Piemēroti viens otram. — Daudzās ģimenēs trūkst kristīgas pieklājības, patiesas laipnības un savstarpējas cieņas, kas tās locekļus sagatavotu laulībām un laimīgai savu personīgo mājas pavardu iekārtošanai. Pacietības, laipnības, pretimnākošas pieklājības, kristīgas līdzjūtības un mīlestības vietā valda asi vārdi, nepiekāpīgi uzskati un kritizējošs, pavēlniecisks gars. (1)
Bieži gadās, ka cilvēkiem pirms savu dzīvju savienošanas ir bijis pavisam maz izdevību iepazīt vienam otru, vienam otra ieradumus un raksturu, un, savienojoties uz mūžu pie altāra, tie patiešām viens otram ir sveši ikdienas dzīvē. Kad jau ir par vēlu, tad daudzi spiesti atzīt, ka nav viens otram piemēroti un viņu savienības sekas ir visa mūža ciešanas. Bieži vīra un tēva kūtruma un ļauno ieradumu dēļ cieš sieva un bērni. (2)
Nesaskanīgu laulību dēļ, šodien pasaulē sastopams ļoti daudz posta un grēka. Daudzos gadījumos pietiek ar nedaudziem mēnešiem, lai vīrs un sieva saprastu, ka ar saviem raksturiem tie nekad nespēs izveidot saskanīgu dzīvi, un rezultātā mīlestības un Debesu harmonijas vietā sāk valdīt strīdi un nesaskaņas.
Strīdoties par mazvērtīgām lietām, arvien lielāks kļūst sarūgtinājums. Domstarpības un ķildas mājās ienes postu, pilnīgi šķirot tos, kuriem vajadzētu būt vienotiem ar mīlestības saitēm. Tā ar nesaprātīgām laulībām daudzi ir iznīcinājuši paši sevi, dvēseli un miesu, grimstot arvien pretī pilnīgai pazušanai. (3)
Nepārtrauktās nesaskaņās sadalītā māja. — Laulības dzīves laime un labklājība atkarīga no abu partneru vienprātības. Kā gan miesas prāts var saskaņoties ar prātu, kas visur grib paklausīt Kristum? Viens sēj uz miesu, domājot un rīkojoties saskaņā ar savas sirds tieksmēm; otrs sēj uz garu, censdamies apspiest savtību, pārvarēt iegribas, un dzīvot paklausībā Kungam, par Kura kalpu viņš pats sevi sauc. Tāpēc te pastāvēs nepārtraukta nesaskaņu gaumes, tieksmju un mērķu ziņā. Ja ticīgais, stipri turoties pie pamatlikumiem, nemantos grēkus nenožēlojošo pusi, tad viņš, kā parasti tas notiek, kļūs arvien mazdūšīgāks un pārdos savus reliģiskos pamatlikumus par nīcīga cilvēka sabiedrību, kam nav nekā kopēja ar Debesīm. (4)
Nepiemērotības dēļ izpostītas laulības. — Daudzas laulības var sniegt tikai bēdas, un tomēr jauniešu prāts traucas šajā virzienā, tāpēc ka sātans tā viņus vada un iedveš domu, ka apprecoties tie var kļūt laimīgi, kaut gan tie nespēj ne valdīt pār sevi, ne uzturēt ģimeni. Kas, lai izvairītos no nepatīkamām nesaskaņām un strīdiem, negrib piemēroties otra noskaņojumam, tiem nevajadzētu spert šo soli. Bet tas ir viens no pēdējo dienu vilinošajiem kārdinājumiem, kuram padodoties tūkstoši iet bojā šajā un nākošajā dzīvē. (5)
Aklas mīlestības sekas. — Tiem, kurus skar minētā lipīgā slimība — aklā mīlestība, visas spējas tiek pakļautas šai vienai kaislībai. Liekas, ka viņiem nav vesela saprāta, un viņu rīcība modina nepatikas sajūtu visos, kas tos novēro un redz... . Daudziem šī slimība savu krīzes stāvokli sasniedz pāragrās laulībās, un, kad visi jaunumi jau ir pagātnē un flirta apburošā vara zaudējusi savu spēku, tad viena vai abas puses sāk saprast savu patieso stāvokli. Viņi atzīst, ka nav viens otram piemēroti, un tomēr ir savienoti uz visu dzīvi. Ar vissvinīgākajiem solījumiem saistīti viens pie otra, tie ar izmisušu sirdi raugās uz nožēlojamo dzīvi, kas viņus tagad gaida. Tad viņiem vajadzētu darīt visu iespējamo savu stāvokļa uzlabošanai, tomēr daudzi tā negrib rīkoties. Viņi kļūst vai nu neuzticīgi savas laulības solījumam vai arī jūgu, ko paši sev stūrgalvīgā kārtā uzlikuši, padara tik mokošu, ka ne mazums no tiem gļēvi izbeidz savu dzīvi. (6)
Kā vīram, kā sievai turpmākajā dzīves laikā vajadzētu mācīties izvairīties no visa, kas izraisa strīdu, un nelauzt doto laulības solījumu. (7)
Citu cilvēku brīdinošie piedzīvojumi. — Sātans ar brīnišķām sekmēm A raksturu. Šim gadījumam vajadzētu sniegt jauniešiem uzskatāmu mācību par laulībām. Viņa sieva izvēloties dzīves biedru sekoja jūtām un impulsiem, bet ne prātam un taisnīgam spriedumam. Vai viņu laulība bija patiesas mīlestības rezultāts? Nē, nē; tā radās impulsīvi — aklas, nesvētas kaislības rezultātā. Neviens no viņiem pat nebija sagatavojušiem laulības dzīves atbildīgajiem pienākumiem. Kad interese par jauno lietu kārtību bija zudusi un tie viens otru bija iepazinuši, vai tad viņu mīlestība kļuva stiprāka, viņu jūtas dziļākas un viņu dzīves savienojās jaukā saskaņā? Notika tieši pretējais. Ļaujot izpausties savu raksturu sliktākajām iezīmēm, tās arvien vairāk nostiprinājās. Viņu laulības dzīve nebija laime, bet gan smaga nasta, kas kļuva arvien nospiedošāka. (8)
Jau daudzus gadus saņemu vēstules no daudzām personām, kas nelaimīgi apprecējušās, un sāp sirds, lasot šos atklātos atbaidošos dzīves stāstus. Nav viegli izšķirties, kādu padomu dot šiem nelaimīgajiem ļaudīm vai kā atvieglot viņu likteni; tomēr to skumjajai pieredzei vajadzētu brīdināt citus. (9)
1. — Review and Herald, 1886. g. 2. febr.
2. — Vectēvi un pravieši - 189. lpp.
3. — Liecības jauniešiem - 453. lpp.
4. — Liecības draudzei IV - 507. 508. lpp.
5. — Liecības draudzei V - 122. 123. lpp.
6. — Liecības draudzei V - 110. 111. lpp.
7. — Liecības draudzei V - 122. lpp.
8. — Liecības draudzei V - 121. 122. lpp.
9. — Liecības draudzei V - 366. lpp.