Mīļais brāli M, es redzēju parādīšanā, ka tavā raksturā ir trūkumi, kas jādziedina. Tavi uzskati un jūtas pret sievu nav pareizi. Tu viņu necieni. Viņa nav saņēmusi līdzjūtības un mīlestības vārdus no tevis, kurus tev viņai vajadzēja teikt. Sievas uzteikšana par rūpēm un nastām, kuras viņa uzņemas un nes ģimenē, nemazinātu tavu vīra cieņu.
Tu esi savtīgs un prasošs. Tu ievēro sīkumus un daudz runā par savas sievas un bērnu mazajām kļūdām. īsi sakot, tu centies mērīt viņu sirdsapziņu pēc savējās, tu centies būt viņiem par sirdsapziņu. Tava sieva ir personība, kas nekad pilnīgi nevar saplūst ar vīru. Viņai ir sava individualitāte, kuru viņai vajadzētu pasargāt; jo par sevi viņa pati ir atbildīga Dieva priekšā. Tu, br. M, nevari būt atbildīgs Dieva priekšā par savas sievas raksturu. Viņa viena pati par to atbildēs. Dievs tikpat labi grib iespaidot tavas Dievu bīstošās sievas sirdsapziņu, kā Viņš grib iespaidot tavu tavas sievas labā.
Tu par daudz sagaidi no savas sievas un bērniem. Tu par daudz rāj. Ja tu pats censtos būt priecīgs un laimīgs un ar viņiem runātu laipni un maigi, tad tu savā mājoklī mākoņu, bēdu un nelaimes vietā ienestu saules gaismu. Tu savas domas vērtē pārāk augstu; tu esi ieņēmis galēju viedokli un nevēlies, ka tavas sievas spriedumam būtu tam pienākošais svars tavā ģimenē. Tu neesi attīstījis sevī cieņu pret savu sievu un neesi tā audzinājis arī savus bērnus, lai viņi cienītu viņas spriedumu. Tu neesi viņu nostādījis sev līdzīgu, bet gan valdības un uzraudzības grožus esi saņēmis savās rokās un cieši tos turi. Tev trūkst mīlestības un līdzjūtības. Tev jākopj šīs rakstura īpašības, ja tu vēlies būt uzvarētājs un ja vēlies savā ģimenē redzēt Dieva svētības. /256/
Tu esi ļoti stingrs un nepiekāpīgs savās domās, kas dzīvi tavai ģimenei padara ļoti grūtu. Tev jāļauj, lai Dieva žēlastība mīkstina tavu sirdi. Tavā sirdī jābūt tādai mīlestībai, kāda raksturoja Kristus darbus. Mīlestība ir no Dieva. Mīlestība ir Debesu stāds, un tā nevar augt un ziedēt miesīgā sirdī. Kur tā mājo, tur ir patiesība, dzīvība un spēks. Tā tomēr nevar dzīvot bezdarbībā, un, ja to pielieto dzīvē, tad tā aug un izplatās tālāk. Tā neievēro mazas kļūdas un nav modra atzīmēt mazas vainas. Tā uzvarēs, kad nelīdzēs vairs pierādījumi un vārdu daudzums. Vislabākais ceļš rakstura reformēšanai un tavas ģimenes dzīves nokārtošanai ir mīlestības likuma ievērošana. Tā tiešām ir vara un veiks to, ko nekad nevar padarīt ne nauda, ne spēks.
Mans brāli, tavi skarbie un nelīdzjūtīgie vārdi griež un ievaino. Tev ir viegli nopelt un uzrādīt kļūdas, bet šādas rīcības rezultāts ir tikai nelaime. Tu ātri justos apvainots un aizskarts, ja vārdi, kurus tu saki citiem, tiktu teikti tev. Būt laipnam, maigam un līdzjūtīgam tu esi uzskatījis par vājību un esi domājis, ka runāt ar savu sievu laipni, maigi un mīlīgi ir zem tavas cieņas. Te tu pārproti patiesas vīrišķības un cieņas būtību. Tieksme atstāt nepadarītus laipnības darbus ir vājības izpausme un trūkums tavā rakstura. Ko tu gribi uzlūkot par vājību, Dievs to uzskata par patiesu kristīgu laipnību, kurā jāvingrinās katram kristietim; tāds bija Kristus parādītais Gars.
Tev ir ļoti savtīgas tieksmes, un tu par sevi domā daudz augstāk, kā vajadzētu. Tu bieži pieķeries pilnīgi īpatnējiem un fanātiskiem uzskatiem par Rakstiem un bieži tik dedzīgi turies pie tiem kā jūdi pie savām tradīcijām. Nepieņemot pamācības, tu pastāvīgi atradīsies briesmās izsaukt grūtības draudzē, ja tu lielā Uzvarētāja spēkā neķersies pie šo nepareizību izlabošanas darba. Tavu stāvokli sevišķi uztraucošu dara tava pārliecība, ka tu visus šos jautājumus /257/ saproti labāk par saviem brāļiem. Tāpēc tu esi
ļoti grūti aizsniedzams. Tev ir paštaisns, farizejisks gars, kas saka: "Paliec malā, nenāc man tuvu, jo es esmu svētāks kā tu.”
Tu neesi sapratis, cik samaitāta ir tava sirds un ka tava dzīve ir bijusi gandrīz viena vienīga kļūda. Tavi ieskati nevar un tiem arī nevajag valdīt Dieva draudzē. Tev jāattīsta visas kristieša pievilcīgās īpašības, bet sevišķi mīlestība, kas ir lēnprātīga, laipnīga, kas neskauž, nelielās un neuzpūšas, kas neturas netikli, nemeklē savu labumu, neapskaistas, nedomā uz ļaunu, nepriecājas par netaisnību, bet priecājas par patiesību; apklāj visu, tic visu, cerē visu, panes visu." "Tad nu apvelciet kā Dieva izredzētie, svētie un mīļotie sirds žēlastību, laipnību, pazemību, lēnību, lēnprātību, cits citu panesdami un cits citam piedodami, ja vienam ir ko sūdzēt pret otru, it kā arī
Kristus jums ir piedevis, tāpat arī jūs. Un pār visu šo apvelciet mīlestību, kas ir pilnības saite. Un Dieva miers lai valda jūsu sirdīs, uz ko jūs arī esat aicināti vienā miesā; un esiet pateicīgi.”
Tu ievēro mazas novirzīšanās no tā, ko tu uzskati par pareizu, un stingru centies tās izlabot. Būdams uzpūtīgs un pavēlniecisks, ātrs redzēt sava brāļa kļūdas, tu nopietni neizmeklē pats savu sirdi, lai ieraudzītu ļaunumu, kas pastāv tavā dzīvē. Izdabāšana ēst kārei, tieksmēm un kaislībām apliecina tavu morālo vājumu. Vergošana tieksmei uz tabaku tā pārvalda tevi, ka, lai gan tu atkal un atkal apņemies pārvarēt šo ieradumu, tu tomēr to nespēj. Šis ļaunais ieradums ir sabojājis tavu saprātu. Mans brāli, kur ir tava pašaizliegšanās? Kur ir tavs morālais spēks uzvarēt? Kristus tevis dēļ uzvarēja ēstkāres un stipro tieksmju varu kārdināšanas tuksnesī, dodams tev iespēju uzvarēt sevi paša dēļ. Cīņa tomēr jāizcīna tev pašam. Uzvarētāja vārdā tev ir iespējams aizliegt savas tieksmes un uzvarēt sevi. Tu /258/ daudz prasi no citiem, bet ko tu gribi darīt, lai iegūtu uzvaru pār riebīgās veselību postošās un dvēseli aptraipošās tieksmes piekopšanu? Cīņa jāizcīna tev pašam. Neviens to nevar izcīnīt tavā vietā. Citi var par tevi lūgt, bet darbs visā pilnībā jāpadara tev pašam.
Dievs tevi uzaicina ilgāk vairs nemīlināties ar kārdinātāju, bet šķīstīt sevi no katra traipa, kas padara netīru miesu un garu, un kļūt pilnīgi svētam Viņa bijāšanā. Tev pastāvīgi un neatlaidīgi jāstrādā, lai atbrīvotos no sava rakstura trūkumiem. Tu atrodies Dieva darbnīcā. Ja tu pakļausies aptēšanas, nolīdzināšanas un nogludināšanas procesam, ko izdara Dieva apgraizošais nazis, lai izgaistu nelīdzenās šķautnes, nolīdzinātos samezglotās, dobumainās virsmas, tad caur Dieva žēlastību tu kļūsi derīgs Debesu celtnei. Bet ja tu pieķersies pats un negribēsi paciest pārbaudošo procesu, kas tevi sagatavotu Debesu būvei, tad nebūs vietas celtnē, ko saliks kopā bez cirvja un āmura skaņas. Ja tava daba nepārveidosies, ja šo pēdējo dienu svētojošās patiesības ietekmē tu nekļūsi skaidrāks un cēlāks, tad tevi atradis necienīgu, lai dzīvotu starp skaidrajiem un svētajiem eņģeļiem.
Vai tu vari atļauties pieķerties aptraipošajiem ieradumiem, lai beidzot tiktu atrasts starp neticīgajiem un nesvētajiem? Vai šinī lietā tu drīksti riskēt? Pārāk daudz ir likts uz spēles, lai tu drīkstētu atļauties joprojām vēl iet savu iegribu apmierināšanas ceļu. Runājot ar neticīgiem par patiesību, tu esi bijis uzbāzīgs, pārāk pašapzinīgs, kas atstāj sliktu, nepatīkamu iespaidu. Nepastāvīgus, pretrunīgus patiesības aizstāvjus sātans ar sevišķiem panākumiem izlieto savā labā, lai pamodinātu riebumu pret patiesību tādos cilvēkos, kuri, pareizi strādājot, būtu noskaņoti labvēlīgi. Tev jākļūst maigākam un, aizstāvot patiesību, jārunā lēnprātīgā garā.
"Esiet gatavi lēnprātībā un bijībā atbildēt katram cilvēkam, kas jūs jautā par tās cerības pamatiem, kas ir jūsos." Te pieminētā bijība nenozīmē paļāvības trūkumu vai nenoteiktību, bet gan pienācīgu uzmanību, piesardzību, lai nekad neizteiktu nevienu neapdomīgu vārdu, lai neuztrauktos un tā neatstātu nelabvēlīgu iespaidu cilvēku prātā, liekot /259/ viņiem novērsties nepareizā virzienā. Dievbijība, pazemība un lēnprātība visiem ir ļoti vajadzīgas, lai pareizi pārstāvētu Dieva patiesību.
Pašpaļāvība un lepnums tevi vada lielās briesmās. Tavas un tavas ģimenes lielās nelaimes tiešs iemesls ir lepnums. Lepna, augstprātīga cilvēka lietderība ir stipri ierobežota; jo lepnums un patmīlība to ieslēdz šaurā lokā. Tāds cilvēks nav augstsirdīgs. Viņa pūles nav tālu sniedzošas, bet gan norobežotas. Šis lepnums, ja tāds pastāv, atklāsies sarunās un izturēšanās veidā.
Mīļais brāli, iespaids, zem kura veidojies tavs raksturs, tevī darījis augstprātīgu un valdonīgu garu. Šo garu tu parādi ģimenē, satiksmē ar saviem kaimiņiem un ar visiem, ar kuriem tu saejies. Lai pārvarētu šos ļaunos ieradumus, tev jābūt modram un jālūdz Dievs. Tagad tev nopietni un neatlaidīgi jāpūlas, jo
darbam ir atlicis maz laika. Nedomā, ka tev pietiks ar tavu paša spēku. Vienīgi varenā Uzvarētāja vārdā tu vari iegūt uzvaru. Sarunās ar citiem kavējies pie Dieva mīlestības. Viņa žēlastības un laipnības, bet ne pie Viņa stingrās taisnības un neizbēgamā soda. Stipri pieķeries Viņa apsolījumiem. Savā spēkā tu nekā nespēj darīt, bet Jēzus spēkā tu spēj visas lietas. Ja tu paliksi Kristū un Kristus tevī, tad tu tiksi pārveidots, atjaunots un svētots. "Ja jūs paliekat Manī un Mani vārdi paliek jūsos, tad jūs lūgsiet ko gribēdami, un tad jums notiks." Lai tevī valda droša pārliecība, ka Kristus mājo te-vi, ka tava sirds ir salauzta, padevīga un pazemīga. Dievs pieņem tikai pazemīgos un sagrauztos. Debesis ir visas dzīves nepārtraukta pūliņa vērtas, tiešām tās ir vērtīgākas par visu. Dievs tev palīdzēs tavās pūlēs, ja tu cīnīsies, paliekot vienīgi Viņā. Tavā ģimenē ir darāms darbs, kuru Dievs tev palīdzēs paveikt, ja tu pie tā ķersies pareizi. Es tevi ļoti lūdzu, saved kārtībā savu sirdi un tad pacietīgi /260/ strādā savas ģimenes glābšanas labā, lai Dieva eņģeļi var nākt un mājot jūsu namā.