“Kas piedalās sacīkstēs, tas ir visādi atturīgs.”
Katram audzēknim vajadzētu saprast vienkāršas dzīves un cēlas domāšanas attiecības. Mums pašiem ir brīvība izvēlēties ļaut pārvaldīt savu dzīvi vai nu garam, vai miesai. Katram jauneklim vai jaunavai personīgi jāizvēlas, kas lai veido viņa dzīvi. Nevajadzētu taupīt nekādas pūles, lai palīdzētu jaunatnei saprast tos spēkus, ar kuriem tai ir jārēķinās, un tos iespaidus, kas veido raksturu un likteni.
Nesātība ir ienaidnieks, pret kuru visiem jāstāv apbruņotiem. Šī briesmīgā ļaunuma ātrai pieaugšanai vajadzētu pamodināt uz cīņu katru, kas mīl savu tautu. Atturības mācības pasniegšana skolās ir solis pareizā virzienā; pamācību šinī lietā vajadzētu sniegt katrā skolā un katrā ģimenē. Bērniem un jaunatnei jānoskaidro alkohola, tabakas un citu indīgu vielu lietošanas sekas, ka tas kaitē miesai, apmiglo prātu un kairina dvēseli uz juteklību. Vajadzētu skaidri aprādīt, ka tas, kas tādas lietas lieto, ilgi nespēj uzturēt savus fiziskos, garīgos un tikumiskos spēkus vislabākā stāvoklī.
Bet lai sasniegtu nesātības sakni, mums jāiet dziļāk par alkohola un tabakas lietošanu. Laiskums, dzīve bez mērķa jeb ļauna sabiedrība var būt šo netikumu iemesls. Šīs lietas atrod bieži uz galda ģimenēs, kuras uzskata sevi par ļoti sātīgām. Viss, kas traucē sagremošanu, neparasti uzbudina garu, vai kaut kādā veidā vājina organismu un izjauc garīgu un miesīgu spēku līdzsvaru, vājina arī gara valdību pār miesu un tā tad ved nesātībā. Daža laba apsološa jaunekļa sabrukums ir cēlies no nedabīgās ēstgribas, kas cēlusies no neveselīga dzīves veida.
Ķīniešu tēja, pupiņu kafija, kairinātāji garšvielas, saldumi, smagi cepumi stipri maitā gremošanu. Arī gaļas barība ir kaitīga. Tās uzbudinātāja ietekme ir pietiekoša liecība, ka viņas lietošana nav ieteicama. Un plaši izplatītās dzīvnieku slimības rada divkāršas aizdomas pret gaļas barību. Gaļai ir īpatnība kairināt nervus, modināt kaislības, ar to stiprinot zemākās tieksmes.
Kas pieraduši pie bagātīgas kairinošas barības, pēc kāda laika atrod, ka kuņģis ar vienkāršu barību nav mierā. Viņš kāro arvien pēc izsmalcinātāka un kairinošāka. Jo vairāk bojā nervus un vājina miesu, jo nespēcīgāks būs gribas spēks pretoties nedabīgai kārei. Kuņģa maigā gļotāda tiek pārkairināta un iekaist, līdz beidzot pat viskairinošākā barība nevar apmierināt. Rodas slāpes, kuras var dzesināt tikai ar stipriem dzērieniem.
Vajadzētu sevišķi sargāties no šī ļaunuma iesākšanās. Pamācot jaunatni, vajadzētu gaiši paskaidrot, kādas sekas ir katram mazam novirzienam no pareizā ceļa. Skolēniem vajadzētu mācīt vienkāršas, veselīgas barības vērtību, kas atturēs tos no kāres pēc nedabīgi kairinošām baudvielām. Agrā jaunībā jāiemāca pašsavaldīšanās. Jaunatnei jāieaudzē pārliecība, ka tiem jābūt kungiem un ne vergiem. Dievs tos iecēlis par valdniekiem valstī, kas atrodas viņos pašos un tiem šis no debesīm nolemtais valdīšanas pienākums jāizpilda. Kad tādu pamācību sniegs uzticīgā garā, tad sekas sniegsies tālāk, nekā līdz jaunatnei vien. Viņu ietekme glābs tūkstošus vīrus un sievas, kas atrodas tuvu bojāejai.
Dzīves veida attieksmei uz garīgu attīstību jāpievērš daudz lielāka vērība, nekā tas noticis līdz šim. Garīgs apjukums un laiskums ir bieži diētas kļūdu sekas.
Bieži apgalvo, ka ēstgriba esot drošs vadonis barības izvēlē. Tas būtu taisnība, ja pastāvīgi būtu ievēroti veselības likumi. Bet no paaudzes uz paaudzi piekopto nepareizo ierašu dēļ ēstgriba ir kļuvusi tik samaitāta, ka tā pastāvīgi kāro pēc kaitīgiem apmierinājumiem. Tāpēc uz ēstgribu tagad vairs nevar palaisties kā uz vadītāju.
Mācoties veselības kopšanu, audzēkņiem vajadzētu mācīt arī dažādu produktu barības vērtību. Vajadzētu noskaidrot koncentrētas un kairinošas barības sekas, kurai trūkst zināmas sastāvdaļas. Ķīnas tēja, pupiņu kafija, smalka maize, etiķa ietaisījumi, rupjas sakņu šķirnes, konfektes, garšvielas, pastētes nesniedz miesai pareizas barības vielas. Dažs labs skolnieks nonācis spēka sabrukumā, lietodams šādu barību. Dažs labs panīcis bērns, kam trūkst miesas un gara spēki, ir nepietiekamas barības upuris. Labība, augļi, rieksti un dārzāji pareizos savienojumos satur visas barības vielas, un pareizi sagatavoti, tie sastāda diētu, kas visvairāk veicina garīgos un fiziskos spēkus.
Jāievēro ne vien barības īpašības, bet ari jāpārbauda, vai tā piemērota zināmai personai. Personai, kura galvenokārt nodarbojas ar garīgu darbu, bieži jāatsakās no tādas barības, kuru bez kādas ļaunas ietekmes var bagātīgi ēst tas, kas strādā fizisku darbu. Jāliek vērā arī barības vielu pareizs sakopojums. Personas, kas strādā garīgu darbu jeb kam jāsēž, nevar ēst daudz un dažādu ēdienu vienā maltītē.
Jāsargās arī no pārēšanās, kaut ari tā būtu visveselīgākā barība. Daba nevar izlietot vairāk kā vajadzīgs ķermeņa dažādo orgānu uzbūvei; pārpalikums apgrūtina organismu. Par dažu skolnieku domāja, ka viņš sabrucis no pārpūlēšanās, kamēr īstais iemesls bija pārēšanās. Ja veselības likumiem pievērš vajadzīgo uzmanību, tad draudēs mazāk briesmu pārpūlēt garīgos spēkus. Daudz gadījumos, kur garīgie spēki vairs neklausa, īstā vaina ir kuņģa pārliecīga apgrūtināšana, kas piekausē ķermeni un vājina garu.
Daudzos gadījumos divreiz ēšana dienā ir labāka kā trīsreiz. Agras vakariņas traucē iepriekšējā ēdienreizē baudītās barības sagremošanu. Ēdot vakariņas vēlu, barība līdz gulēt iešanai vēl nav sagremota un tādā kārtā kuņģis nedabū vajadzīgo mieru. Miegs ir traucēts, smadzenes un nervi piekausēti, ēstgriba brokastīm samazināta, organisms nav atsvaidzināts un nav sagatavots priekšā stāvošās dienas pienākumiem.
Nevajadzētu piemirst, cik svarīgi ir ieturēt noteiktu, kārtīgu laiku ēšanā un gulēšanā. Tā kā ķermeņa uzbūve norisinās atdusas brīžos, tad sevišķi jaunībā ir vajadzīgs kārtīgs un pietiekams miegs.
Cik vien iespējams, jāsargās no steidzīgas ēšanas. Jo īsāks ir ēšanas laiks, jo mazāk vajadzētu ēst. Ir labāk vienu ēdiena reizi izlaist, nekā ēst bez pietiekamas sakošļāšanas.
Ēšanas laikam vajadzētu būt sarunas un jautrības brīdim. Nevajadzētu pielaist to, kas mūs nospiež jeb sakaitina. Jāpiekopj uzticība, laipnība un pateicība pret visa laba devēju, tad sarunas būs patīkamas un domas atspirdzinošas, kas pacildina un nevis nogurdina.
__________
Sātības un kārtības ievērošanai visās lietās ir brīnišķa vara; ar to tiks daudz lielākā mērā veicināts tas piemīlīgums un rakstura cēlums, kam tik liela nozīme dzīves ceļa nolīdzināšanā, nekā apstākļiem un mūsu apdāvinātībai. Tajā pašā laikā tā palīdz iegūt vajadzīgo pašsavaldīšanos, kura ir viena no visvērtīgākajām īpašībām, lai sekmīgi veiktu grūtos pienākumus, kas dzīvē gaida katru cilvēku.
Gudrības ceļi ir jauni ceļi un visas viņas tekas ir miers.” (Sal. pam. 3:17) Lai katrs jaunietis, kura priekšā atveras izdevības, kuru gala mērķis ir augstāks nekā kronētiem valdniekiem, pārdomā mācību, kas izteikta gudrā vīra vārdos: “Labi tev zeme,... kam lielkungi īstā laikā ēd, stiprināties un ne plītēt.” (Sal. māc. 10:17)