Brāli un māsa F! Es redzēju jaunajā jums pielaistajā pārbaudījumā lielu Dieva žēlastību un bezgalīgu mīlestību. Jums noteikti vajadzēs stipri turēties pie Varenā Ārsta, lai Atkal atgūtu fiziskus un garīgus
spēkus. Jūsu veselība ir slikta; tomēr draud briesmas domāt, ka stāvoklis ir ļaunāks, nekā tas patiesībā ir. Jums trūkst izturības, jo neesat kopuši pacietību, cerību un drosmi. Jūs padodaties vājumam, lai gan vajadzētu celties tam pāri. Kārdināšanas uzbruks no kreisās un labās puses; bet, pacietīgi turpinot darīt labu, jūs varat pārvarēt rakstura trūkumus. Es redzēju, ka jūsu kājas tiešām skrien pretī pazušanai un postam, bet Dievs pilnīgi vēl nevienu no jums nav atmetis. Viņa nesalīdzināmā žēlastība, kurā Viņš jums dod vēl vienu izdevību pierādīt savu uzticību Viņam, uzaicina jūs staigāt ļoti pazemīgi un uzmanīt sevi. Jūs tik daudz esat auklējuši sevi un lutinājuši, ka tagad jāsāk strādāt pretējā virzienā.
Tu, brāli F, esi bijis ļoti savtīgs, un Dieva acīs tava rīcība bijusi nicināma. Tu un tava sieva atkal un atkal esat piedauzījušies pie šī ļaunuma. Sevis lutināšana un savu iegribu apmierināšana stipri sakropļojusi jūsu spēkus. Nevienam no jums netrūkst dabīga saprāta un sprieduma; bet jūs labprātāk klausījāt savām tieksmēm nekā pienākumam un tā esat nokavējuši apspiest sava rakstura sliktās īpašības un stiprināt vājos morālos spēkus.
Brāli F, tu pēc savas dabas mājās esi nepacietīgs, neapmierināts un prasībās stingrs cilvēks, un pēc īsas iepazīšanās tu tāds atklājies arī citās vietās. Tu bieži runā nepacietīgi un valdonīgi. Tas viss ir jānožēlo. Tagad tu vari sākt jaunu dzīvi. Dievs Savā neierobežotajā žēlastībā devis tev jaunu izdevību. Tavai sievai pašai sevī ir daudz, pret ko cīnīties, un tev jāuzmanās, lai tu viņu nenostādītu uz sātana zemes. Neapmierinātība, kļūdu meklēšana un tieksme savus slēdzienus uzskatīt par negrozāmiem ir jāatmet. Cik daudz laika tu esi izlietojis, lai uzvarētu savu ļauno, /342/ stūrgalvīgo gribu un rakstura trūkumus? Ejot uz priekšu līdzšinējā veidā, tavs pārbaudes laiks var noslēgties, pirms tu būsi sācis noteikti un izšķiroši pūlēties, kas, lai uzvarētu sevi, ir pats svarīgākais. Tu Dieva aizgādībā nokļūsi apstākļos, kur tavas īpatnības, ja tādas tev ir, tiks pārbaudītas un atklātas. Tu neredzi un arī neizproti savu neapdomīgo, nepacietīgo vārdu, savas žēlošanās un sūdzēšanās iespaidu.
Tev un tavai sievai dota vēl viena zelta izdevība ciest Kristus dēļ. Ja jūs to darīsiet sūdzoties, tad nesaņemsiet nekādu algu; bet ja labprātīgi, priecīgi, tādā pašā garā kā Pēteris pēc atgriešanās, tad jūs būsiet uzvarētāji. Savu gļēvo Kristus aizliegšanu viņš neaizmirsa visas savas dzīves laikā. Aicināts par savu ticību iet mocekļa nāve, viņš atcerējās šo pazemojošo notikumu un lūdza, lai viņu nesistu krustā tieši tā, kā cieta viņa Kungs, baidīdamies, ka tas, ņemot vērā viņa atkrišanu, būtu par daudz liels gods. Viņš lūdza, lai viņu sit krustā ar galvu uz leju. Cik ļoti Pēteris izjuta šo aizliegšanas grēku! Kādu atgriešanos viņš piedzīvojis! Visa viņa dzīve pēc tam bija grēku nožēlošanas un pazemošanās dzīve.
Ieraugot Dievu Viņa likumos, tev ir iemesls drebēt. Kad Mozus tā ieraudzīja majestātisko Dievu, viņš izsaucās: "Es esmu pārbijies un drebu." Likums pasludināja nāvi tā pārkāpējam; un tad Mozum parādīja salīdzinošo upuri. Kad viņam atklājās Kristus tīrošās asinis, kas šķīsta grēcinieku, tad bailes izzuda, uzlecošās saules staros kā izgaist rīta migla; viņš redzēja, ka tā tas var notikt ar grēcinieku, kas nožēlo grēkus pret Dievu un tic mūsu Kungam Jēzum Kristum, saņem piedošanu, un Taisnības Saule pār viņu lej Savus spožos dziedinošos starus, izkliedējot šaubas un bailes, kas līdzīgi miglai ietin dvēseli. Mozus nonāca no kalna, kur bija sarunājies ar Dievu, un viņa seja mirdzēja debešķīgā spožumā, kas atstarojās uz ļaudīm. Viņš viņiem likās /342/ līdzināmies tieši no godības nākošam eņģelim. Grēciniekiem šis dievišķais spožums bija grūti panesams; viņi bēga no Mozus un lūdza, lai spožā godība viņu skatam tiktu aizklāta, jo citādi tā, viņiem tuvojoties, viņus nokautu.
Mozus bija daudz mācījies. Viņš bija baudījis labu izglītību visās ēģiptiešu zinībās; bet šī sagatavošanās nebija vienīgā viņam vajadzīgā, lai darītu viņu derīgu viņa darbam. Dieva aizgādībā viņam bija jāmācās pacietība, jāmācās klusināt savas kaislības. Pašaizliegšanās un grūtību skolā viņš saņēma tādu audzināšanu, kas viņam bija vissvarīgākā. Šie pārbaudījumi viņu mācīja parādīt tēvišķu gādību visiem, kuriem bija vajadzīga viņa palīdzība. Cilvēkam, kam jārūpējas par dvēselēm un par tām jāatbild, šos piedzīvojumus grūtībās nevarēja atvietot nekādas zināšanas, nekādas studijas un daiļrunība, Darot vienkāršo avju gana darbu, aizmirstot sevi un rūpējoties par viņa gādībā nodoto ganāmpulku, viņš sagatavojās visaugstākajam darbam, kāds jebkad mirstīgam ir uzticēts, - būt par Kunga ganāmpulka ganu. Kas, dzīvodams pasaulē, bīstas Dievu, tiem jābūt ar Viņu vienotiem. Kristus ir vispilnīgākais audzinātājs, kādu pasaule jebkad ir pazinusi. No Kristus saņemtā gudrība un atzīšana Mozum bija daudz vērtīgākas nekā visa mācīšanās pie ēģiptiešiem.
Brāli un māsa F, es jūs lūdzu, esiet nopietni un dedzīgi un nāciet pie Dieva caur Jēzu Kristu.
"Nepievilieties; Dievs neļaujas apsmieties; jo, ko cilvēks sēj, to viņš arī pļaus." Kas izlieto spējas un līdzekļus sevis lutināšanai un zemo kaislību apmierināšanai, tas ies bojā. Pļauja ir droša. Viņa gars zaudēs jūtīgumu, uztveres spējas un gara spēkus. Viņa saprāts būs iedragāts un dzīve saīsināta. Dievs prasa no jums vēl lielākas pūles un nopietnību sava es apspiešanā un pārvaldīšanā. Es redzēju, ka Dievs un eņģeļi ir sagatavojušies un gaida, lai varētu jums šajā svarīgajā darbā palīdzēt. Ja jūs vilcināsieties, pat ja jūs lēnām strādāsiet, tad var būt par vēlu. Jūsu pārbaudes laiks ir pagarināts, jūsu raksturs tagad veidojas un drīz, mans mīļais brāli un mana mīļā māsa, tas tiks apzīmogots uz mūžu. Tikai pa pusei padarīts darbs jūs netuvinās /344/ Debesīm ne par vienu soli. Neapņēmība drīz kļūs par apņēmību uz slikto pusi. Daudzi izšķiras kalpot sev un sātanam, tāpēc ka nepieliek nopietnas pūles sava rakstura trūkumu pārvarēšanai. Piekopdami grēcīgas tieksmes un cerēdami reižu reizēm tās pārvarēt, daudzi noteikti aiziet bojā. Brāli un māsa F, Jēzus Kristus vārdā jūs varat būt uzvarētāji tieši tagad, "šinī savā laikā". Nelieciet plānus un nepūlieties savā labā. Jūs nevarat pilnīgi piederēt Kungam, ja vēl kaut kādā pakāpē piekopjat savtīgumu. Tādu lielu mīlestību, kādu Pestītājs ir parādījis jums, vajadzētu pieņemt dziļā pazemībā un pastāvīgā līksmībā. Lai jūs būtu laimīgi, jums jāmācās valdīt pār savām domām un vārdiem. Tas no jūsu puses prasīs apdomātu, apsvērtu piepūli, tomēr Šis darbs ir jāpadara, lai jūs būtu Dieva atzīti bērni. Nepagurstiet savās pūlēs. Sātans cīnās par jūsu dvēselēm, bet viņa cerībām jātiek izjauktām.
Kad tu, brāli F, pirmo reizi kādā vietā uzsāc darbu, tu parasti iemanto ļaužu uzticību; bet pēc pilnīgākas iepazīšanas tavi rakstura trūkumi tā atklājas, ka daudzi zaudē uzticību tavai dievbijībai. Tā tiek mesta ēna uz visiem mūsu pārliecības sludinātājiem. Īsa uzturēšanās kādā vietā nekaitētu tavai slavai. Nododoties nopietnam darbam, uz ko tevi spiež pretestības iespaids, tu viss iesaisties šai darbā un tev nav laika, ne izdevības domāt par sevi. Bet, kad darbs ir padarīts un sāc domāt pats par sevi, uz ko vada tavas dabīgās tieksmes, tad tu sāc
sevi lutināt, kļūsti bērnišķīgs, ass un īgns un tā stipri kaitē Dieva darbam. To pašu garu tu arī parādi draudzē, un tā kopumā iespaids ir stipri sabojāts - dažos gadījumos pat nedziedināmā veidā. Tevī bieži parādījusies bērnišķīga strīdēšanās un sacensības kāre, pat tad, kad tu strādā, lai atgrieztu dvēseles pie patiesības, un atstātais iespaids ir briesmīgi iedarbojies uz tiem, kas to ir vērojuši. Tagad jāizšķiras par vienu no divām lietām: vai nu tu kļūsti Dievam svētījies cilvēks mājās, ģimenē un draudzē, pastāvīgi būdams saudzīgs, /345/ maigs un pacietīgs, vai arī tu nedrīksti apmesties uz dzīvi kādā draudzē, jo tavi trūkumi atklāsies un apkaunos Pestītāju, Kuru tu sakies mīlam un Viņam kalpojam.
Ticība Mozum lika skatīties uz neredzamām mūžīgām lietām. Viņš atstāja spožo un pievilcīgo galma dzīvi, jo tur valdīja grēks. Viņš atteicās no tagadnes un šķietamiem labumiem, kas iepriecina, bet vienīgi, lai pēc tam postītu un iznīcinātu. Viņš vērtēja tikai patieso, mūžīgo jaukumu. Upuris, kuru pienesa Mozus, patiesībā nebija upuris. Viņš atstāja tagadējo šķietamo, glaimojošo labumu, apmainot to pret drošu, augstu un nemirstīgu ieguvumu.
Mozus panesa Kristus negodu, uzskatīdams šo negodu par lielāku labumu nekā visas Ēģiptes mantas (lielāku bagātību). Viņš ticēja tam, ko Dievs bija teicis, un nekāds pasaules negods nespēja viņu iespaidot novirzīties no sava godīguma. Viņš staigāja virs zemes kā brīvs Dieva vīrs. Viņa dvēselē mājoja mīlestība, kas viņu darīja ne tikai cienījamu, bet kas cilvēcīgajai cieņai vēl pievienoja patiesa kristīgā jaukuma mirdzumu. Mozus gāja pa grūtu un bīstamu ceļu; tomēr, raugoties uz neredzamām lietām, viņa soļi nestreipuļoja, atlīdzības balva saistīja viņu, un tā tas var būt arī ar mums. Viņš atradās ciešā saskarē ar Dievu.
Tavā priekšā ir darbs - savas dzīves atlikušo laiku izlietot sava rakstura reformēšanai un izdaiļošanai. Atjaunotā dvēselē sākas jauna dzīve. Kristus ir cilvēka mājojošs Pestītājs. Kas liekas grūti atstājams, tas tomēr ir jāpārvar. Uzpūtīgie, pavēlošie vārdi jāatstāj neizteikti, un tad tiks gūta dārga uzvara. Katrai sevis aizliegšanai, sevis krustā sišanai sekos patiesa laime. Viena iegūta uzvara darīs daudz vieglāku nākošo. Ja Mozus neizmantotu Dieva dā-vātās iespējas un priekštiesības, tad viņa nebūtu saņēmis Debesu gaismu un būtu bijis nožēlojams, pievīlies cilvēks. Grēks nāk no apakšas; un, ja to paciešam, piekopjam, tad dvēselē ieslēdzam sātanu, kas tur aizdedzina pašas elles ugunīs. Dievs Savus likumus nav devis, lai aizkavētu dvēseles izglābšanos; Viņš tieši vēlas, lai visi tiktu izglābti. Cilvēkam dota gaisma un izdevība, un, tās /346/ izlietojot, viņš var panākt uzvaru. Uzvarot savā dzīvē, tu vari parādīt Dieva žēlastības spēku. Sātans cenšas dvēseles templī uzcelt savu troni. Kad viņš valda, tad sevi viņš liek dzirdēt un izjust kaislās dusmās un rūgtos vārdos, kas apbēdina un ievaino. Bet kā gaismai nav