palīdzot viņiem izveidot tikumīgus un šķīstus raksturus, jo savu bērnu dvēseli viņš pirmais ir aizņēmies ar to, kas tiem liks paklausīt ne tikai saviem laicīgajiem vecākiem, bet arī Debesu Tēvam. (6)
Tēvs nedrīkst kļūt nodevējs tam uzticētajā svētajā pienākumā. Nevienā punktā viņš nedrīkst atteikties no savas tēvam piekrītošās autoritātes. (7)
Staigāt ar Dievu. — Tēvs... ar dzīvu ticību saistīs savus bērnus pie Dieva troņa. Neuzticoties saviem spēkiem, viņš dvēseles bezpalīdzībā pieķersies Jēzum un satvers Visaugstākā spēku. Brāļi un māsas, [213] lūdziet Dievu savās mājās, ģimenēs, naktīs un rītos; sirsnīgi lūdziet vienatnē; un, nododoties savam dienišķajam darbam, paceliet dvēseli lūgšanā pie Dieva. Tieši tā ar Dievu staigāja Enohs. Klusa, dedzīga dvēseles lūgšana līdzīgi svētam vīrakam pacelsies pie žēlastības troņa un Dievam būs tikpat pieņemama kā svētnīcā pienestā. Visiem, kas Viņu tā meklēs, Kristus būs kā tūlītējs palīgs vajadzības brīdī. Pārbaudījumu dienā viņi būs stipri. (8)
Piedzīvojumi rada briedumu. — Tēvam nav jābūt kā bērnam, kas vadās tikai no impulsiem. Ar ģimeni viņu saista svētas saites. (9)
Kāds būs viņa iespaids mājās, to noteiks tēva attieksme pret vienīgo Dievu un Jēzu Kristu, Kuru Viņš ir sūtījis. Pāvils saka: “Kad biju bērns, es runāju kā bērns, es sapratu kā bērns; bet, kad kļuvu vīrs, es atmetu bērnišķās lietas.” Tēvam savas ģimenes priekšgalā nav jāstāv kā lielam nedisciplinētam puikam, bet kā vīram, ar vīra raksturu un savaldītām kaislībām. Viņam jāsaņem pareiza morālā audzināšana. Šķīstajiem Dieva Vārda pamatlikumiem jāvada un jāiegrožo viņa uzvedība Jēzū Kristū. (10)
Gribu pakļaujiet Dievam. — Cilvēkam, kas ir vīrs un tēvs, es vēlētos teikt: Pastāvīgi uzmani, lai tavu dvēseli apņemtu šķīsta un svēta atmosfēra... Ik dienas tev jāmācās no Kristus. Nekad, nekad mājās neparādi tirānisku garu. Kas tā rīkojas, tas sadarbojas ar sātaniskiem spēkiem. Savu gribu pakļauj Dieva gribai. Dari visu iespējamo, lai tavas sievas dzīve būtu patīkama un tā justos laimīga. Pieņem Dieva Vārdu kā savu [214] padomdevēju. Īsteno Vārda mācības savā mājā. Tad tu tās īstenosi arī draudzē un paņemsi sev līdzi uz sava laicīgā darba vietu. Debesu pamatlikumi padarīs godājamāku visu tavu rīcību, ar tevi sadarbosies Dieva eņģeļi, palīdzot tev atklāt pasaulei Kristu. (11)
Straujam, nesavaldīgam vīram piemērota lūgšana. — Neļauj sava laicīgā darba grūtībām ienest tumsu ģimenes dzīvē. Kad atgadās kaut kāds sīkums un viss nenorit tieši tā, kā pēc tavām domām tam vajadzēja būt, tu aizmirsti būt pacietīgs, lēnprātīgs, laipns un mīļš, bet parādi, ka par savu līdzgaitnieku neesi izvēlējies viņu, kas tevi tā mīlēja, ka par tevi atdeva savu dzīvību, lai tu varētu būt viens ar viņu.
Ikdienas dzīvē tu sastapsies ar pēkšņiem pārsteigumiem, neveiksmēm un kārdināšanām. Ko saka vārds? “Stāviet velnam pretī”, stipri paļaujoties uz Dievu, “un tas bēgs no jums. Tuvojieties Dievam, un Viņš tuvosies jums.” “Lai viņš satver manu spēku, ka var derēt mieru ar mani, un viņš derēs mieru ar Mani. “Vienmēr un visās vietās raugies uz Jēzu. No godīgas sirds pienes Viņam lūgšanu, lai zinātu, kā darīt viņa prātu. Un tad, kad ienaidnieks uzmāksies kā plūdi, Kunga gars tevis labā pacels karogu pret to. Kad tu jau esi gatavs padoties, zaudēt pacietību un pašsavaldīšanos, kļūt skarbs un atmaksājošs, meklēt kļūdas un apvainot, tad tev ir laiks raidīt uz debesīm lūgšanu: “Palīdzi man, ak Dievs, pretoties kārdināšanai, izmest no sirds visu rūgtumu, dusmas un ļaunus vārdus. Dod man tavu lēnprātību, tavu piemīlīgumu, tavu iecietību, tavu mīlestību. Neļauj man apkaunot savu glābēju, nepareizi iztulkojot [215] sievas, bērnu, manu ticības brāļu un māsu vārdus un motīvus. Palīdzi man būt laipnam, žēlojošam, iejūtīgam, piedodošam. Palīdzi man būt īstam ģimenes vienotājam un parādīt citiem Kristus raksturu.” (12)
Autoritāti izlieto pazemīgi. — Tas nav vīrišķības pierādījums, ja vīrs pastāvīgi runā par savu kā ģimenes galvas stāvokli. Viņš netiks vairāk cienīts, ja citēs rakstu vietas, kas atbalsta tā prasības pēc autoritātes. Viņš arī nekļūs vīrišķīgāks, ja spiedīs sievu, savu bērnu māti, rīkoties pēc viņa izstrādātiem plāniem, it kā tie būtu nekļūdīgi. Kungs iecēlis vīru sievai par galvu kā viņas aizsargātāju; viņš ir ģimenes vienotājs, saistīdams kopā tās locekļus, kā Kristus ir draudzes galva un noslēpumainās miesas Pestītājs. Lai ikkatrs vīrs, kas teicās mīlam Dievu, rūpīgi izpēta prasības, kādas Dievam ir pret Viņu kā ģimenes galvu. Kristus Savu autoritāti parādīja gudrībā, visā laipnībā un pretimnākošā draudzībā; tāpat lai vīrs izlieto savu varu un atdarina draudzes lielo galvu. (13)
1. — Manuskripts 36. lpp. 1899. g.
2. — Laika zīmes 1877. g. 13. sept.
3. — Liecības draudzei I - 547. lpp.
4. — Lielā Ārsta pēdās - 390. 392. lpp.
5. — Liecības draudzei II - 701. lpp.
6. — Laika zīmes, 1894. g. 10. sept.
7. — Vēstule 9., 1904. g.
8. — Liecības draudzei IV - 616. lpp.
9. — Liecības draudzei I - 547. lpp.
10. — Manuskripts 36. lpp. 1899. g.
11. — Vēstule 272., 1903. g.
12. — Vēstule 105., 1893. g.
13. — Vēstule 18 - b, 1891. g.
[216]