Br. H, es redzēju, ka tu tiešām mīli patiesību, bet ka patiesība nav tevi svētojusi. Tevi gaida liels darbs. "Un ikviens, kam šī cerība uz Viņu, šķīsta sevi, tā ka Viņš ir šķīsts." Tev darāms šis darbs, un tu nemaz nedrīksti zaudēt laiku. Es redzēju, ka tava dzīve ir bijusi ļoti nemierīga. Tu pats neesi rīkojies pareizi, bet tev darīts arī ļoti pāri un par taviem nolūkiem un motīviem ir spriests nepareizi. Bet vilšanās un naudas zaudējumi Dieva iepriekš paredzējumā ir pielaisti tev par labu.
Tev nācies grūti izprast, ka tavs Debesu Tēvs joprojām ir tavs laipnais labdaris. Bēdas un grūtības ir mazinājušas drosmi, un tev licies, ka nāve būtu vēlamāka par dzīvību. Bet savā laikā, ja tavas acis būtu atvērtas, tu būtu redzējis Dieva eņģeļus, kas centās tevi glābt no tevis paša. Dieva eņģeļi vadīja tevi tur, kur tu varēji pieņemt patiesību un nostādīt savas kājas uz pamata, kas ir stiprāks par mūžīgi paliekošajiem kalniem. Te tu ieraudzīji gaismu un to iemīlēji. Pār tavu teku atausa jauna ticība, jauna dzīvība. Dievs Savā aizgādībā tevi savienoja ar Savu darbu Klusā okeāna izdevniecībā. Viņš ir rūpējies par tevi, un tev vajadzētu redzēt Viņa vadošo roku. Rūpes un bēdas ir bijušas tava daļa, bet daudzas reizes tu pats esi bijis vainīgs, jo neesi savaldījis sevi. Reizēm tu esi bijis pārāk stingrs. Tu esi ātrs. Šī rakstura īpašība tev jāuzvar. Tev ir karsta daba, kuru vajag uzvarēt. Tavā dzīvē ir draudējušas briesmas vai nu no lielas paļaušanās uz sevi vai arī no sevis atmešanas un nonākšanas izmisumā. Pastāvīga paļaušanās uz Vārdu un Dieva iepriekš paredzēšanu darītu tevi spējīgu izlietot savus spēkus visā pilnībā Savam Glābējam, Kas tevi aicinājis sacīdams: "Seko Man." Tev vajadzētu radināt sevi pilnīgi pakļauties Dieva gribai, neatlaidīgi, pazemīgi cenšoties izprast Viņa ceļus un paklausīt Viņa Gara vadībai. Tu nedrīksti balstīties pats uz savu saprašanu. Tev vajadzētu izjust dziļu neuzticību savai
gudrībai un šķietamajam saprātam. Tavs stāvoklis prasa šo brīdinājumu. Nav droši /361/ cilvēkam paļauties pašam uz savu spriedumu. Vislabākajā gadījumā viņa prāts ir ierobežots, un daudzi kā mantojumu ir saņēmuši gan stipras, gan vājas rakstura īpašības, kas noteikti pieskaitāmas trūkumiem. Šīs īpatnības ietekmē visu dzīvi.
Gudrība, kuru Dievs dod, vadīs cilvēkus uz sevis pārbaudi. Patiesība viņus pārliecinās par viņu kļūdām un pastāvošajām nepareizībām. Sirdij jāatveras, lai ieraudzītu, izprastu un atzītu šīs nepareizības, un tad ar Jēzus palīdzību katram čakli jāķeras pie šo nepareizību pārvarēšanas. Pasaules gudro zināšanas, lai arī cik rūpīgi tās būtu apgūtas, tomēr galu galā ir ļoti ierobežotas un salīdzinoši mazvērtīgas. Tikai nedaudzi saprot Dieva noslēpumainajā iepriekš paredzēšanā Viņa nospraustos ceļus un darbus. Cilvēki jau pēc nedaudziem soļiem uz priekšu nespēj sataustīt pamatu (gultni) vai aizsniegt krastu. Tikai paviršs domātājs uzskata sevi par gudru. Patiesi vērtīgie un augsti izglītotie cilvēki vislabprātāk ir gatavi atzīt sava saprāta vājumu. Dievs vēlas, lai katrs, kas saucas Viņa māceklis, būtu skolnieks, vairāk tiektos pats mācīties, nekā mācīt citus.
Cik daudz šinī pasaules laikmetā ir cilvēku, kuru dzīvei trūkst pietiekošā dziļuma. Viņi pieskaras tikai virspusei. Viņi nevēlas dziļi domāt, nevēlas ieraudzīt grūtības un ar tām cīnīties. Viņi negrib katru svarīgu jautājumu, ar ko iznāk saskarties, pārbaudīt un ar lūgšanām izpētīt, pietiekoši uzmanīgi un ar pietiekošu interesi, lai ieraudzītu attiecīgās lietas patieso seju. Viņi runā par jautājumiem, ko viņi nav rūpīgi un pilnīgi apsvēruši. Bieži vien saprātīgiem un patiesiem cilvēkiem pašiem ir savas domas, kurām stingri jāpretojas, lai citiem, ar mazākām prāta spējām, nedraudētu briesmas iekrist maldos. Garīgās tieksmes veido raksturu, un lielāku vai mazāku iespaidu atstāj ieradumi, jūtas un vēlēšanās. Reizēm ik dienas redzam atkārtojamies kādu noteiktu rīcību un to nostiprināmies, jo pie tās ir pierasts, bet ne tāpēc, ka prāts to atzītu par labu. Šādos /362/ gadījumos virsroku ņem jūtas, bet ne pienākumā apziņa.
Ja mēs izprastu savu vājumu un redzētu sava rakstura asos, nepatīkamos vilcienus, kas jāapspiež, tad ieraudzītu tik daudz pie sevis darāma darba, ka labprāt pazemotu savu sirdi zem Dieva varenās rokas. Ar savu bezpalīdzīgo dvēseli pieķeroties Kristum, mums savu
nezināšanu vajadzētu aizpildīt ar Viņa gudrību, savu vājumu ar Viņa spēku, savu nepa-stāvību ar Viņa izturību, un, vienotiem ar Dievu, mums tiešām vajadzētu būt par gaismu pasaulei.
Mīļais brāli, Dievs tevi mīl un ir ļoti pacietīgs pret tevi, neskatoties uz tavām daudzajām kļūdām un maldiem. Ņemot vērā Dieva maigo, žēlojošo mīlestību pret tevi, vai tev nevajadzētu būt laipnākam, pacietīgākam, iecietīgākam un piedodošākam pret saviem bērniem? Tavs skarbums un bargums attālina viņu sirdis no tevis. Tu viņiem nevari mācīt pacietību, iecietību, lēnprātību un laipnību, ja pats esi valdonīgs un satiksmē ar viņiem nevaldi pār sevi. Viņiem ir tādas rakstura iezīmes, kādas vecāki ir devuši, un ar asumu un tirānam līdzīgu izturēšanos tu nevarēsi sasniegt mērķi - viņus pamācīt, vadīt un atgriezt no nepareizā ceļa. Ja tu viņiem dosi padomu Dieva bijībā visrūpīgākajā veidā un saudzīgā mīlestībā, kādu tēvam vajadzētu parādīt pret savu maldošos bērnu, tad tu viņiem parādīsi, ka patiesībai ir spēks pārveidot tos, kas Viņu uzņem. Ja tavi bērni nerīkojas saskaņā ar tavām domām un priekšrakstiem, tad, lai gan tev vajadzēja skumt par viņu netaisnību, nopietni ar viņiem runāt un lūgt par viņiem, tu ļaujies dusmām, un tava rīcība viņiem nedod nekādu labumu, bet tikai samazina viņu pieķeršanos tev un beidzot viņus no tevis pilnīgi atšķirs.
Tavs jaunākais dēls ir ietiepīgs; viņš nerīkojas pareizi. Viņa sirds ir sacēlusies pret Dievu un patiesību. Viņš dod priekšroku iespaidiem, kas viņu pazemo, dara rupju un nepieklājīgu. Viņš tev ir par pārbaudījumu un neatgriezies viņš tavai pacietībai būs smaga nasta. Tomēr skarbums un /363/ pavēlnieciskā stingrība viņu nepārveidos. Tev jācenšas darīt viss iespējamais viņa labā Kristus Garā, ne savā garā, ne dusmu iespaidā. Audzinot bērnus, tev jāaudzina pašam se-vi. Tev jāatceras, ka Taisnībai ir dvīņumāsa - Žēlastība. Darot taisnību, parādi žēlastību, maigumu un mīlestību, un tu nebūsi strādājis veltīgi.
Tavs dēls ir stūrgalvīgs, un viņam vajadzīga visgudrākā audzināšana. Ņem vērā, kāda ir bijusi jūsu bērnu apkārtne, cik tā nelabvēlīga laba rakstura izveidošanai. Viņiem vajadzīga žēlojoša līdzcietība un mīlestība. Jaunākais tagad atrodas savas dzīves viskritiskākajā periodā. Pašlaik veidojas viņa saprāts un jūtu pasaule. Visa šī jaunekļa nākošā dzīve būs atkarīga no tā ceļa, kādu viņš tagad ieturēs. Viņam
jāuzsāk ceļš, kas ved pretī tikumībai vai netikumībai. Es uzaicinu jaunieti pildīt savu prātu ar patiesību un skaidrām domām. Piekopdams grēku, viņš neiegūs nekāda labuma. Viņš var sev glaimot, ka ir ļoti patīkami grēkot un iet pašam savu ceļu, tomēr galu galā tas ir briesmīgs ceļš. Ja viņš mīlēs sabiedrību, kurai patīk grēki un ļaunums, tad viņa domas ievirzīsies zemā gultnē, un skaidrībā un svētumā viņš nesaskatīs nekā pievilcīga. Bet, ja viņš varētu redzēt pārkāpēja galu, ka grēka alga ir nāve, tad viņu pārņemtu nemiers un viņš kliegtu: "Mans Tēvs, esi Tu mans Vadonis manā jaunībā.”
Viņa panākumi šinī dzīvē ļoti atkarājas no tā ceļa virziena, kuru viņš tagad iet. Viņam ir jānes dzīves atbildības. Viņš nav bijis apsološs jauneklis. Viņš ir bijis nepacietīgs, un viņam ir trūcis pašsavaldīšanās spēka. Šī ir sēkla, ko sējis viņa tēvs, un tā dos pļauju, ko ievākt sējējam. "Ko cilvēks sēj, to viņš arī pļaus." Cik rūpīgiem mums vajadzētu būt sēklas sēšanā, zinot, ka būs jāpļauj tas, ko sējam. Jēzus tomēr mīl šo jaunekli. Viņš nomira par viņu un aicina viņu nākt Viņa rokās un atrast Viņā mieru un laimi, apmierinājumu un dusu. Šis jauneklis tagad izvēlas sev sabiedrību, kas veidos visu viņa dzīvi. Viņam vajadzētu /364/ saistīties ar Dievu un bez kavēšanās nodot Viņam visu savu mīlestību. Nevajadzētu vilcināties. Sātans viņam uzbruks ļoti nežēlīgi, tomēr nevajag pieļaut, ka kārdināšanas pārvar.
Man rādīja jaunatnei draudošās briesmas. Viņu sirdis pilda augstas cerības, lejup ejošo ceļu viņi redz nokaisītu ar vilinošiem priekiem, kas liekas ļoti aicinoši, bet tur ir nāve. šaurais dzīvības ceļš viņiem var likties nepievilcīgs, dzeloņaina un ērkšķaina taka, tomēr tā tas nav. Tā ir taka, kas prasa atteikšanos no grēcīgiem priekiem, tā ir šaura taka, bet, kas pa to staigās, tos Kungs izglābs. Neviens nevar iet pa šo teku un nest sev līdzi lepnības. patgalvības, viltības, nepatiesības, negodīguma, dusmu un miesas kārību nastu. Taka ir tik šaura, ka tiem, kas pa to iet, šīs lietas būs jāatstāj; bet platais ceļš ir pietiekoši plats grēciniekiem, lai staigātu pa to ar visām savām grēcīgajām tieksmēm.
Jaunais cilvēk, ja tu atraidi sātanu ar visām viņa kārdināšanām, tad tu vari iet sava Glābēja pēdās, iemantot Debesu mieru un Kristus prieku. Ļaujoties grēkam, tu nevari būt laimīgs. Tu vari sev glaimot, ka esi laimīgs, bet patiesu laimi tu nevari pazīt. Grēka piekopšana sakropļo raksturu. Briesmas draud katrā lejup ejošā solī, un, kas jaunatnei varētu palīdzēt, to tie neredz un nesaprot. Vajag, lai jaunieši izjustu, ka par viņiem laipni un
maigi interesējas. Bet tādu interesi nemanām. Daudzus varētu atturēt no grēcīgiem ieradumiem, ja ap viņiem būtu laba sabiedrība un ja tie teiktu laipnus un mīļus vārdus.
Mans mīļais brāli, es ceru, ka tu nezaudēsi drosmi, tāpēc ka tavas jūtas tik bieži gūst virsvaldību pār tevi, kad kaut kas šķērso tavu ceļu vai nenotiek pēc tava prāta. Nekad nekrīti izmisumā. Meklē patvērumu Cietoksnī. Esi modrs un lūdz un mēģini atkal no jauna. "Stāviet pretī velnam, tad viņš bēgs no jums. Nāciet tuvu pie Dieva, tad Viņš nāks tuvu pie jums.”