Brāli G, pēdējā parādīšanā es redzēju tavu lietu. Es redzēju, ka tu mīli patiesību, kuru tu apliecini, bet tā nav tevi svētojusi. Tava mīlestība ir dalīta kalpošanā Dievam un mamonam (mantai). Šī dalītā mīlestība ir šķērslis tavā ceļā, lai tu būtu par Dieva misionāru. Kaut arī tu apliecini, ka kalpo Dieva lietai, tomēr savtīgās intereses ir sabojājušas tavu darbu un lielā mērā kaitējušas tavam iespaidam. Dievs nav varējis strādāt ar tevi, jo tava sirds nav bijusi pareizās attiecībās ar Viņu.
Cik tālu tas attiecas uz vārdiem, tad tu patiesībā esi dziļi ieinteresēts; bet ticības parādīšanā darbos ir bijuši lieli trūkumi. Tu neesi pareizi attēlojis mūsu ticību. Parādot mīlestību uz peļņu, tu lietai esi kaitējis; tava mīlestība uz tirdzniecību un ķildām nav nākusi tev par labu, ne arī stiprinājusi ar tevi saskarē nākošo cilvēku garīgo veselību. Savos veikalos tu esi enerģisks un viltīgs un bieži pielaid krāpšanu. Tu īpatnējā veidā centies sasniegt vislabākos rezultātus, vairāk domājot par savu labumu nekā par citiem cilvēkiem. Ja kāds cilvēks pats piekrāptu sevi un tu no tā iegūtu, tad tu viņam atļautu tā rīkoties. Tā tu nepaklausi zelta likumam - izturēties pret citiem tā, kā tu vēlētos, lai viņi izturas pret tevi.
Darot misijas darbu, tu tanī pašā laikā esi atklājis savas apšaubāmi godīgās tieksmes uz pirkšanu un pārdošanu. Tas ir bēdīgs savienojums. Tev vajadzētu būt vienam /351/ vai otram. "Ja Kungs ir Dievs,
tad sekojiet Viņam; bet ja Baals tas ir, tad sekojiet tam". "Izvēlieties sev šodien, kam jūs gribat kalpot." Dievs nepieņems tavas pūles misijas darbā, kamēr tu domāsi par labuma iegūšanu sev. Tev draud briesmas peļņas lietu uzskatīt kā dievbijību. Kārdinātājs piedāvās tev glaimojošas izredzes, lai tevi saistītu un savaldzinātu apšaubāmos veikalnieciskajos pasākumos, kas nonāvēs tavu garīgumu.
Pasaule, eņģeļi un cilvēki skatās uz tevi kā uz krāpnieku, kā uz vīru, kurš domā par savām interesēm, par peļņas nodrošināšanu sev, bet apzinīgi nerūpējas par to cilvēku interesēm, ar kuriem viņš saskaras savos veikalos. Praktiskajā dzīvē tu piekop tieksmes uz negodīgumu, kas aptraipa dvēseli, kropļo reliģiskos piedzīvojumus un kavē pieaugšanu žēlastībā. Ar asu veikalniecisku aci tu vēro, kā sev nodrošināt vislabākās izdevības. Šīs viltīgās tieksmes tev kļuvušas par otru dabu; un tu nesaredzi un neizproti ļaunumu, kas rodas no to piekopšanas.
Godīgi veikali, kuros tu vari iesaistīties pilnīgi un taisnīgi, kas izdevīgi kā citiem, tā arī tev, būtu pareizi; un Kungs pieņemtu tavu kalpošanu un izlietotu tavus spēkus, tavu apķērību dvēseļu glābšanā, ja tevi būtu svētojusi patiesība. Acu kārība tieksmē uz peļņu ir karojusi pret Garu. Ieradumi un daudzos gados attīstītie uzskati sakropļojuši tavu raksturu un padarījuši tevi nederīgu Dieva darbā. Tu pastāvīgi un karsti ilgojies pēc tirdzniecības. Ja tavas tieksmes uz tirdzniecību būtu svētotas kalpošanai Dievam, tad tās tevi būtu darījušas par nopietni un neatlaidīgu Kunga strādnieku; bet, ejot nepareizā virzienā, tu apdraudi pats savu dvēseli, un tavs iespaids var pazudināt arī citus.
Reizēm saprāts un sirdsapziņa runā uz tevi un tu jūti, ka tava rīcība nav pareiza; tava dvēsele ilgojas pēc svētuma un drošības aizsniegt Debesis; pasaules troksnis tev šķiet atbaidošs, un tu to atmet un ļaujies Dieva Garam. Bet tad atkal pamostas pasaulīgās intereses
un pārvar visu citu. Tev noteikti būs jāsastopas ar sātana uzbrukumiem, /352/ un tev tiem vajadzētu sagatavoties, stingri pretojoties savām tieksmēm.
Apustulis Pāvils, ieslodzīts cietuma sienās, kas izgaroja mitrumu, pats slims un nespēcīgs, ļoti vēlējās redzēt Timoteju, savu dēlu evaņģēlijā, lai dotu viņam pēdējos norādījumus. Viņam nebija nekādu cerību atbrīvoties no saitēm līdz savas dzīves pēdējam mirklim. Bezdievīgā, ļaunā Nerona sirds pilnīgi atradās sātana rokās, un pietiktu viens viņa vārds vai mājiens, lai pārrautu apustuļa dzīves pavedienu. Pāvils spiedoši lūdza, lai Timotejs bez kavēšanās ierastos pie viņa, tomēr baidījās, ka Timotejs var pietiekoši ātri neatnākt, lai saņemtu no viņa lūpām pēdējās liecības. Tāpēc viņš Timotejam domātos vārdus izteica vienam no saviem līdzstrādniekiem, kuram bija atļauts būt pie viņa saitēs. Šis uzticīgais pavadonis uzrakstīja Pāvila pēdējo novēlēju-mu, no kura mazu daļu mēs šeit citēsim:
"Bet, kas grib bagāti tapt, tie krīt kārdināšanās un valgos un daudz bezprātīgās un nelabās kārībās, kas cilvēku iznicina un pazudina, jo naudas kārība ir visa ļaunuma sakne; pēc tās dzīdamies, daži ir nomaldījušies no ticības un paši ar daudz sāpēm sadūrušies. Bet tu, Dieva cilvēks, bēdz no šim lietām; dzenies pēc taisnības, Dieva bijāšanas, ticības, mīlestības, pacietības, laipnības; cīnies labo ticības cīnīšanos, sagrāb mūžīgo dzīvību, uz ko tu ari esi ai-cināts, un esi apliecinājis labu liecību daudzu liecinieki priekšā." "Bagātiem šinī pasaulē pavēli, lai viņi augsti neturas, nedz cer uz nepastāvīgo bagātību, bet uz savu Dievu, Kas mums visas lietas bagātīgi pasniedz par atspirgšanu; lai tie labu dara, bagāti top labos darbos, labprāt izdala, ir devīgi; lai sev mantas krāj par labu pamatu uz nākamo laiku, kad tie dabū mūžīgo dzīvošanu." "Un ko tu no manis esi dzirdējis caur daudz lieciniekiem, to māci uzticīgiem lieciniekiem, kas būs derīgi arī citus mācīt. Tad tu nu ciet līdzi ļaunumu kā labs Jēzus Kristus karavīrs. Neviens karavīrs netinas ar citiem dzīves darbiem, lai var patikt tam, kas viņu uz karu derējis. Un jebšu kas cīnās, /353/ tas nedabūs kroni, ja nebūs pareizi cīnījies." Cilvēks var būt mantkārīgs, bet atvainot sevi, sakot, ka strādā Dieva darbam; tomēr viņš nesaņems nekādu atalgojumu, jo Dievam nav vajadzīga nauda, kas iegūta krāpjot vai kādā citā veidā, kas līdzinās negodīgumam.
Pāvils tālāk pavēl Timotejam: "Steidzies ātri nākt pie manis, jo Demass mani atstājis, mīlēdams šo pasauli, un ir nogājis uz Tesaloniku." Šos vārdus, kurus Pāvils diktēja tieši pirms savas nāves, Lūka ir uzrakstījis mums par labu un mums par brīdinājumu.
Kristus, mācot mācekļus, sacīja: "Es esmu īstais Vīnkoks, un Mans Tēvs ir Vīna Dārznieks. Ikvienu zaru pie Manis, kas augļus nenes, Viņš noņem, un ikvienu, kas augļus nes, Viņš šķīsta (apgriež), lai tas vēl vairāk augļus nes." Kas vienots ar Kristu, saņemot sulu un barību no Vīnkoka, tas darīs Kristus darbus. Viņā jāmājo Kristus mīlestībai, vai arī viņš neatrodas Vīnkokā. Mīlestība uz Dievu pār visām lietām un
mīlestība uz savu tuvāko līdzīga tai, kādu tu parādi pats pret sevi, ir patiesas reliģijas pamats.
Kristus jautā ikvienam, kas apliecina Viņa Vardu: "Vai tu Mani mīli?" Ja tu mīli Jēzu, tad tu mīlēsi arī dvēseles, par kurām Viņš ir miris. Cilvēkam var nebūt sevišķi patīkama āriene, viņam var būt daudzējādi trūkumi, bet, ja viņš ir patiesi godīgs, tad viņš iemantos citu cilvēku uzticību. Mīlestība uz patiesību, paļāvība un uzticība, ar kādu citi cilvēki izturas pret viņu, uzvarēs viņa rakstura nevēlamās un nepatīkamās īpašības. Uzticamība darbā un savā aicinājumā gatavība aizliegt sevi, lai palīdzētu citiem, atnesīs mieru un Dieva labvēlību.
Kas cieši mīs sava pašuzupurīgā un Sevi aizliedzošā Pestītāja pēdās, tie sevī atspoguļos Kristu. No viņu dzīves un rakstura izstaros skaidrība un Kristus mīlestība, un viņus vadīs lēnprātība un patiesība. Katru auglīgu zaru apgriež, lai tas nestu vēl vairāk augļu. Pat auglīgi zari var uzrādīt pārāk daudz lapu un izlikties savādāki, nekā viņi ir patiesībā. Kristus sekotāji var darīt kaut ko savam Meistaram, tomēr nepadarīt ne pusi no tā, ko viņi ir spējīgi darīt. Tad Viņš tos apgriež un no viņu dzīves atņem pasaulīgumu, sevis lutināšanu un lepnumu. Dārznieks izgriež vīnkokiem liekās stigas, kas skaras pie zemes netīrumiem, tādā veidā darot viņus vēl auglīgākus. Ir jāatbrīvojas no visa un jāizgriež nepareizie izaugumi, lai vieta būtu Taisnības Saules dziedinošajiem stariem.
Dievs caur Kristu gribēja dot kritušajam cilvēkam vēl vienu iespēju izturēt pārbaudījumu. Daudzi pārprot mērķi, kuram viņi radīti. Tas ir, būt par svētību cilvēcei un par godu Dievam, bet ne sagādāt baudu un slavu sev. Dievs pastāvīgi šķīsta Savus ļaudis, izgriež liekos, izstīdzējušos zarus, lai tie nestu augļus Viņam par godu un ne tikai lapas vien. Dievs mūs apgraiza ar sāpēm, neveiksmēm un bēdām, lai spēcīgie, samaitātie rakstura izaugumi kļūtu vājāki un lai būtu iespēja attīstīties labākajām rakstura īpašībām. No elkiem jāatsakās, sirdsapziņai jākļūst maigākai, iejūtīgākai, sirds domām jābūt garīgām un visam raksturam
jākļūst simetriskam, līdzsvarotam. Kas tiešām vēlas pagodināt Dievu, tie būs pateicīgi par katra elka, katra grēka uzrādīšanu, ka ļauj ieraudzīt un atstāt šos ļaunumus, bet dalīta sirds vairāk lūgs un meklēs sevis saudzēšanu, bet ne sevis aizliegšanu.
Šķietami sausie zari, savienoti ar dzīvo vīnkoku, kļūst par tā sastāvdaļu. Ar audu pie auda, šķiedru pie šķiedras tie pieķeras vīnkokam, līdz tie savu dzīvību un barību saņem no galvenā stumbra. Uzpotētais zars plaukst, zied /355/ un nes augļus. Noziegumos un grēkos mirušai dvēselei jāpārdzīvo līdzīgs process, lai tā saskaņotos, samierinātos ar Dievu un kļūtu Kristus dzīvības līksmības dalībniece. Kā potzars saņem dzīvību, ja tas savienots ar vīnkoku, tā grē-cinieks kļūst par dievišķās dabas līdzdalībnieku, ja ir saistīts ar Bezgalīgo Dievu. Aprobežotais cilvēks ir vienots ar Neaprobežoto Dievu. Ja tā esam savienoti ar Dievu, tad Kristus vārdi paliek mūsos un mēs rīkojamies, vadoties no jūtu uzplūdumiem, bet no dzīviem, pastāvīgiem pamatlikumiem. Kristus Vārdus vajag pārdomāt, iemīlēt un ieslēgt sirdī. Tos nevajadzētu atkārtot, tos nesaprotot, līdzīgi papagaiļiem, tie nemaz nepaliekot atmiņā un neatstājot nekādu iespaidu uz sirdi un dzīvi.