Mozus ļaužu priekšā atklāja lielu vājumu. Viņš parādīja /370/ stipru pašsavaldīšanās trūkumu, kurnētājiem līdzīgu garu. Ļaužu pūļa priekšā Mozum vajadzēja parādīt izturības un pacietības priekšzīmi, jo viņi savas kļūdas, neapmierinātību un neprātīgo kurnēšanu bija gatavi atvainot ar viņa nepareizo rīcību. Dieva vietas piesavināšanās ir vislielākais grēks. Līdzšinējais Mozus godājamais stāvoklis nemazināja viņa vainu, bet gan stipri to palielināja. Pakrita vīrs, kura iepriekšējā dzīve bija bezvainīga. Daudzi, atrazdamies līdzīgā stāvoklī, domātu, ka viņu ilgās, nesvārstīgās uzticamās dzīves dēļ viņu grēku neņems vērā; tomēr nē. Ja vīrs, kuru Dievs pagodinājis, dusmu un kaislību ietekmēts, parāda rakstura vājumu, tad viņa rīcība aplūkojama daudz nopietnāk nekā tad, ja viņš būtu ieņēmis mazāk atbildīgu vietu. Mozus bija Kristus pārstāvis, tomēr cik ļoti šis attēls bija sakropļots! Mozus bija grēkojis, un viņa pagātnes uzticība nevarēja izpirkt tagadnes grēku. Visas Izraēla draudzes vēsturi vajadzēja zināt nākošajām paaudzēm. Un nemaldīgajai inspirētajai spalvai vajadzēja šo vēsturi uzrakstīt visuzticīgākajā veidā. Visiem nākošo laikmetu cilvēkiem jāredz, ka Debesu Dievs ir stingrs Valdnieks, Kurš nekādā gadījuma neattaisno grēku. Mozum un Āronam bija jāmirst, neiegājušiem Kānaanā, pakļautiem tādam pat sodam kā tiem, kas ieņēma daudz zemākas vietas. Viņi noliecās
padevībā Dievam, kaut arī sirdi plosošās sāpes nebija izsakāmas. Tomēr viņu mīlestība un uzticība Dievā palika nesatricināta. Viņu piemērs satur mācību, kuru daudzi pietiekoši neievēro. Grēks neliekas grēcīgs. Pašpaaugstināšanās viņus nesāpina un nenospiež.
Tikai nedaudzi izprot grēka grēcīgumu. Viņi sev glaimo, ka Dievs ir pārāk labs, lai sodītu grēcinieku. Mozus un Arona, Dāvida un daudzu citu piedzīvojumi rāda, ka nav droši grēkot vārdos, domās vai darbos. Dievs ir bezgalīgas mīlestības un bezgalīgas līdzcietības pilna Būtne. Pēdējā uzrunā Izraēla bērniem Mozus sacīja: "Jo Kungs, tavs Dievs, ir rijoša uguns, dusmīgs Dievs." Mozus sirsnīgo lūgšanu atļaut viņam ieiet Kānaanā noteikti atraidīja. Kadesas /371/ pārkāpums bija atklāts un skaidri redzams; un, jo augstāks bija vainīgā stāvoklis un jo cienījamāks bija cilvēks, jo stingrāks bija spriedums un noteiktāks sods.
Mīļais brāli, pieņem brīdinājumu. Esi uzticīgs gaismai, kas spīd pār tavu teku. Pāvils saka: "Es savu miesu savaldu un to kalpinu, lai, citiem sludinādams, pats nekļūstu atme-tams.”