Tev katrā ziņā jāuzmana sava rakstura vājās vietas, jāapspiež nepareizās tieksmes, jāstiprina un jāattīsta cēlākās spējas, kas nav pareizi vingrinātas. Pasaule nekad neuzzinās par darbu, kas slepenībā risinās starp dvēseli un Dievu, ne arī redzēs iekšējo sarūgtinājumu, riebumu pašam pret sevi un pastāvīgās pūles savaldīt sevi; bet daudzi pasaulē būs spējīgi novērtēt šo pūļu rezultātus. Viņi ieraudzīs Kristu atklājamies tavā ikdienas dzīvē. Tu būsi dzīva vēstule, zināma un lasāma visiem cilvēkiem, un tev būs līdzsvarots, cēls raksturs.
Kristus sacīja: "Mācieties no Manis, jo Es esmu lēnprātīgs un no sirds pazemīgs; tad jūs atradīsiet dusu dvēselēm." Viņš pamācīs tos, kas nāks pie Viņa, lai iegūtu zināšanas. Pasaulē ir loti daudz viltus skolotāju. Apustulis paskaidro, ka pēdējās dienās cilvēki "uzkrausies sev mācītājus, kā tiem ausis niez", jo viņi vēlas dzirdēt mierīgas un nevienu neaizskarošas vēstis. Kristus mūs no viņiem ir brīdinājis: "Sargieties no viltus praviešiem, kas pie jums nāk avju drēbēs, bet no iekšpuses tie ir plēsīgi vilki. Jūs viņus pazīsiet no viņu augļiem." Šeit aprakstītā reliģisko skolotāju šķira sevi apliecinās par kristiešiem. Viņiem /377/ ir ārējā dievbijības
forma, un viņi izliekas strādājam dvēseļu labā, bet savās sirdīs viņi ir mantkārīgi, savtīgi, ērtības mīloši un klausa savas nesvētotās sirds čukstiem. Viņi stāv pretī Kristum un Viņa mācībai, un viņiem trūkst Viņa lēnprātīgā un pazemīgā gara.
Sludinātājam, kas nes šo pēdējo dienu svēto patiesību, ir jābūt pilnīgi pretējam un ar savu praktiskās dievbijības dzīvi skaidri jārāda atšķirība starp viltus ganu un īsto Ganu. Labais Gans nāca meklēt un glābt to, kas bija pazudis. Savā darbā Viņš atklāja mīlestību uz Savām avīm. Visiem ganiem, kas strādā Virsgana vadībā, piemitīs šīs rakstura īpašības; viņi būs lēnprātīgi un no sirds pazemīgi. Bērnišķīga ticība sniedz mieru dvēselei, tā arī izpaužas mīlestības darbos un vienmēr interesējas par citiem. Ja Kristus mīlestība mājos viņos, tad tie līdzināsies Viņam un darīs Viņa darbus. Daudzi, kas sevi sauc par Kristus kalpiem, ir samainījuši savus kungus. Viņi pieprasa, lai viņus atzīst par Kristus kalpiem, tomēr neredz, ka sapulcējušies zem sātana karoga. Viņi var būt pasaulīgi gudri, dedzīgi strīdos un lielīgi, izlikdamies, ka dara lielu darbu; bet Dievs viņus nemaz nelieto. Motīvi, kas izraisa rīcību, raksturo darbu. Kaut arī cilvēki nespēj saskatīt šo trūkumu, tomēr Dievs to redz.
Patiesības burts var pārliecināt dažas dvēseles, kas stipri pieķersies ticībai un beidzot izglābties; bet savtīgajam sludinātājam, kas viņiem pasludināja patiesību, nebūs pie Dieva nekāda goda par viņu atgriešanos. Viņu tiesās par neuzticību, kaut arī viņš sevi atklāti atzina par sargu uz Ciānas mūžiem. Lepna sirds ir briesmīga rakstura īpašība. "Lepojies un tu iesi bojā." Tā ir patiesība ģimenē, draudzē un tautā. Būdams virs zemes, pasaules Pestītājs izvēlējās vienkāršus, neizglītotus cilvēkus un viņus apmācīja nest patiesību, skaistu savā vienkāršībā, pasaulei un sevišķi nabadzīgajai iedzīvotāju daļai.
Galvenais Gans apvienos /378/ ap Sevi apakšganus. Viņš nedomā, ka šiem nemācītajiem vīriem, darot Viņa darbu, arī uz priekšu vajadzētu palikt neizglītotiem. Viņš grib, lai viņi saņemtu gudrību no Viņa, visu zināšanu, gaismas un spēka Avota.
Svētā Gara un Dieva žēlastības prombūtne dara evaņģēlija kalpus tik nespēcīgus pārliecināt un atgriezt. Pēc Jēzus uzbraukšanas Debesīs un nemācīto un vienkāršo cilvēku gudrajiem un spēcīgajiem vārdiem ar izbrīnu klausījās mācīti vīri, likumu zinātāji, priesteri un valdnieki, rakstu mācītāji un teologi. Šie gudrie vīri brīnījās par pazemīgo mācekļu panākumiem un beidzot, sev pašiem par apmierinājumu, šos panākumus izskaidroja ar to, ka viņi bijuši ar Jēzu un mācījušies no Viņa. Viņu raksturs un viņu mācīšanas vienkāršā skaidrība līdzinājās Kristum un Viņa mācīšanas veidam. Apustulis to apraksta sekojošos vārdos: "Kas nespēcīgs pasaulei, to Dievs ir izredzējis, ka Viņš spēcīgos liktu kaunā. Un kas necienīgs pasaulei un pulgots, un kas nav nākas, to Dievs ir izredzējis, ka Viņš iznīcinātu to, kas ir kas; lai neviena miesa Viņa priekšā nelielās.”
Kas šodien māca maz pazīstamās patiesības, tiem vajadzīgs spēks no augšienes, ko savienot ar savām teorētiskajām mācībām, vai arī viņu pūlēm būs maza nozīme. Sludināšanas darbā un draudzē loti trūkst dārgās pazemības rotas. Cilvēki, kuri sludina patiesību, pārāk augstu vērtē paši savas spējas. Patiesa pazemība cilvēkam liks paaugstināt Kristu un patiesību un redzēt pašam savu pilnīgo atkarību no patiesības Dieva. Mācīties pazemības mācību ir sāpīgi, tomēr nekam nebūs tik labs un svētīgs iznākums. Grūtības un sāpes, kas pavada pazemības mācības mācīšanos, izsauc sevis nepareizā novērtēšana, jo mēs par sevi domājam tik labi, ka nespējam saskatīt savu lielo vajadzību. Cilvēku sirdi pilda iedomība un lepnums. Vienīgi Dieva žēlastība var panākt reformāciju.
Tavs darbs, mans brāli, ir pazemot pašam sevi un negaidīt, lai Dievs tevi pazemo. Dieva roka, pazemojot cilvēkus un vadot tos pareizā stāvoklī Viņa priekšā, reizēm izjūtama ļoti smagi; cik daudz gan labāk ik dienas turēt savu sirdi pazemīgu Dieva priekšā. Mēs varam pazemoties vai arī /379/ lepni paaugstināties un gaidīt, kamēr Dievs mūs pazemo. Evaņģēlija kalpiem tagad maz jācieš patiesības dēļ. Ja viņus vajātu kā Kristus apustuļus un svētos vīrus vēlākos laikos, tad viņi ciešāk spiestos pie Kristus, un ciešā savienībā ar Pestītāju dotu virs zemes viņu vārdiem spēku. Kristus bija Sāpju Vīrs, Kas pazina bēdas. Viņš pacieta vajāšanas un grēcinieku pretimrunāšanu; Viņš bija nabags un cieta no izsalkuma un noguruma; Viņu kārdināja velns, un Viņa darbs un mācības vienmēr izsauca visrūgtāko ienaidu. Kur mēs sevi aizliedzam Kristus dēļ? Kur redzama mūsu nodošanās patiesībai? Mēs izvairāmies no visa nepatīkamā, no rūpēm un atbildībām. Vai mēs varam sagaidīt, ka Dieva spēks sadarbosies ar mūsu pūlēm, ja tik maz svētāmies un atdodamies darbam?
Mans brāli, es redzēju, ka tavs dievbijības līmenis nav augsts. Tev dziļāk jāizprot atbildība pret Dievu un sabiedrību. Tad tu nejutīsies apmierināts pats ar sevi un arī necentīsies atvainot sevi, norādot uz citu trūkumiem. Tev nav tik pilnīga patiesības atzīšana, ka tu drīkstētu mazāk
pūlēties, gatavojoties pamācīt citus. Tev jāpiedzīvo jauna atgriešanās, lai tu taptu par spējīgu, darbam nodevušos evaņģēlija kalpu, dievbijīgu un svētu vīru. Ja tu visu savu enerģiju veltītu Dieva darbam, tu nebūtu atdevis par daudz. Tas ir tikai kropls upuris, ko vislabākajā gadījumā kāds no mums var pienest. Ja tu pastāvīgi tiektos pēc Dieva un censtos pilnīgāk svētoties Viņam, tad, pētot Rakstus, tu sakrātu sev jaunas domas, jaunus priekšstatus.
Lai izprastu patiesību, tev vajadzētu audzināt un vingrināt savu prātu un pastāvīgi saglabāt sevī patiesas dievbijības jaukumu. Tu tagad tik tikko saproti, ko tas nozīmē. Ja Kristus mājo tevī, tad tev būs kaut kas vairāk par patiesības teoriju. Tad tu ne tikai atkārtotu Kristus mācības, kuras Viņš deva, dzīvojot virs zemes, bet ar savu pašaizliedzīgo un Dieva darbam veltīto dzīvi tu audzinātu /380/ citus. Tava dzīve būtu dzīva svētruna, kurai būtu lielāks spēks nekā jebkurai uzrunai no paaugstinājuma.
Nesavtīgais gars, pašaizliedzības jaukums un skaidra dievbijība, ko tu vēlētos redzēt citu dzīvē, tev jāattīsta sevī. Lai pastāvīgi garīgi attīstītos un kļūtu aizvien spējīgāks, tev jākopj ieradums būt derīgam vismazākajos pienākumos, kas stāv tavā ceļā. Tev nevajag gaidīt uz izdevību darīt lielu darbu, bet jāsatver pirmā iespēja būt uzticīgam vismazākajā lietā, un tā tu vari sagatavot ceļu no vienas uzticības vietas uz otru. Tev gribēsies domāt, ka tev netrūkst zināšanu, un radīsies tieksme iztikt bez lūgšanām vienatnē, bez modrības un nopietnām Rakstu studijām, un rezultātā ienaidnieks tevi pārvarēs. Tavi ceļi paša acīs tev var izlikties pilnīgi, kamēr patiesībā tev var būt ļoti lieli trūkumi. Sarunām ar dvēseļu ienaidnieku tev nemaz nav laika. Tagad ir tavs laiks nostāties un likt pretiniekam pievilties. Tev cieši un dedzīgi jākritizē pašam sevi. Tu tieksies par mērauklu nostādīt savas domas, neņemot vērā
piedzīvojušu cilvēku ieskatus un spriedumus, kurus Dievs ir izlietojis Sava darba uz priekšu virzīšanai. Jaunie sludinātāji pavisam maz pazīst grūtības; un daudzi neizveidosies tik lietderīgi, kādi viņi varētu būt, tikai tādēļ, ka viss viņiem ir pārāk viegli padarāms.
Tev ir atbildīgi pienākumi ģimenē. Tu domā, ka tos saproti, tomēr patiesībā tu tos pavisam maz pazīsti. Daudzas atbildības tu esi aizmirsis, lai gan lepojies, it kā tu tās zinātu. Es redzēju, ka tavas domas un priekšstati, kurus tu uzskati par pilnīgi pareiziem, runā tieši pretī Bībelei. Tādus jaunus sludinātājus savā laikā sastapa arī Pāvils. Tu esi bijis pārāk labprātīgs pieņemt kā gaismu cilvēku vārdus un uzskatus; bet sargies izplatīt savas domas kā Bībeles patiesību. Rūpīgi vēro savus soļus. Es cerēju, ka tava dzīve tā pārveidosies, ka mani nekad neaicinās rakstīt šos vārdus. /381/
Tev ir pienākums mājās, no kura tu nevari izvairīties, tomēr palikt uzticīgs Dievam un Viņa uzticētajai atbildībai. Par ko es tagad runāju, tas man nav rādīts tieši par tevi, bet par simtiem līdzīgu gadījumu; tāpēc, redzot tevi iekrītam tādos pašos maldos, kādos krīt daudzi vecāki šinī laikmetā, es nevaru tevi atvainot pienākuma nepildīšanā. Tev ir viens bērns, tev uzticēta viena dvēsele. Bet, ja tu atklāj tādu vājumu un gudrības trūkumu šī viena bērna audzināšanā, vairāk paklausot savām domām nekā Bībeles priekšrakstiem, kā tad lai tev uztic tādu jautājumu mācīšanu un vadīšanu, kas sevī ieslēdz daudzu cilvēku mūžīgās intereses?
Es griežos pie jums abiem, pie tevis un tavas sievas. Mans stāvoklis Dieva darbā prasa, lai es runātu par audzināšanas jautājumiem. Jūsu priekšzīme mājas darbos un pienākumos ļoti kaitēs Dieva lietai. Evaņģēlija lauks ir pasaule. Jūs vēlaties apsēt lauku ar evaņģēlija patiesību, gaidīdami, lai Dievs slacina sēto sēklu, ka tā nestu augļus. Jūs esat uzņēmusies atbildību pār nelielu zemes platību; bet, cenšoties izravēt citu dārzus, savā durvju priekšā jūs atļaujat augt ērkšķiem un dadžiem. Tas nav niecīgs, bet gan nozīmīgs darbs. Jūs sludināt evaņģēliju citiem; tad dzīvojiet saskaņā ar to paši savās mājās. Jūs paciešat stūrgalvīga bērna untumus un skaišanos un attīstāt tādas rakstura īpašības, kuras Dievs ienīst un kuras bērnu dara nelaimīgu. Sātans izmanto jūsu nolaidību un valda pār prātu. Tev ar darbiem jāparāda, ka tu izproti kristīga tēva pienākumus veidot sava bērna raksturu pēc dievišķās Priekšzīmes. Ja tu šo darbu būtu iesācis jau agrā bērnībā, tad tagad būtu viegli, un bērns būtu daudz laimīgāks. Bet tavas sludināšanas ietekmē bērna iegribas un stūrgalvība visu laiku ir tikai nostiprinājušās. Tagad vajadzīga lielāka stingrība un pastāvīgākas, neatlaidīgākas pūles, lai grieztu par labu to, kas jau ir padarīts. Ja tu nevari vadīt vienu mazu /382/ bērnu, kura uzraudzīšana ir tavs sevišķais pienākums, tad tev arī trūks gudrības rūpēties par Kristus draudzes garīgajām interesēm.